Gustavs fon Bergmanis (ārsts)

Šis raksts ir par ārstu. Par mācītāju skatīt rakstu Gustavs fon Bergmanis.

Gustavs Rihards Francis Augusts fon Bergmanis (vācu: Franz August Richard Gustav von Bergmann, 1878-1955) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts internists un medicīnas profesors Marburgas, Frankfurtes, Berlīnes un Minhenes universitātēs.

Gustavs fon Bergmanis Gustav von Bergmann Personīgā informācija Dzimis 1878. gada 24. decembrī Vircburga, Vācija Miris 1955. gada 16. septembrī (76 gadi) Minhene, Vācija Dzīves vieta Vircburga, Berlīne, Minhene Tautība Vācbaltietis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Alma mater universitāte Pasniedzēji Frīdrihs Krauss Studenti Gerhards Kačs (diabetologs) Sasniegumi, atklājumi Funkcionālās patoloģijas teorija

Funkcionālās patoloģijas koncepcijas izveidotājs (1936), kas deva impulsu psihosomatoloģijas attīstībai. Pētījumi par ķermeņa funkcionālajiem traucējumiem un veģetatīvās nervu sistēmas ietekmi uz peptiskās čūlas slimības, žultsakmeņu slimības un primārās hipertensijas attīstību. Vairāku apjomīgu internās medicīnas mācību grāmatu autors.

Dzīvesgājums

Gustavs Bergmanis dzimis 1878. gada 24. decembrī Ernesta fon Bergmaņa (1836-1907) un viņa otrās sievas Paulīnes Vilhelmīnes Karolīnes Luīzes Augustes Margaretas Assbrandas fon Porbekas (1842-1917) ģimenē drīz pēc viņu pārcelšanās uz dzīvi Vācijā. No 1882. gada dzīvoja Berlīnē, kur viņa tēvs vadīja universitātes ķirurģijas klīniku.

Studēja medicīnu Berlīnes, Minhenes, Bonnas un Štrasburgas universitātēs, kur viņš 1903. gadā ieguva Dr.med. grādu par promocijas darbu Die Überführung von Cystin in Taurin im tierischen Organismus (Cistīna pārveide par taurīnu dzīvnieku organismā).

Pēc tam līdz 1912. gadam strādāja Berlīnes universitātes II. Medicīnas klīnikā un tās vadītāja profesora Frīdriha Krausa (1858-1936) vadībā aizstāvēja habilitācijas darbu (1908). 1916. gadā viņu ievēlēja par internās medicīnas katedras vadītāju Marburgas universitātē, bet 1920. gadā par katedras vadītāju Frankfurtes pie Mainas universitātē. 1922. gadā viņš universitātē nolasīja akadēmisko runu par dvēseles un ķermeņa jēdzienu internajā medicīnā. 1925. gadā viņš izdeva Internās medicīnas rokasgrāmatu (Handbuch der inneren Medizin) un kopā ar līdzautoriem apjomīgo Normālās un patoloģiskās fizioloģijas rokasgrāmatu (Handbuch der normalen und pathologischen Physiologie mit Berücksichtigung der experimentellen Pharmakologie) 18 sējumos (1925-1931). 1927. gadā Gustavs fon Bergmanis kļuva par Berlīnes universitātes medicīnas fakultātes Charité profesoru. Nacistiskā režīma laikā viņš 1944. gadā sadarbojās ar medicīnisko pētījumu koordinatoru Kārli Brantu (Karl Brandt), kuru pēc Nirnbergas tribunāla lēmuma vēlāk notiesāja ar nāvessodu. Pēc Otrā pasaules kara Gustavs fon Bergmanis pārcēlās uz dzīvi Minhenē, kur bija II. Medicīnas universitātes klīnikas direktors (1946-1953).

Miris Minhenē 1955. gada 15. septembrī.

Vācu Internās medicīnas biedrības augstākais apbalvojums ir Gustava fon Bergmaņa medaļa (Gustav-von-Bergmann-Medaille).

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Vācu Internās medicīnas biedrības priekšsēdis (1931)
• Vācu Dabaszinātnieku biedrības Leopoldina loceklis (1932)
• VFR Lielais nopelnu krusts (Verdienstorden der Bundesrepublik Deutschland) 1953

Publikācijas un grāmatas

• Die Überführung von Cystin in Taurin im tierischen Organismus. Braunschweig: Vieweg 1903
• Seele und Körper in der inneren Medizin. Frankfurter Universitätsreden, XIV, 1922
• Handbuch der inneren Medizin. Berlin: Springer, 1925. (kopā ar Leo Mohr), pēc tam daudzi atkārtoti izdevumi 1983, 1984, 1985, 1989.
• Lehrbuch der inneren Medizin. Berlin: Springer, 1931.
• Funktionelle Pathologie. Eine klinische Sammlung von Ergebnissen und Anschauungen einer Arbeitsrichtung. Berlin: Verlag von Julius Springer, 1936
• Das Weltbild des Arztes und die moderne Physik: ein Ausgleich alter Widersprüche. Berlin: Springer-Verlag, 1943
• Neues Denken in der Medizin. München: Piper, 1947
• Rückschau. Geschehen und Erleben auf meiner Lebensbühne. Die Memoiren des großen Arztes. München: Kindler und Schiermeyer, 1953
• Rückschau auf mein Leben. Autobiographie. München: Kindler Taschenbücher, Nr. 28 - 1963

Ģimene

Gustavs fon Bergmanis bija 1904. gadā precējies ar fabrikanta meitu Augusti Ferveri (Verwer, 1882-1923), pēc viņas nāves otro reizi 1924. gadā ar Emīliju Zimokatu (Simokat, 1885-1972). Viņa dēls bija viens no Berlīnes Brīvās universitātes dibinātājiem Fricis fon Bergmanis (1907-1982).

Ārējās saites

• Genealogisches Handbuch des Adels, Adelige Häuser B Band XVI, Seite 66, Band 86 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1985, ISSN 0435-2408