Vikipēdija

Dzeltenā celmene

Dzeltenā celmene (Armillaria lutea, arī Armillaria gallica) ir Latvijā vidēji reti sastopama celmeņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Dzeltenā celmene
Armillaria lutea
Dzeltenā celmene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
ApakšnodalījumsAgaricomycotina
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
ApakšklaseAgaricomycetidae
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaFizalakriju dzimta (Physalacriaceae)
ĢintsCelmenes (Armillaria)
SugaDzeltenā celmene (A. lutea)
Dzeltenā celmene Vikikrātuvē

Taksonomija

labot šo sadaļu

Sugas nosaukumu devis Žilē (Gillet) 1874. gadā.[1] Angļvalodīgajā literatūrā bieži tiek lietots apzīmējums Armillaria gallica, kas dots 1987. gadā. 2010. gadā šo pēdējo nosaukumu lietoja arī Index Fungorum un MycoBank, taču 2020. gadā Mycobank ir atgriezies pie vecā nosaukuma luteus.[2][3]

Pastāv viedoklis, ka visas sešas Latvijā atrodamās celmeņu sugas vai kāda daļa no tām ir tikai parastās celmenes Armillaria mellea varietātes. Latvijas avoti vadās no tā, ka dzeltenā celmene ir atsevišķa suga.

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
 
Reizēm dzeltenās celmenes tiešām ir dzeltenas
  • Cepurīte: sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta un plakana, ar ieliektu malu, virsma klāta ar brūnganām vai dzeltenām, ap centru biežākām zvīņām, kas uz vecumu var izzust. Krāsa mainīga, no medus dzeltenas līdz sarkanbrūnai, vidū tumšāka. Sausā laikā cepurītes krāsa gaišāka. Platums līdz 10 (18) cm. Mīkstums maigs, balts, ar neizteiktu smaržu un sākumā maigu, bet vēlāk sūru garšu.
  • Lapiņas: centriski izvietotas, sākumā baltas, ar laiku kļūst krēma dzeltenas līdz dzeltenbrūnām, retāk iesārtas. Nolaidenas gar kātiņu, plānas.
  • Kātiņš: cilindrisks, sākotnēji ar tīmekļainu lapiņas nosedzošu plīvuru, vēlāk ar baltu vai dzeltenu neizteiktu gredzenu un dzeltenām joslām, blīvs, sīksts, garš, tievs, parasti cepurītes krāsā, uz leju paresnināts gandrīz līdz bumbuļveidam. Garums līdz 7, reti 20 cm, resnums 1—2,5 cm. Kātiņi bieži saauguši ceros.
  • Sporas: bezkrāsainas, nobirums balts vai bāli krēmkrāsas, gludas, olveida, 7—10/4—6 µm.[4]
  • Bazīdijas: ar 4, retāk 2 sporām, 32—43/7—9 µm.[5]
  • Cistīdas: 15—40/2,5—5 µm.,[6] pēc cita avota 20—55/11—23 µm.[7]

Visām Armillaria ģints sēnēm raksturīgi sarkani vai tumšbrūni līdz melni sēņotnes pinumi, ar kuriem tās izplatās — rizomorfas. Tās bieži novērojamas zem mizas inficētajiem kokiem vai uz cita sēnes inficēta substrāta. Vietā, kur kātiņš piestiprināts koksnei, parasti redzama balta, pūkaina sēņotne vai rizomorfas.[8] Naktī rizomorfas izraisa praulu spīdēšanu tumsā.[9]

Dzeltenā celmene, tāpat kā citas celmenes, var sasniegt lielus apmērus; tiek apgalvots, ka vienas sēnes sēņotne Mičiganā, ASV, esot 2500 gadu veca un sverot ap 440 tonnām.[10]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu

Celmenes augļķermeņus parasti veido kā blīvus vai izkliedētus cerus uz koksnes, kurā aug to sēņotne. Tās nav saimniekspecifiskas, jo spēj inficēt gan dažādas skuju, gan dažādas lapu koku sugas mežos un parkos, tomēr dzeltenās celmenes biežāk sastopamas no septembra līdz decembrim uz ozoliem un melnalkšņiem.[11] Celmeņu sugas var būt gan saprotrofas, sadalot atmirušu koksni, gan nekrotrofas, izraisot kokiem balto trupi. Daļa Armillaria ģints sēņu, ieskaitot dzelteno celmeni, ir fakultatīvi nekrotrofas — atkarībā no vides apstākļiem var baroties gan ar dzīvu, gan atmirušu koksni.[12][13][14][15] Atrodamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Dzeltenās celmenes vēlams pirms lietošanas pusstundu novārīt, jo bez novārīšanas tās var izraisīt gremošanas traucējumus. Kātiņus to sīkstuma dēļ parasti nelieto. Citas Latvijas celmeņu sugas pārtikā tiek lietotas analoģiski dzeltenajai celmenei, ne vienmēr tās savstarpēji atšķirot.

Līdzīgās sugas

labot šo sadaļu
 
Dažkārt dzelteno celmeņu kātiņu bumbuļi ir visai iespaidīgi

Visas Latvijā sastopamās celmeņu sugas ir līdzīgas izskatā, ārēji atšķiroties galvenokārt pēc mainīgās krāsas. Salīdzinot ar parasto celmeni, dzeltenajai gredzens ir maz izteikts un plīvura atliekas uz kātiņa ir dzeltenīgākas.[16] Līdzīgas ir visas citas celmenes, taču neviena no tām nav dzeltena. Kulināras nozīmes celmeņu sugu sajaukšanai Latvijā nav, visas tās ir ar līdzīgām īpašībām. Kanādā aug no dzeltenās celmenes vizuāli praktiski neatšķiramā Armillaria calvescens.[6] Arī bumbuļkāta celmene A. cepistipes bez mikroskopa no tām nav atšķirama.[7]

Bieži ar celmenēm, kuras Latvijā visas ir ēdamas, jauc dažādu sugu sēnes, kas ir līdzīga izmēra un aug uz koksnes. Vairāku citu ģinšu sugu neoficiālie nosaukumi iekļauj vārdu "celmene", piemēram, samtainā ziemene (Flammulina velutipes) — ziemas celmene,[17] mainīgā pacelmene (Kuehneromyces mutabilis) — neīstā celmene.[18] Sajaukšana ar šīm divām sugām nerada problēmas veselībai, taču nedrīkst sajaukt celmenes ar sērsēnēm, no kurām daudzas ir indīgas vai neēdamas. Visbiežāk no indīgajām sērsēnēm sastopama rūgtā sērsēne, kas atšķirama pēc zaļganpelēkajām lapiņām.[19] Iespējams celmenes sajaukt arī ar citām uz koksnes augošām indīgām sēnēm, piemēram, apmaloto ķivereni, kuras cepurīte, atšķirībā no celmenēm, nav zvīņota.[20] Iespējama sajaukšana arī ar uz koksnes augošajām zvīnenēm, kā spuraino zvīneni Pholiota squarrosa, tomēr zvīneņu zvīņas ir krietni lielākas.[21]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Mycobank: Gillet, C.C. 1878. Les Hyménomycètes ou Description de tous les Champignons qui Croissent en France. 1:1-176
  2. ↑ Species Fungorum - 2011
  3. ↑ Mycobank - 2020
  4. ↑ Sugu enciklopēdija: dzeltenā celmene
  5. ↑ Bas C, Kuyper Th W, Noordeloos ME, Vellinga EC, van Os J (1995). Flora Agaricina Neerlandica. 3. Boca Raton, Florida: CRC Press. pp. 37–38. ISBN 978-90-5410-616-6.
  6. ↑ 6,0 6,1 Kuo, M. (2017, January). Armillaria gallica.. MushroomExpert.Com
  7. ↑ 7,0 7,1 Antonín V, Tomšovský M, Sedlák P, Májek T, Jankovský L (2009). "Morphological and molecular characterization of the Armillaria cepistipes – A. gallica complex in the Czech Republic and Slovakia". Mycological Progress. 8 (3): 259–71. doi:10.1007/s11557-009-0597-1.
  8. ↑ Watling R., Kile G. A., Burdshall H. H. Jr. 1991. Nomenclature, taxonomy and identification — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture:1-9
  9. ↑ «Sugu enciklopēdija: parastā celmene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. novembrī. Skatīts: 2020. gada 15. jūnijā.
  10. ↑ Daley J (15 October 2018). "This Humongous Fungus Is as Massive as Three Blue Whales". Smithsonian.com. Smithsonian Institution. Retrieved 21 October 2018.
  11. ↑ Fungi.lv: Dzeltenā celmene
  12. ↑ "Kile G. A., McDonald G. I., Byler J. W. 1991. Ecology and disease in natural forests. — In: Shaw C. G ., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 102 — 121."
  13. ↑ Redfern D. B., Filip G. M. 1991. Inoculum and infection. — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 48 — 61.
  14. ↑ Baumgartner K., Coetzee M.P.A., Hoffmeister D. 2011. Secrets of the subterranean pathosystem of Armillaria. — Molecular Plant Pathology, 12(6): 515—534.
  15. ↑ Guillaumin J. J., Legrand P. 2013. Armillaria root rots. — In: Gonthier P., Nicolotti G. (ed.), Infectious forest diseases, Wallingford, United Kingdom, CABI Publishing: 159 — 177.
  16. ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 172. lpp.
  17. ↑ Fungi.lv — samtainā ziemene
  18. ↑ Fungi.lv — mainīgā pacelmene
  19. ↑ Sēnes.lv — sērsēnes
  20. ↑ Sēnes.lv — apmalotā ķiverene
  21. ↑ «Nature First: Armillaria gallica Marxm. & Romagn. - Bulbous Honey Fungus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. februārī. Skatīts: 2020. gada 15. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenā celmene
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzeltenā_celmene&oldid=3961529"