Ernests Liepiņš

Ernests Liepiņš (1898—1938) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks.

Ernests Liepiņš Personīgā informācija Dzimis 1898. gadā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1938. gada 20. oktobrī Harkiva, Ukrainas PSR, PSRS

Militārais dienests Dienesta pakāpe brigādes komandieris (1935) Dienesta laiks 1916—1938 Valsts Krievijas Impērija KSFPR LSPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas flote Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija Padomju Latvijas armija AVPP—IeTK Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš

Dzīvesgājums

Piedzima 1898. gadā Rīgā strādnieku ģimenē. 1914. gadā pabeidza piecas skolas klases Rīgā. No 1914. gada aprīļa līdz 1916. gada augustam strādāja par jungu, pēc tam par matrozi Zēberga rēderejā.

1916. gada septembrī iesaukts Krievijas Impērijas flotē, kā matrozis dienēja Melnās jūras flotes ekipāžā (Sevastopole). Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas biedrs kopš 1917. gada marta. 1917. gada maijā pārcelts Krievijas Impērijas armijā, līdz 1918. gada janvārim bija ierindnieks 3. Kaukāza korpusa 11. kājnieku divīzijas 42. pulkā.

1918. gada februārī—jūnijā komandēja latviešu sarkano gvardu vienību Petrogradā, jūlijā—septembrī — latviešu vienību 3. armijā (Austrumu fronte). Vēlāk dienēja šādos Sarkanās armijas amatos:

• 6. armijas Arhangeļskas kaujas iecirkņa kara lauka kontroles priekšnieks (X 1918 — I 1919),
• Padomju Latvijas armijas Revolucionārā tribunāla loceklis (II—VII 1919),
• 13. armijas Revolucionārās kara padomes īpašās nozīmes vienības pr-ks (Dienvidu fronte, VIII—IX 1919),
• 25. (V. Čapajeva) strēlnieku divīzijas kara komisāra vietnieks (Austrumu fronte, X 1919 — IV 1920),
• 25. st. divīzijas kavalērijas brigādes komandieris (Dienvidrietumu fronte, V—VIII 1920),
• 44. st. divīzijas kara komisāra vietnieks (Dienvidrietumu fronte, IX—X 1920),
• 1. kav. armijas Īpašās kav. brigādes kara komisārs (XI 1920 — IV 1921).
• 2. kav. divīzijas 9. kav. pulka komandieris (Šepetovka, VI 1922 — VII 1923),
• Atsevišķās kav. brigādes 1. kav. pulka komandieris (Nikoļskusurijska, VIII 1923 — III 1925).

Turpmāk dienēja Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) un Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) struktūrās:

• AVPP 2. kav. pulka komandieris (Habarovska, IV 1925 — X 1926).
• Aizkaukāza Robežas apsardzības un AVPP karaspēka pārvaldes Kaujas sagatavošanas nodaļas pr-ks (Tiflisa, XI 1927 — VI 1930), šīs pārvaldes pr-ka palīgs (IV 1932 — VI 1933),
• IeTK Dzeržinska 2. robežsardzes skolas pr-ks (Harkiva, kopš VII 1933).

Kopš 1934. gada bija Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) partijas Harkivas pilsētas komitejas loceklis.

1938. gada 18. februārī arestēts. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda E. Liepiņam nāvessodu. Nošauts 1938. gada 20. oktobrī Harkivā. Apglabāts Harkivā. Reabilitēts 1957. gadā.

Kara izglītība

• Augstākā kavalērijas skola (Petrograda, V—X 1921)
• Kara akadēmija (Maskava, XI 1921 — V 1922)
• Komandējošā sastāva pilnveidošanas kursi (Maskava, XI 1926 — X 1927)
• Frunzes Kara akadēmija (Maskava, VII 1930 — III 1932)

Apbalvojumi

• Sarkanā Karoga ordenis (II 1922)
• Sarkanā Karoga ordenis (V 1922)
• "VĀK—AVPP goda darbinieks (V)" (1930)

1941. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs atņēma E. Liepiņam viņa apbalvojumus, 1967. gadā tā pati iestāde apbalvojumus atjaunoja.