Dursupes muiža
Dursupes muiža (vācu: Gut Dursuppen) bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Dursupes ciemā. Mūsdienās muižas ēka ir privātīpašums un publiski nav pieejama.
| Dursupes muiža | |
|---|---|
 Dursupes muižas pils | |
  Dursupes muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Gut Dursuppen |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°EKoordinātas: 57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°E |
| Pabeigta | 19. gs otra puse |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Teodors Zeilers |
Vēsture labot šo sadaļu
Dursupes muižas kungu māja celta 1820. gadā, bet pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē. Pārbūves projekta autors ir Teodors Zeilers. Muižas apbūve veidojās 18.—19. gadsimtā. Kompleksā ietilpa klēts, kalpu māja, kalve. Pie muižas 6,7 hektārus liels parks. Leģenda vēsta, ka Dursupes pilī esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene, un tagad tur spokojoties.
Muižai gadsimtu gaitā piederējusi Kortjariem, Frankiem, Altenbokumiem, Fītinghofiem, Heikingiem, Mirbahiem, Malticiem, Līveniem, Hoenaštenbergiem-Vīgantiem, bet 19. gadsimta beigās — kņazam Manširevam, par pārvaldnieku ieceļot latvieti Bruņinieku. 1919. gadā pilī iebruka Kārļa Kretuļa kaujinieki un nošāva Bruņinieka sievu un viņa četrpadsmitgadīgo meitu. Latvijas agrārās reformas gaitā pili piešķīra Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Emestam Vemeram(?).[1] Padomju okupācijas laikā Vemera znots muižas pili nodeva kolhoza rīcībā.