Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi. Eikarioti ir viena no organismu impērijām. Eikariotu impērijā ietilpst augi, dzīvnieki, sēnes un protisti. Organismus ar pretējām īpašībām — bez kodola un bez citiem šūnas organoīdiem, kam ir savas membrānas — sauc par prokariotiem (pie prokariotiem pieder baktērijas un arheji). Vārds ‘eikariots’ ir radies no grieķu valodas, kur εὖ (eû) nozīmē ‘īsts’, bet κάρυον (káruon) — ‘kodols’.
| Eikarioti Eukaryota (Whittaker & Margulis, 1978) | |
|---|---|
 Eikariotu daudzveidība | |
| Klasifikācija | |
| Virsimpērija | Neomura |
| Impērija | Eukaryota |
| Iedalījums | |
Eikarioti vairojas gan bezdzimumvairošanās ceļā mitozes procesā, gan dzimumvairošanās ceļā mejozes procesā.
Eikariotu sugu skaits ir pavisam neliels, salīdzinot ar prokariotu sugu skaitu.[1] Toties, tā kā eikarioti ir daudz lielāki un sastāv no daudzām šūnām, tad eikariotu biomasa pasaulē ir aptuveni tikpat liela kā prokariotu biomasa.[1] Eikarioti uz Zemes radās aptuveni pirms 1,6–2,1 miljardiem gadu.
Šūnu īpašības
labot šo sadaļuEikariotu šūnas ir daudz lielākas par prokariotu šūnām, parasti to lielumus pārsniedz pat tūkstošiem reižu. Šūnas kodols norobežots ar divām membrānām. Šūnām ir iekšējo organoīdu daudzveidība un citoskelets, kas veidots no mikrocaurulītēm un mikrofilamentiem, kuri ieņem nozīmīgu lomu šūnas organizēšanā un tās uzbūvē. Organoīdi ir klāti ar membrānām. Eikariotu šūnu kodolos atrodas hromatīns — dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pavedieni, kas šūnu dalīšanās laikā atrodas pavedienveida struktūrās, kuras sauc par hromosomām.
Atšķirības starp eikariotu šūnām
labot šo sadaļuStarp eikariotu šūnām pastāv arī atšķirības. Piemēram, augu šūnās ir hloroplasti, kas nav citu eikariotu šūnās. Augu šūnās ir arī celulozes šūnapvalks, ar šūnsulu pildītas vakuolas un plastīdas. Savukārt vienīgi dzīvnieku šūnās ir centrosoma, kuru veido divas centriolas.
Sēņu šūnās nav plastīdas un ar šūnsulu pildītas vakuolas. Šūnapvalks satur hitīnu. Šūnās atrodas hifas — mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido micēliju.
Klasifikācija
labot šo sadaļuVēsturiski eikariotus dalīja divās grupās — augos un dzīvniekos. Viens no pirmajiem, kas šādu iedalījumu piedāvāja, bija zviedru botāniķis un zoologs Kārlis Linnejs. Arī vienšūnas eikariotus, kad tie tika atklāti, ieskaitīja vai nu pie augiem, vai pie dzīvniekiem. 1866. gadā vācu biologs Ernsts Hekels izdalīja atsevišķu organismu valsti — protistus. Tajā ietilpa ne tikai vienšūņi, bet arī aļģes. Visbeidzot no augiem atsevišķi tika atdalīta sēņu valsts.
Mūsdienās eikariotu impērija dalās četrās organismu valstīs:
Pēc jaunākiem DNS pētījumiem tiek pārskatīts eikariotu iedalījums. Pastāv dažādi jauni eikariotu klasifikācijas piedāvājumi. Viens no dominējošajiem ir eikariotu iedalījums piecās virsgrupās: Archaeplastida, SAR virsgrupa, Excavate, Amoebozoa un Opisthokonta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Whitman W; Coleman D; Wiebe W (1998). "Prokaryotes: The unseen majority" (PDF). Proc. Natl. Acad. Sci. USA 95 (12): 6578–6583. Bibcode 1998PNAS...95.6578W. doi:10.1073/pnas.95.12.6578. PMC 33863. PMID 9618454.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eikarioti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- «Eukaryotes (Tree of Life web site)» (angliski). tolweb.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |