Dzintars Veits
Dzintars Pēteris Veits (1944.gada 25.aprīlis—2015. gada 20. maijs)[1] bija latviešu aktieris, baznīcas zvaniķis, padomju režīma pretinieks, Policijas koledžas docētājs un sūkņu stacijas operators.
1974. gadā piedalījās Rīgas Kinostudijas mākslas filmas "Piejūras klimats" uzņemšanā, tēlojot Gāzes pārvaldes strādnieka Harija Ozola lomu. Cenzūras dēļ pēc atrādīšanas PSRS Valsts Kinematogrāfijas komitejā Maskavā filma palika nepabeigta. 1975.gadā piedalījās detektīvfilmas " Paradīzes atslēgas" (režisors Aloizs Brenčs) uzņemšanā, tēlojot epizodisku lomu.
70.gados strādāja par aktieri Valmieras Drāmas teātrī. Spēlēja Soļoniju A.Čehova "Trīs māsās" pie režisores Māras Ķimeles un citas nelielas lomas. Vēlāk strādāja Rīgas Pokrova pareizticīgo baznīcā par apsaimniekotāju un zvaniķi,[2] par dežurantu ūdenssūkņu stacijās, līdztekus Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studēja filozofiju. Dz.Veita bijusī dzīvesbiedre dzejniece Liāna Langa publicēja dokumentālo stāstu "Kā viņiem gāja ar čeku". Vēlāk bijis filozofijas un loģikas pasniedzējs Rīgas skolās un Policijas koledžā.[1]
Dramaturģe Lelde Stumbre ir izmantojusi Dz.P.Veitu kā prototipu savu lugu "Sarkanmatainais kalps" un "Slepkava un slepkava" galvenajiem varoņiem.
2021. gadā apgādā "Bolderāja" iznāca Dz.P.Veita jau agrāk pašizdotā skandalozā grāmata "Surogātpartneris".[1][3]
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «VAKARA ZIŅAS. Dzintara Pētera Veita dienasgrāmata. Skandāls? Porno? Tabu? Vērtība?». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-13.
- ↑ Bada laikā velns pat mušas ēd… J. Pipars (Roberta Ostrovska pseidonīms) «Padomju Jaunatne», Nr. 4, 1987. gada 7. janvārī (VDK inspirēts raksts)
- ↑ «Surogātpartneris». satori.lv (angļu). Skatīts: 2023-07-13.