Erasts Šveics
Erasts Šveics (1895. gada 11. oktobris — 1992. gada 1. novembris) bija Latvijas gleznotājs. Dzimis Rīgā. Bijis "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs, darbnīcas "Baltars" mākslinieks.
| Erasts Šveics | |
|---|---|
 Erasts Šveics Rīgas mākslinieku grupā, trešais no kreisās | |
| Dzimis |
1895. gada 11. oktobrī Rīga, Latvija |
| Miris |
1992. gada 1. novembrī (97 gadu vecumā) Ņūrošela, ASV |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | modernisms, kubisms, reālisms |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1895. gada 11. oktobrī Rīgā. Jau bērnībā ir iepazinis krāsošanas tehniskās iemaņas, jo izaudzis tēva daiļkrāsošanas darbnīcas gaisotnē. Apmeklējis Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolu, pēc tam līdz 1915. gadam mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Evas Borhertes-Šveinfurtes, Jāņa Tilberga un kluso dabu glezniecību pie Vilhelma Purvīša.[1] Tiek mobilizēts armijā Pirmajā pasaules kara laikā, atgriežoties Latvijā, 1919. gadā kā brīvprātīgais ir piedalījies cīņās pret Bermonta karaspēku.
1927. gadā ieguvis Kultūras fonda stipendiju, ar ko devies studiju ceļojumā uz Parīzi un Drēzdeni. 1930. gadā apprecējies ar gleznotāja Jāņa Cielava māsu Annu Cielavu. 1930. gadu otrajā pusē bijis Izglītības ministrijas mākslas lietu referents, no 1935. gada Vilhelma Purvīša asistents Latvijas mākslas izstāžu iekārtošanā ārzemēs. Tuvojoties otrajai padomju okupācijai, devies trimdā uz Vāciju, kur uzturējies kopā ar Purvīti līdz pat viņa nāvei 1945. gadā. 1949. gadā no Mērbekas ciema Vācijā ieceļojis ASV, dzīvodams Ņujorkā, vēlāk Ņūrošelā. Kādu laiku Erasts Šveics bijis Amerikas latviešu apvienības Kultūras biroja referents tēlotājā mākslā. Miris 1992. gada 1. novembrī, Ņūrošelā, netālu no Ņujorkas.
Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu
1920. gados pievienojas Rīgas mākslinieku grupai,[2] satuvinoties ar Romanu Sutu, Jāni Cielavu, Oto un Martu Skulmēm. Līdzīgi pārējiem pievērsies vēlīnā kubisma atskaņām, kas ir aizgūtas no franču mākslas un palicis tam visilgāk uzticīgs no visiem Rīgas mākslinieku grupas dalībniekiem. 1920. gadu beigās pievērsies tolaik Latvijā dominējošām reālisma tendencēm, gleznojot klusās dabas. 1930. gados kļuvis liriskāks, vienlaicīgi monumentālāks, demonstrējot figurālajās kompozīcijās[3] smagākas formas un raupjāku faktūru.
Mākslinieks piedalījies Rīgas mākslinieku grupas izstādēs 1920., 1923., 1924. (kopā ar poļu mākslinieku apvienību "Bloks"), 1925.(Tartu, kopā ar igauņu kubistiem), 1930., 1931., 1933. un 1939. gadā. Erasta Šveica darbi tikuši eksponēti arī dažādās kopizstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Mākslinieka mūža laikā nav sarīkota neviena personālizstāde, lai gan darbi atrodas Parīzes, Malmes, Budapeštas, Tallinas un Latvijas muzejos. 1933. gadā kopā ar Niklāvu Strunki izveidoja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Ripors” (saīsinājums no “Rīgas porcelāns”).[4]
Ņūrošelā kādu laiku piepelnījies ar trauku apgleznošanu un piedalījies vairākās Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas izstādēs, retumis arī kādā citā kopējā izstādē.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.
- ↑ «1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.
- ↑ Pārsteidzošie klasiķi un margināļi : Diena.lv
- ↑ «Rīgas porcelāns. 3.daļa – Darbnīcas. Porcelāns Art Deco stilā | Laikmeta zīmes» (latviešu). Skatīts: 2023-11-03.