Sarajevas aplenkums
Sarajevas aplenkums bija kauja Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā Bosnijas kara laikā. Tas ilga gandrīz četrus gadus (1425 dienas) no 1992. gada 5. aprīļa līdz 1996. gada 29. februārim.
| Sarajevas aplenkums | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Bosnijas kara | |||||
| |||||
Kad Bosnija un Hercegovina ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas pēc 1992. gada neatkarības referenduma, Bosnijas serbi (kuru mērķis bija izveidot Serbu Republiku) aplenca Sarajevu 13 tūkstošu cilvēku sastāvā,[1][2][3] kas izvietojās apkārtējos kalnos. No turienes viņi uzbruka pilsētai ar artilēriju, ieročiem, tankiem.[4] 1992. gada 2. maijā serbi uzsāka pilsētas blokādi. Bosnijas valdības bruņotie spēki (ap 70 tūkstošiem)[5] bija slikti apbruņoti un nespēja lauzt aplenkumu. Aplenkums beidzās dažus mēnešus pēc Deitonas vienošanās noslēgšanas, kas arī noslēdza Bosnijas karu.
Aplenkuma laikā kopumā tika nogalināti 13 952 cilvēki, no kuriem 5434 bija civiliedzīvotāji. Pēc kara ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai notiesāja četras serbu amatpersonas par noziegumiem pret cilvēci. Stanislavam Galičam[6] un Dragomiram Miloševičam[7] tika piespriesti attiecīgi mūža ieslodzījums un 29 gadu ieslodzījums. Tika notiesāti arī abi Bosnijas serbu politiskie un militārie līderi Radovans Karadžičs[8] un Ratko Mladičs. Kopā ar Srebrenicas slaktiņu šis tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Cherif Bassiouni. «Final report of the United Nations Commission of Experts established pursuant to security council resolution 780». United Nations, 1994. gada 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001. gada 22. februāris. Skatīts: 2010. gada 10. maijs.
- ↑ Srećko Latal. «Bosnian Army Says Battle for Sarajevo Will Last Months». Associated Press, 1995. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 9. februāris.
- ↑ «The Siege of Sarajevo: 'The blood of children has a different texture on white snow' - a survivor speaks, 20 years on». The Northern Echo. 2015. gada 9. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 10. decembris.
- ↑ Hannah Strange. «Serb general Dragomir Milosevic convicted over Sarajevo siege». The Times (UK), 2007. gada 12. decembris. Skatīts: 2010. gada 10. maijs.
- ↑ John Kifner. «Stalemate Like a Victory for Sarajevo». The New York Times, 1993. gada 6. decembris. Skatīts: 2013. gada 15. aprīlis.
- ↑ «ICTY: Stanislav Galić judgement». ICTY. 2006. gada 30. novembris. Skatīts: 2010. gada 3. marts.
- ↑ «ICTY: Dragomir Milošević judgement». ICTY. 2009. gada 12. novembris. Skatīts: 2010. gada 3. marts.
- ↑ Mark Tran. «Radovan Karadzic claims Bosnian Muslims 'killed own people' in Sarajevo». The Guardian. UK, 2010. gada 2. marts. Skatīts: 2010. gada 3. marts.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarajevas aplenkums.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |