Eļvira Nabiulļina

Eļvira Sahipzadovna Nabiulļina (krievu: Эльвира Сахипзадовна Набиуллина, tatāru: Эльвира Сәхипзәде кызы Нәбиуллина, baškīru: Эльвира Сәхипзада ҡыҙы Нәбиуллина, dzimusi 1963. gada 29. oktobrī) ir tatāru izcelsmes Krievijas ekonomiste un Krievijas Centrālās bankas vadītāja.

Eļvira Nabiulļina Эльвира Набиуллина Эльвира Нәбиуллина
Krievijas Centrālās bankas vadītāja
Amatā 2013. gada 24. jūnijs — pašlaik
Priekštecis	Sergejs Ignatjevs
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministre
Amatā 2008. gada 12. maijs — 2012. gada 21. maijs
Priekštecis	pati (kā Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministre)
Pēctecis	Andrejs Belousovs
Krievijas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministre
Amatā 2007. gada 24. septembris — 2008. gada 12. maijs
Priekštecis	Germans Grefs
Pēctecis	pati (kā Ekonomiskās attīstības ministre)
Dzimšanas dati	1963. gada 29. oktobrī Ufa, Baškīrija, Padomju Savienība (tagad Krievija)
Politiskā partija	neatkarīga
Augstskola	Maskavas Valsts universitāte

No 2012. gada maija līdz 2013. gada jūnijam viņa bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomikas padomniece. No 2007. līdz 2012. gadam bija Krievijas Ekonomiskās attīstības ministre (sākotnēji kā Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministre).

Lēmumi

2014. gadā, strauji sarūkot rubļa vērtībai un pieaugot inflācijai, Krievijas Banka E. Nabiulļinas vadībā 16. decembrī nolēma strauji paaugstināt procentu likmi (no 10,5% līdz 17%). Šis politiski riskantais solis nodrošināja Nabiulļinai starptautisku reputāciju kā stingrai lēmumu pieņēmējai. Procentu likmes vairākus gadus saglabājās samērā augstas un ļāva inflācijai līdz 2017. gada vidum samazināties līdz 4%, kas bija zemākais līmenis Krievijas postpadomju vēsturē.

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā un pēc sankciju uzlikšanas Krievijas Banka E. Nabiulļinas vadībā palielināja procentu likmi no 9,5% līdz 20%. Šis solis tika veikts, lai ierobežotu kapitāla aizplūšanu un atbalstītu rubļa kursu, kas sākotnēji piedzīvoja strauju kritumu. Banka ieviesa kapitāla kontroles pasākumus, tostarp ierobežojot valūtas izvešanu no valsts un uzliekot ierobežojumus ārvalstu valūtas pārvedumiem. Tika noteikts aizliegums ārvalstu investoriem pārdot Krievijas aktīvus. Krievijas Centrālā banka nodrošināja papildu likviditāti banku sektoram, lai saglabātu finanšu sistēmas stabilitāti, kas ietvēra kredītus un citus finansiālos atbalsta pasākumus bankām. Papildus procentu likmju paaugstināšanai banka aktīvi iejaucās valūtas tirgos, izmantojot ārvalstu valūtas rezerves.

Atbalsts un kritika

Daudzi ekonomisti un starptautiskie analītiķi atzīst E. Nabiulļinas ātro un efektīvo rīcību, kas palīdzēja stabilizēt Krievijas finanšu sistēmu krīzes laikā. Viņas spēja pieņemt sarežģītus lēmumus sarežģītā situācijā tiek novērtēta kā viens no faktoriem, kas palīdzēja novērst dziļāku ekonomisko krīzi.

Daļa kritiķu apgalvo, ka centrālās bankas politika nav pietiekami efektīva, lai atbalstītu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un diversifikāciju. Tāpat tiek pausta kritika par valsts atkarību no Ķīnas un citiem partneriem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eļvira Nabiulļina.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)