Dmitrija Lapteva šaurums
Dmitrija Lapteva šaurums (krievu: Пролив Дмитрия Лаптева, jakutu: Миитэрэй Лаптев силбэһиитэ) ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā. Tas atdala Jaunsibīrijas salu arhipelāga Lielo Ļahova salu ziemeļos no Āzijas kontinenta piekrastes dienvidos un savieno Laptevu jūru rietumos un Austrumsibīrijas jūru austrumos. Šaurums ir ap 115 km garš un šaurākajā vietā 51 km plats, kuģojams, bet lielāko gada daļu klāts ar ledu.[1]
| Dmitrija Lapteva šaurums | |
|---|---|
  Dmitrija Lapteva šaurums  Dmitrija Lapteva šaurums  Dmitrija Lapteva šaurums |
|
| Atrodas |  Krievija Sahas Republika |
| Savieno | Austrumsibīrijas jūra Laptevu jūra |
| Atdala | Lielā Ļahova sala Āzija |
| Koordinātas | 72°58′33″N 142°22′58″E / 72.97583°N 142.38278°EKoordinātas: 72°58′33″N 142°22′58″E / 72.97583°N 142.38278°E |
| Garums | 115 km |
| Platums | 50—61 km |
| Vidējais dziļums | 11—16 m |
| Apdz. vietas krastos | Miskigiļaha, Misšalaurova |
Šauruma krasti zemi, bieži veidoti no mūžīgā sasaluma ledus. Šaurumā līdz 19. gadsimta sākumam atradās nelielā no ledus iežiem veidotā Diomida sala, tagad tās vietā ap 7 m dziļš sēklis.
Pirmie no eiropiešiem, kas šķērsoja šaurumu un atklāja Lielo Ļahova salu, bija kazaki Jakovs Permjakovs un Merkurijs Vagins 1712. gadā, bet pirmais, kas caurkuģoja šaurumu, bija Dmitrijs Laptevs 1739. gada 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts.
Šauruma ziemeļu krastā Lielajā Ļahova salā izvietojušās Miskigiļahas un Misšalaurovas polārstacijas.