Diskusija:Autortiesības
Konspektīvi aplūkotas (tēma pārāk plaša priekš viena raksta) starptautisko autortiesību un Latvijas likuma pamattēzes (par citu valstu likumiem, ja kādam vēlme, jātaisa atsevišķus rakstus, lai neveidotos haoss un maldinoša informācija - kas spēkā vienā valstī, var nebūt spēkā citā valstī). Jāpapildina tālāk ar atsevišķiem rakstiem, skaidrojot autortiesību objekts, lietotāju tiesības, blakustiesības, autortiesību kolektīvais pārvaldījums, autortiesību licence, autortiesību licences līgums, autortiesību līdzsvars u.c. terminus, kam te nav vietas. Būtu jauki, ja kāds jurisprudencē zinošs pieķertos - tēma aktuāla, cilvēkiem visai miglains priekšstats, kas tas ir, bieži pārkāpj autortiesības vai saskata pārkāpumus kur to nav, savas nezināšanas dēļ. --anonīms 05:34, 25 martā, 2009 (UTC)
"oriģinalitātes slieksnis"?
labot šo sadaļuPirmās sadaļas pirmajā rindkopā teikts:
Darbs ir "autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā"[5] jeb "jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī" (objekti, kuru tapšanā nav vērojama radoša darbība - personu apliecinošu dokumentu foto, amatierfoto, saraksti, uzskaitījumi, tehniskie apraksti u.tml. nav uzskatāmi par darbu Autortiesību likuma izpratnē).[2]
2. atsauce ir uz Autortiesību likuma 2000. gada redakciju (lai gan drukātā veidā Vēstnesī, ne internetā), diemžēl likuma tekstā nekur nav minēta šāda "gradācija pēc radošuma" ("objekti, kuru tapšanā nav vērojama radoša darbība (..) nav uzskatāmi par darbu Autortiesību likuma izpratnē"). Man radās interese vai tas bija pieminēts avotā, vai to piemetinājis pats viki raksta autors? Būtu jau ļoti labi, ja tā būtu, tas būtu līdzīgi anglosakšu en:Threshold of originality vai vācu de:Schöpfungshöhe ("jaunrades pakāpe") jēdzieniem, kas izslēdz vispārzināmas lietas kā autortiesību objektus, piemēram, es varētu noskenēt PSRS laikam raksturīgo kvadrātaino Mendeļejeva tabulu, kādas joprojām tiek izmantotas LV izglītības sistēmā (ieskaitot novecojušo A un B apakšgrupu sistēmu) un uz viņu neattiektos autortiesības, jo tur ir nulle jaunrades (tā pati tabula tikai kvadrātiņu krāsas izvēlētas pēc izdevēju gaumes) bet man kaut kā liekas, ka tas ir pārāk labi, lai būtu patiesība...? SV 05:53, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
- Man jau šķiet, ka to var — kā fair use jau nu noteikti (kā citādi lai parāda vēsturisko attīstību). Pats taisos ieskenēt daļu vecās tabulas, kur bija kurčatovijs, rakstam par rezerfordiju. Arī tagadējā autortiesību likumā darbs ir definēts kā autora radošas darbības rezultāts, tabulas zīmētājs neko būtiski jaunu klāt nav radījis. Tikai precīzi jānorāda, no kāda avota tabula iegūta. --ScAvenger 06:36, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
- Likums jau nevar dot "radošuma" definīciju. :) Parasti raugās pēc tiesu precedentiem. Citāts ir, ja nemaldos, no I.Veikšas darba par autortiesībām. Kas droši - to nosaka jau Bernes konvencija - autortiesības neattiecas uz "faktiem" (pieņemot Konvenciju, par piemēru tika minēts dzelzceļa kustības saraksti, kas brīvi izmantojami, jo atspoguļo faktus, nevis kāda klerka radošu darbību). Uz t.s. Mendeļejeva tabulu autortiesības neattiecas vispār, jo: a) Mendeļejevs sen kapā; b) Mendeļejevs izdomāja klasifikācijas ideju (idejas autortiesības neaizsargā), un viņa izveidotā tabula ievērojami atšķīrās no mūsdienu jau ar to, ka tajā nebij ne 1/3 daļa elementu - tabula nemitīgi tiek papildināta un pārstrādāta. --anonīms 06:39, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
- Lieliski, paldies par info. Noteikti jāmēģina dabūt tā I. Veikšas grāmata, es redzēju, ka Zviedrijā ir bijusi tiesa par kaut kādu shematisku zīmējumu ar diviem dēlīšiem, kur atzina, ka tas nevar būt objekts autortiesībām, protams, tas neattiektos uz LV, redzēju diskusiju kopienas portālā, ka LV neesot, piemēram, de:Panoramafreiheit/en:Freedom of panorama principa, tas netraucē kaut kādai, piemēram, Zelta Zivtiņai uzņemt reklāmas materiālus ar (pēc LV standartiem) copyrighted pieminekli fonā, viņiem, protams, nebūtu problēmu iztiesāties, bet vai LV maz ir bijuši kādi tādi precedenti? Jebkurā gadījumā izskatās, ka tā Bernes konvencija ir piemērojama pašai tabulai (sanāk, tā būtu pat Mendeļējeva dzīves laikā) un izdevniecības veiktajam noformējumam varētu izmantot šo veidni {{Trivial}}, jo man jau gribētos pēc iespējas zemāka statusa veidni, jo fair use pasludina pilnas autortiesības tā attēla autoram (kas nebūtu patiesi šajā gadījumā). Un ja nu tomēr tās kaut kādas tur, teiksim, PSRS izdevniecības "Liesma" juridiskais mantinieks uzrodas un sola iesūdzēt tiesā, tad vienmēr var izdzēst (vai ja tas nav vairāk par kādiem 200 Ls - tiesāties :)) un vismaz ir bijis kaut kāds precedents. SV 08:01, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
- I. Veikšas grāmatu "Kas ir autortiesības" joprojām var nopirkt Valtera un Rapas grāmatnīcā. Tabulai, domāju, tiešām var likt {{Trivial}} — ja jau skrupulozie vācieši šādu karti uzskata par triviālu... Pieeja, ka problēmu gadījumos vienmēr var izdzēst, gan nebūtu īsti pareiza :) Par attēlu licencēm mēs te esam diskutējuši gari un plaši, kaut vai šeit, šeit, šeit, šeit, šeit, šeit... Pārdomām arī šāds precedents (bet teorētiski lieta varēja nonākt arī līdz tiesai). Atgriežoties pie Mendeļejeva tabulas — var izgudrot kādu jaunu, vēl nebijušu tās attēlošanas veidu un tad jau tā būs jaunrade (kas, starp citu, netraucē tai būt Vikipēdijā). --ScAvenger 13:19, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
- Lieliski, paldies par info. Noteikti jāmēģina dabūt tā I. Veikšas grāmata, es redzēju, ka Zviedrijā ir bijusi tiesa par kaut kādu shematisku zīmējumu ar diviem dēlīšiem, kur atzina, ka tas nevar būt objekts autortiesībām, protams, tas neattiektos uz LV, redzēju diskusiju kopienas portālā, ka LV neesot, piemēram, de:Panoramafreiheit/en:Freedom of panorama principa, tas netraucē kaut kādai, piemēram, Zelta Zivtiņai uzņemt reklāmas materiālus ar (pēc LV standartiem) copyrighted pieminekli fonā, viņiem, protams, nebūtu problēmu iztiesāties, bet vai LV maz ir bijuši kādi tādi precedenti? Jebkurā gadījumā izskatās, ka tā Bernes konvencija ir piemērojama pašai tabulai (sanāk, tā būtu pat Mendeļējeva dzīves laikā) un izdevniecības veiktajam noformējumam varētu izmantot šo veidni {{Trivial}}, jo man jau gribētos pēc iespējas zemāka statusa veidni, jo fair use pasludina pilnas autortiesības tā attēla autoram (kas nebūtu patiesi šajā gadījumā). Un ja nu tomēr tās kaut kādas tur, teiksim, PSRS izdevniecības "Liesma" juridiskais mantinieks uzrodas un sola iesūdzēt tiesā, tad vienmēr var izdzēst (vai ja tas nav vairāk par kādiem 200 Ls - tiesāties :)) un vismaz ir bijis kaut kāds precedents. SV 08:01, 22 oktobrī, 2011 (UTC)
Arī off topic. Nu, jā, jebkuram ģeniāli vienkāršam principam ir iespējamas dažādas interpretācijas un princips nemainās. Runājot par to kvadrātaino tabulu, krieviem viņa ir atsevišķā rakstā kā tabula vikikodā uztaisīta (ru:Короткая форма периодической системы элементов), diemžēl pat ja kāds iztulkotu (Google translate nederēs, es pārbaudīju), krieviem laikam ir savādāks CSS un viņas formatējums izskatās nedaudz garām LV viki. Bet latviešu ķīmijas grāmatas kā pulkestenis - pirmā vāka iekšpusē parāda parasto un ārējā vāka iekšpusē šito kvadrātaino, un joprojām izmanto kvadrātainajā pieņemtās A un B apakšgrupas (piem., pēc LV izglītības sistēmas skandijs ir IIIB grupas elements), kaut arī IUPAC it kā jau 1990. gadā atzina apakšgrupu sistēmu par nevēlamu, jo izrādās, ka eiropieši un amerikāņi lieto tos burtus apgriezti (sanāk, ka amerikāņiem skandijs būtu IIIA grupas elements, skat. en:Periodic_table_group#Groups). SV 23:10, 22 oktobrī, 2011 (UTC)