Triglavs
Triglavs (slovēņu: Triglav) ir Slovēnijas un Jūlija Alpu augstākā virsotne. Tas ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots Slovēnijas karogā un ģerbonī, kā arī uz Slovēnijas 50 centu monētas. Ap kalnu izveidots Triglava nacionālais parks.
Triglavs | |
---|---|
Augstums | 2864 m v.j.l. |
Relatīvais augstums | 2059 m |
Atrašanās vieta | Slovēnija |
Kalnu grēda | Jūlija Alpi |
Pirmoreiz uzkāpts | 1778. gads (rakstos) |
Triglavs Vikikrātuvē |
1895. gadā kalna virsotnē ierīkoja pretvētras patversmi jeb tā saukto Aļaža torni (Aljažev stolp). 19. gadsimta beigās uz Triglava atradās šļūdonis 40 hektāru platībā. 1946. gadā tā platība bija 15 hektāri, bet 2019. gadā tas faktiski bija izzudis. Ar kalnu saistās slovēņu leģenda par ģemzi ar zelta ragiem (zlatorog). Otrā pasaules kara laikā pretvācu slovēņu partizāni valkāja cepures "triglavkas", kas simbolizēja kalnu. Bijušais Slovēnijas prezidents Milans Kučans savulaik teicis, ka katram slovēnim vismaz vienreiz mūžā jāuzkāpj Triglavā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Triglavs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)