Dmanisi
Dmanisi (gruzīnu: დმანისი) ir pilsēta Gruzijas dienvidaustrumos, Lejaskartlijas mharē. Municipalitātes centrs. Pilsēta atrodas Dmani vulkāniskajā plato Mašaveri upes krastos 93 km no galvaspilsētas Tbilisi. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir gruzīni (81%), azerbaidžāņi (14%) un armēņi (2%).
Dmanisi | |
---|---|
pilsēta | |
დმანისი | |
Dmanisi cietokšņa drupas | |
Koordinātas: 41°19′54″N 44°12′13″E / 41.33167°N 44.20361°EKoordinātas: 41°19′54″N 44°12′13″E / 41.33167°N 44.20361°E | |
Valsts | Gruzija |
Mkhare | Lejaskartlija |
Pirmoreiz minēta | 9. gadsimts |
Pilsēta | 1981 |
Augstums | 1 171 m |
Iedzīvotāji (2023)[1] | |
• kopā | 3 012 |
Laika josla | Gruzijas laiks (UTC+4) |
Pasta indekss | 1700 |
Tālruņu kods | +995 360 |
Dmanisi Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuSena apdzīvota vieta. 6.—8. gadsimtā bija bīskapa rezidence. Kā pilsēta minēta no 9. gadsimta un piederējusi arābiem. Uzplauka 12.—13. gadsimtā, kad caur pilsētu gāja karavānu ceļš uz austrumiem. Vēlākos laikos iekarojuši dažādi karaspēki, līdz 18. gadsimtā nopostīta. 19. gadsimta beigās Krievijas impērijas kartēs atzīmēta kā Baškičetas (Башкичетъ) ciems, ko dibinājuši no Krimas ieceļojušie duhobori. 1933. gadā Baškičeta kļūst par rajona centru. 1947. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā, bet 1981. gadā piešķirts pilsētas statuss.
Paleontoloģija
labot šo sadaļu1991. gadā arheoloģiskajos izrakumos Dmanisi apkārtnē tika atrasti 1,8—1,7 miljonus gadu seni hominīdu kauli, ko nodēvēja par Homo erectus georgicus. Tās ir senākās datētās hominīdu fosilijas, kas atrastas ārpus Āfrikas.[2] Šie arheoloģiskie izrakumi, kā arī citi netālie aizvēsturiskie dzīvnieku atradumi 2007. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.[3]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dmanisi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)