Diskusija:Latvijas Televīzija

Tv programma

Hmm, vai šo nevajadzētu likt rakstā par LTV1 vai arī norādīt, ka tā ir tikai šī kanāla programma cauri laikiem (jo TV Rīga bija arī cita kanāla nosaukums) un, starp citu, vabūt nevajazētu likt svētku programmu ~~Xil (saruna) 23:57, 2 martā, 2010 (UTC)

Programma šeit nemaz neiederas. To var pārvietot kur citur, piem., uz wikisource vai wikibooks. --Dainis 07:32, 3 martā, 2010 (UTC)

Uz wikisource, jo wikibooks saturam ir jābūt grāmatveidīgam. Bet man pēkšņi pieleca, ka šis vispār laikam ir copyvio ~~Xil (saruna) 09:42, 3 martā, 2010 (UTC)

Manuprāt gan iederas. Kolorīti un informatīvi. Ja izrādīsies, ka ar copiraitiem viss ok, balsoju par atstāšanu. --Kikos 10:11, 3 martā, 2010 (UTC)

Diemžēl zinoši cilvēki konsultēja, ka LTV taisa naudu tirgojot programmu un atiecīgi pastāv uz to ka tā ir aizsargāta (dažos preses izdevumos tas pat ir zem programmas norādīts). Varbūt var izveidot tekstuālu izklāstu par programmas saturu ~~Xil (saruna) 10:50, 3 martā, 2010 (UTC)

Pēc loģikas aizsargātai vajadzētu būt uz to laiku, kamēr programma ir "aktuāla", t. i. nevar bez atļaujas pārpublicēt nākamās nedēļas programmu. Kam un kāds kaitējums varētu tikt nodarīts, publicējot desmitiem gadu vecas programmas? Man liekas, ka vislabāk būtu tās programmas publicēt skenētu attēlu veidā (ja var dabūt; man šis tas ir), tāpat kā vecos vilcienu sarakstus, teiksim, šeit. Galējā gadījumā fair use licenci varētu uzlikt. --ScAvenger 10:58, 3 martā, 2010 (UTC)

Bet likumā nav atrunāts nekas par aktuālumu, tātad ja vien uz juridiskām personām vai psrs laikiem neatiecas nekas īpašs tad arī šīs programmas aizsargā autortiesības. IMO saplānot programmu ir sarežǧītāk kā vilcienu sarakstu, tas tomēr nav tikai faktu saraksts ~~Xil (saruna) 11:09, 3 martā, 2010 (UTC)

Hmm, man liekas, ka vilcienu sarakstu ir grūtāk un atbildīgāk :) Ja noskenētu padomju laika "Rīgas Viļņus", varētu likt licenci Veidne:PD-padomju prese. --ScAvenger 11:21, 3 martā, 2010 (UTC)

Nu jau gan - izlasi veidnes tekstu - Rīgas viļņi nav likvidēti, turklāt tiesības pieder ltv ~~Xil (saruna) 11:29, 3 martā, 2010 (UTC)

Es domāju - ir tagadējais žurnāls "Rīgas Viļņi" tiesiskais mantinieks padomju atgriežamajai avīzītei, vai nav (sk. diskusiju šeit). Te gan var saprast, ka ir. Bet kā fair use tādi skani, manuprāt, varētu iet - nu nav nevienam nekāda kaitējuma no publikācijas, drīzāk papildus reklāma. --ScAvenger 11:46, 3 martā, 2010 (UTC)

scAvenger, tu tikko pieļāvi milzīgu kļūdu. --Krishjaanis 11:49, 3 martā, 2010 (UTC)

Domā, ka ir kāds kaitējums, it sevišķi, ja ieliek ar godprātīgas izmantošanas atrunu? --ScAvenger 13:41, 3 martā, 2010 (UTC)

Nē ,ir kaitējums, ja viens no krutākajiem vikipēdistiem saka nekāda kaitējuma no publikācijas, drīzāk papildus reklāma, tagad jebkurš SIA "Sabutiļņki" darbinieks šeit iekopējot kaut kādas skrandas varēs atsaukties uz ļ.cien. Vikipēdijas adminstratora (!) eksperta viedokli brīdi, kad kāds iepostēs dzēšanas veidni vai vispār izdzēsis rakstu par "reklāmu". --Krishjaanis 14:07, 3 martā, 2010 (UTC)

Ļoti tālejošs vispārinājums :) Runa šeit ir par vecām padomju laika (pēcpadomju - varētu būt cita pieeja) teleprogrammām un tikai. Turklāt es neesmu nekāds autortiesību eksperts, visvairāk šajā jomā orientējas Anonīms. Kas attiecas uz "reklāmu" - jebkura uzņēmuma pieminēšana Vikipēdijā ir sava veida reklāma, patīk tas mums, vai ne (nemaz nerunājot par veseliem rakstiem par uzņēmumiem) - tas, ko mēs nežēlīgi dzēšam un dzēsīsim, ir sevis slavināšana un interešu konflikti. --ScAvenger 15:34, 3 martā, 2010 (UTC)

Rīgas viļņi PSRS laikos piederēja LTV tā kā autortiesības vienalga pieder LTV. Un vispār es rakstu diskusijā par to nevis tāpēc ka šaubos, bet tāpēc lai kāds tās veidnes izdēstu ~~Xil (saruna) 12:06, 3 martā, 2010 (UTC)

Piederēja Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejai. Savā ziņā valsts iestādes izdots dokuments (Veidne:6.2 pants). Kā ir ar tiesību pārmantojamību, nezinu. --ScAvenger 13:41, 3 martā, 2010 (UTC) --ScAvenger 13:41, 3 martā, 2010 (UTC)

LTV, gan tagad, gan agrāk, ir valsts uzņēmums (strādā pateicoties nodokļu maksātāju naudai) un gadījumā, ja tiešām Rīgas Viļņi ir LTV īpašnieks, tad līdzīgi kā ar meteo.lv, pārpublicēšanai vajadzētu būt atļautai norādot atsauci uz avotu. Turklāt šaubos, vai PSRS literatūrā būtu atrunātas autortiesības. Uzskatu, ka šī informācija ir interesanta un vajadzīga. Ja kādam ir pieejami attēli ar programmu un ja tas rullēs labāk, tad uz priekšu.

Starp citu, no kurienes ir pārliecība, ka šīs programmas ir no Rīgas Viļņiem? Daļa vispār ir izvilkta no jau labu laiku likvidētā laikraksta Rīgas Balss. --Digital1 [uzrunāt] 14:50, 3 martā, 2010 (UTC)

Autortiesības attiecas arī uz PSRS literatūru, tik lepni mēs diemžēl nevarēsim te dzīvot :) --ScAvenger 16:16, 3 martā, 2010 (UTC)

ScAvanger runāja par RV, es vienkārši uz to atbildēju, jo tanī gadījumā skaidrs, ka autortiesības vienalga piederēja TV. LTV ir iestāde, kas nodarbojas ar māksliniesciska satura radīšanu un šis saturs ir aizsargāts, attiecīgi nav nekāda iemesla pieņemt, ka jebkas ko publicē LTV nav aizsargāts, jo tā ir valsts iestāde, kas darbojas par nodokļu maksātāju naudu (kas starp citu vismaz mūsdienās gluži neatbilst realitātei) un TV programma nav dokuments. Un, manuprāt, iedoma, ka viss kas radīts PSRS laikos ir ņemams, jo iestādes mainījušas nosaukumu ir garām. Pat ja tas tā ir, ļoti iespējams, ka darba radītāji līdz ar to atgūst savas mantiskās tiesības. TV programmas sastādīšana nebūt nav triviāls darbs un to parasti veic programmu direktors tā kā noteikt kas ir autors arī nav problēmu. Un starp citu man privātā sarunā par šo intresanto tēmu izstāstīja, ka vairs neesošā preses nama fotogrāfi par saviem darbiem saņem autoratlīdzību, tātad viņu darbi ir aizsargāti, neskatoties uz to ka preses nama vairs nav un tā izdevumi vai nu vairs nav vai ir mainījuši īpašnieku, kas visu pasākumu PD-padomju prese padara vēl apšaubāmāku.

Kas attiecās uz informācijas vērtību - es nesaku ka tā te noteikti neiederas un jāņem ārā, bet manuprāt to ir grūti interpretēt bez komentāra (t.i. no nosaukuma vien nevar pateikt par ko ir raidījums), tāpēc daudz vērtīgāk būtu izveidot programmas aprakstu un tad pati programma iespējams nebūtu vajadzīga. Bez tam, ja liek programmu būtu jāliek tā lai var salīdzināt, piemēram, vienu nedēļu + valsts svētkus katrā dekādē ~~Xil (saruna) 01:55, 6 martā, 2010 (UTC)

Pāris lietas. Man nesagādā nekādas grūtības saprast, kas katrā attiecīgajā programma ir par raidījumiem (filma ir filma, raidījums bērniem ir raidījums bērniem, bet ziņas ir ziņas). Saliekot tos tekstā būs viena liela un neuzskatāma teksta kaudze, kuru neviens visdrīzāk arī nelasīs - tālab zudīs jebkāda jēga. Par vienu konkrētu dienas programmu katrā dekādē piekrītu, bet man tādas informācijas nav - tad ir jāiet uz arhīvu .. atkal jātērē sava nauda. Vizbeidzot - un kas būtu, ja no LTV/Rīgas Viļņiem tiktu saņemta oficiāla atļauja (protams ar atsauci) publicēt pāris programmu paraugus? --Digital1 [uzrunāt] 02:13, 6 martā, 2010 (UTC)

Lai tam būtu enciklopēdiska vērtība, nevis būtu vienkārši intresanti fakti, ir jāzin kāds ir raidījuma saturs (Filma=filma, Šreks=Eksorcists). Manuprāt, daudz vērtīgāk ir zināt, kāds ir programmas saturs vispār, nevis vienu dienu, un LTV gadījumā saturu nosaka likumdošana, kas drošvien tāpat bija padomju laikos - nav grūti noskaidrot. Un - interesanti, kurš LTV ir tiesīgs dot atļauju publicēt programmu zem GDFL ~~Xil (saruna) 03:16, 6 martā, 2010 (UTC)

...ļoti iespējams, ka darba radītāji līdz ar to atgūst savas mantiskās tiesības - manuprāt, ja mantiskās tiesības ir likumīgi zaudētas (nodotas citai organizācijai), tad no zila gaisa atgūt tās nevar (ja organizācija tikpat likumīgi nenodod atpakaļ, taču padomju organizāciju vairs nav). Turpretī nemantiskā tiesību daļa nekad nav tikusi un nevar būt tikusi zaudēta, t.i. autorības norāde pārpublicējot ir obligāta. Droši vien ar mākslas foto un tamlīdzīgām lietām ir savādāk. Tās ir tikai manas subjektīvās pārdomas un bez kārtīga jurista šeit neiztikt, jo autortiesības nebūt nav tā skaidrākā un sakārtotākā likumdošanas joma. Vikipēdijā vispār vairāk pieņemts rīkoties pēc principa "ka tik kaut kas nenotiek" un neskaidros gadījumos pieņemt, ka darbi ir aizsargāti. Domāju, vairāk jācenšas lietot fair use principu. LTV ir iestāde, kas nodarbojas ar māksliniesciska satura radīšanu... - TV raidījumu saraksts ir tikpat "māksliniecisks" kā vilcienu saraksts. Runa taču šeit nav par pašu TV raidījumu publicēšanu. Tad jau trolejbusa pieturu sarakstu vēl jo vairāk nevar publicēt (Rīgas Satiksme taču darbu ieguldījusi, lai izdomātu, kur un kādām tām jābūt). Atkārtoju, ka runa nav par aktuālo TV programmu, kas tiešām ir nepārprotams peļņas avots. TV programma nav dokuments - grūti pateikt, padomju laikā savā ziņā varēja būt (TV propagandas nozīme utt.) --ScAvenger 07:00, 6 martā, 2010 (UTC)

Vai tā veidne pamatā nav domāta neskaidriem gadījumiem ? Pāreja no PSRS laikiem vispār ir bardaks, bet šeit mums ir valsts uzņēmums, kas nevienu brīdi nav pārtraucis darbu - vai mums tiešām vajag juristu, lai pateiktu, ka tas ir tas pats uzņēmums ? Es to teicu, jo ir visai apšaubāmi, ka uz LTV var attiecināt tēzi par valsts iestādes dokumentiem, jo tā publisko arī mākslinieciskus darbus. Tāpat tas ka TV programmas saturs ir apstiprināts nepadara to par dokumentu, jo apstiprināja arī katra raidījuma saturu un raidījumus nevar neaizsargāt autortiesibas. Tas cik sarežģīti ir sastādīt programmu salīdzinājumā ar transporta sarakstu ir mans viedoklis, tas ka LTV programmu aizsargā autortiesības, diemžēl, ir fakts ko pierāda tas, ka atsevišķi programmas pārpublicētāji uzskata par vajadzīgu to minēt savos izdevumos (tas kas man pa rokai gadījās saucas TaVa programma).

P.S. Starp citu pēc kāda principa vilcienu saraksti ir 6. pants ?

P.S.S. Vispār vajadzētu noskaidrot vai arī uz uzņēmuma "nāvi" tomēr neattiecas 70. gadu termiņš, kam nav nekādas saistības ar mantinieku būšanu vai nebūšanu ~~Xil (saruna) 08:28, 6 martā, 2010 (UTC)

LPSR TV programmas kā tādas NAV autortiesību subjekts.

1. PSRS TV un radio programmas, vilcienu kustības saraksti utt. ir tā laika valsts iestāžu administratīvie akti.
2. Autortiesību likuma I nodaļa, 1. pants: (..) "darbs ir autora jaunrades rezultāts" (saraksta sastādīšana NAV jaunrade).
3. Autortiesību likuma II nodaļa, 6. pants: Autortiesības neaizsargā (..) "presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem".
4. Autortiesību likuma V nodaļa, 19. pants: "Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības (..) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs" (šai gadījumā tas nav aktuāli, jo TV programmas saraksts nav "darbs" Autortiesību likuma izpratnē, taču to pieminu labākai likuma izpratnei).
5. Latvijas Republika NAV LPSR tiesiskā mantiniece. Attiecīgi, LR valsts iestādes vai valsts uzņēmumi nav LPSR laika valsts iestāžu vai uzņēmumu tiesiskie mantinieki. Tātad, VB SIA Latvijas Televīzija nav Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas tiesiskā mantiniece. LR atgūstot suverenitāti, tika likvidētas visas LPSR valsts iestādes un LKP iestādes, to vietā veidojot jaunas, vai arī privatizējot. Tika likvidēta arī LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja, kuras kustamā un nekustamā manta kā bezsaimnieka īpašums nonāca LR valsts īpašumā un tika nodota jaunizveidotajai VB SIA Latvijas Televīzija (līdzīgi kā mūsdienu policija, kaut valsts tiesībsargājošo struktūru darbs netika pārtraukts ne uz dienu, nav padomju milicijas tiesību mantiniece, bet tikai īpašuma un funkciju pārņēmēja).
6. Jebkurš jurists. lasot šo (un daudzas citas) diskusiju, brīnītos un uztvertu to kā stulbu (atvainojiet par tiešumu) "matu skaldīšanu", kas bremzē vikipēdijas attīstību kā tādu. Jau pirmajā kursā nopietni māca par likumu interpretāciju, ka jāņem vērā likuma jēgu un likuma mērķi utt., savukārt burtiska likuma uztvere liecina tikai un vienīgi par neprasmi piemērot likuma normas. :/ --anonīms 11:34, 6 martā, 2010 (UTC)
   1. Pamatojoties uz ko ?
   2. "Saraksta" sastādīšana ir jaunrade, jo pretēji vilciena sarakstam, kur vienkārši tiek pierakstīta viena objekta periodiska kustība, tiek saplānts kādā secībā vislabāk rādīt daudzus un dažādus raidījumus, lai apmierinātu skatītāju, sabiedrības un sponsoru vajadzības. Turklāt likuma 1. pantā t.i. terminu definīcijā nekas par jaunradi nav teikts (darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;), nezinu kur tu to esi izracis.
   3. Šis nav publiski pieejams un izstādīts darbs, lai piekļūtu ši darbam ir jāiegādājas žurnāls, kura saturs bez iegādes nebūtu pieejams
   4. TV programma nav ziņas.
   5. Lūdzams sazinies ar LTV un pastāsti viņiem, ka viņiem nepieder autortiesības uz viņu raidījumiem kas izveidoti līdz 1990. gadam, tiešām interesanti vai viņi tev piekritīs XD Un pēc tevis teiktā sanāk, ka tiesības nevis pazuda, bet tika nodotas valstij, kas tās nodeva LTV
   6. Pirmajā kursā autortiesības nemāca, likuma mērķis ir aizsargāt autora tiesības nevis ļaut kaut kādai interneta lapai tās pārkāpt, jo tās veidotājiem šīs tiesību normas traucē dzīvot. Un šī diskusija tiešām ir stulba, jo to sasodīto programmu jau sen vajadzēja izdzēst ~~Xil (saruna) 13:39, 6 martā, 2010 (UTC)

"Pirmajā kursā autortiesības nemāca" - epic fail, bet par pārējo varētu piekrist, ja vien tas tiešām tiktu atbildēts precīzi, ne interpretēts savādāk --GreenZeb (diskusija) 15:10, 6 martā, 2010 (UTC)

Autortiesības kā atsevišķu izvēles priekšmetu māca aptuveni 3. kursā (vismaz LU varbūt citur ir citādi, bet nav gadījies saskarties un šķiet nevar arī pāraudīt), bet tas patiesībā nav būtiski, īsti nesaprotu kas tev netiek atbildēts precīzi ~~Xil (saruna) 15:20, 6 martā, 2010 (UTC)

Autortiesību pamatus māca lielākajā daļā studiju programmu, ne tikai ar jurisprudenci saistītu, tām nevajag obligāti paredzēt atsevišķu priekšmetu. --GreenZeb (diskusija) 15:41, 6 martā, 2010 (UTC)

Pamatojoties uz ko ? - attiecībā uz vilcienu sarakstiem kaut vai tāpēc, ka stājas spēkā ar noteiktu datumu. Programmām pēc būtības analoģiski.

"Saraksta" sastādīšana ir jaunrade, jo pretēji vilciena sarakstam, kur vienkārši tiek pierakstīta viena objekta periodiska kustība, tiek saplānts kādā secībā vislabāk rādīt daudzus un dažādus raidījumus, lai apmierinātu skatītāju, sabiedrības un sponsoru vajadzības. - vilciena saraksts tāpat tiek sastādīts, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības :) darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības - apskatāmā tēma nav ne literatūra, ne māksla, ne vēl jo vairāk zinātne.

Šis nav publiski pieejams un izstādīts darbs, lai piekļūtu ši darbam ir jāiegādājas žurnāls, kura saturs bez iegādes nebūtu pieejams - digitālajā televīzijā katram kanālam ir elektroniskā programma ar raidījumu sarakstu un katra raidījuma īsu aprakstu piedevām. Tā ir pieejama pilnīgi par velti. Runa jau nav pa žurnāla kopēšanu, kur ir arī daudz citas informācijas, kas tiešām ir jaunrade.

...pastāsti viņiem, ka viņiem nepieder autortiesības uz viņu raidījumiem kas izveidoti līdz 1990. gadam... - runa nav par raidījumiem. Runa šeit ir par to sarakstu un tikai.

...jo to sasodīto programmu jau sen vajadzēja izdzēst... - ja pieejam tik strikti, tad jādzēš ārā liela daļa Vikipēdijas (un tas, kas paliks, būs lietotāju original research :) Paskaties kaut vai Autortiesību likuma 25. pantu - metam ārā Brīvības pieminekļa foto? To nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem!

...uztvertu to kā ... "matu skaldīšanu", kas bremzē vikipēdijas attīstību kā tādu... - šeit es piekrītu Anonīmam. --ScAvenger 15:47, 6 martā, 2010 (UTC)

...tomēr neattiecas 70. gadu termiņš, kam nav nekādas saistības ar mantinieku būšanu vai nebūšanu - vēl viens interesants jautājums - kam maksāt autoratlīdzību, ja nav mantinieku? --ScAvenger 15:57, 6 martā, 2010 (UTC)

GreenZeb, bet juristiem pirmajā kursā par autortiesībām nemāca, turklāt šis arguments ir pilīga beztēma, mani vairāk interesē, kas tev šķiet neprecīzi. 1. Dokuments ir noteiktā veidā sastādīta vienība, jādomā, ka lai kaut ko uzskatītu par valsts iestādes izdotu dokumentu tam ir jābūt rekvizītiem, kas dod tam juridisku spēku sk. šeit [1] 2. Es tikai atzīmēju faktu, ka vārda kuru izcēla anonīms likumā nemaz nav, tomēr pievērs uzmanību beigu daļai kur teikts, ka izpausmes forma un veids var būt jebkāds 3. Mēs runājam par PSRS laika programmām, kāda vēl digitālā televīzija ? Turklāt arī lai piekļūtu šai programmai ir jaiegādājas attiecīga tehnikas vienība un, kā liecina personīgie novērojumi, jāpaļaujas uz pakalpojuma sniedzēja labo gribu 4. Tas ir tu runāji par programmu, anonīms runāja arī par raidījumiem, kas manā skatījumā padara viņa secinājumu pareizību apšaubāmu. 5. Kā zināms Commons izdzēsa Brīvības pieminekļa fotogrāfijas 6. Es arī, bet bez tā mēs pie risinājuma nenonāksim. Mēs protams varētu mēģināt konsultēties ar LTV vai AKKA/LAA, bet LTV lapā nav atrodamas viņu juristu kontaktadreses un AKKA/LAA šķiet labāk neaiztikt ~~Xil (saruna) 19:16, 6 martā, 2010 (UTC)

...lai kaut ko uzskatītu par valsts iestādes izdotu dokumentu tam ir jābūt rekvizītiem, kas dod tam juridisku spēku sk. šeit... - tas ir LR likums, LPSR likumos varēja būt citādi. Vilcienu saraksts bija sastādīts saskaņā ar Baltijas Dzelzceļa prasībām un teleprogramma - saskaņā ar attiecīgās komitejas prasībām.

...pievērs uzmanību beigu daļai kur teikts, ka izpausmes forma un veids var būt jebkāds... - jā, attiecīgajās 3 jomās, sk. sākuma daļu :)

...ir jāiegādājas attiecīga tehnikas vienība..., jā, taču žurnāls obligāti nav jāiegādājas, bet televizorus un dekoderus netirgo LTV. Kaut gan tas šajā gadījumā tā vai tā nav tik būtiski (internetā arī viss kas ir "publiski" pieejams) un uz PSRS laiku, protams, neattiecas.

...Commons izdzēsa Brīvības pieminekļa fotogrāfijas - jā gan, nelaimīgā freedom of panorama principa dēļ, kuru LR likumi neatbalsta. Man pat liekas, ka mums vajadzētu speciālu veidni, kas norāda šos ierobežojumus, jo skatos, ka manis ielikto Brīvības pieminekļa foto kāds atkal pārkopējis uz Commons :) No otras puses, kurš noteiks, vai kāda celtne ir arhitektūras darbs, vai nav (nemaz nerunājot par arhitekta un viņa nāves gada noskaidrošanu)? Piemēram, šādas arhitektūras pērles foto drīkst izmantot komerciāli? :) Un kā ir ar Daugavpils staciju (B. Sudoplātovs projektējis 1951. gadā, nekāds 70 gadu termiņš nevar būt pagājis, bet Vikikrātuvē ir papilnam bilžu)? Manuprāt, tas viss ir tāds pats absurds, kā autoratlīdzība par vecām, nevienam nevajadzīgām teleprogrammām (t.i. likuma pārāk burtiska tulkošana, ko uzsvēra Anonīms).

...AKKA/LAA šķiet labāk neaiztikt - šaubos, vai no viņiem ko konstruktīvu sagaidīsim. --ScAvenger 20:33, 6 martā, 2010 (UTC)

Ar pieminekļiem diemžēl tas tā ir, ka komerciālos nolūkos pieminekli nav atļauts fotogrāfēt, ja nav pagājuši 50 vai 70 gadi kopš autora nāves (atkarībā no likumdošanas, kad piemineklis tapis. Tb kad 50 gadi kopš Zāles nāves būs pagājuši, tad to Brīvības pieminekli legāli varēs reproducēt bildēs. (Man tas šķita absurdi, jo fotogrāfija tak ir autonoms darbs, tāpat kā glezna, ja gleznotājs sadomātu to pieminekli gleznot. Taču diemžēl tā tas likumā ierakstīts - likumos daudz kas ir tāds, kas ir it kā pretrunā ar veselo saprātu, - tātad likumbijīgiem pilsoņiem, kas nevēlas nostāties uz disidentisma slidenās takas, to ir jāievēro. :( anonīms

Ir pagājuši 68 gadi ~~Xil (saruna) 19:04, 7 martā, 2010 (UTC)

Atkal - kā kurš uz to skatās, vai pēc toreizējiem likumiem, vai tagadējiem... --ScAvenger 19:43, 7 martā, 2010 (UTC)

Bet mēs visu laiku runājam par LR autortiesību likumu, kā tu zini, ka LPSR likumā dokumenti nav aizsargāti ? (es stipri šaubos vai LPSR bija radikāli citi noteikumi par juridisko spēku - tad arī dokumentus nummurēja, parakstīja un datēja) Tu uzskati, ka televīzija un citi mediji nepieder pie nevienas no attiecīgajām jomām ? Man šķiet, ka publiskās pieejamības apspriešana ir konkrēta matu skaldīšana - spriežot pēc vārda "izstādīts" šis pants ir attiecināms uz objektiem ko parasti eksponē, nevis iespieddarbiem. Es vispār neinterpretēju likumu, sakot, ka programma ir aizsargāta - tas ir rakstīts zem TV programmas. Mēs visi zinam, ka Latvijā neviens neievēro šo te freedom of panorama, tāpēc varam pieņemt ka tas ir amerikāņu paranojas auglis un, ka viņi nepareizi interpretē likumu (t.i. to pantu par izstādīšanu visticamākais var attiecināt uz pieminekļiem un ēkām), toties LTV ideju, ka viņiem pieder tiesības uz programmu un padomju laikā paveikto visi citi ievēro ~~Xil (saruna) 21:00, 6 martā, 2010 (UTC)

1. 1. 1. Pamatojoties uz ko? - Valsts iestādes dokuments, kurš tiek pieņemts departamentu vadības sapulcē un apstiprināts augstākstāvošā valsts kontroles organizācijā ir attiecīgās valsts iestādes administratīvais akts. Attiecīgi arhīvā ir visu šo TV programmu oriģināli, ar iekšējās rotācijas Nr, zīmogiem, parakstiem utt. (katras nedēļas TV programmu vajadzēja apstiprināt vairākās valsts iestādēs, no kurām katra ieviesa savas korekcijas).
      2. "Saraksta" sastādīšana ir jaunrade, jo pretēji vilciena sarakstam, kur vienkārši tiek pierakstīta viena objekta periodiska kustība, tiek saplānts kādā secībā vislabāk rādīt daudzus un dažādus raidījumus, lai apmierinātu skatītāju, sabiedrības un sponsoru vajadzības. Turklāt likuma 1. pantā t.i. terminu definīcijā nekas par jaunradi nav teikts (darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;), nezinu kur tu to esi izracis. - Saraksta pierakstīšana nav jaunrade, jo pirmkārt, juridiska persona nevar neko radīt, otrkārt, par kādām "skatītāju, sabiedrības un sponsoru vajadzībām" var runāt LPSR laikā?!?! Nebija tad vajadzību, nebija sponsoru - partija lika rādīt un rādīja. Saraksts ir tikai un vienīgi pirms tam rūpīgi izplānotā darba plāna atslēgas punktu secības fiksēšana. Tādā gadījumā pat iepirkuma saraksts, ko man sieva nodiktējusi, sūtot uz veikalu, ir manas "jaunrades" rezultāts! Absurds. Neviens nekad šādi "jaunradi" nav interpretējis. Iesaku vienkārši ieiet grāmatnīcā un iegādāties šo likumu (tāda maza plāna grāmatiņa) - vārds "jaunrade" figurē kā atslēgas vārds, atliek tikai paņemt to rokā: Autortiesību likums. Konvencijas. - Latvijas vēstnesis: Rīga, 2001., 7. lpp. - I nodaļa, 1. pants, 3. rindiņa.
      3. Šis nav publiski pieejams un izstādīts darbs, lai piekļūtu ši darbam ir jāiegādājas žurnāls, kura saturs bez iegādes nebūtu pieejams - Šis ir tajā laikā brīvi publiski pieejams darbs, kurš līdz ar laika ziņām u.c. tml. informāciju par gaidāmajiem notikumiem tika publicēts visos preses izdevumos, kā arī publiskots TV un radio.
      4. TV programma nav ziņas. - TV programma ir informācija par gaidāmajām aktualitātēm - konkrētās dienas jaunumiem TV apraidē, - tieši tāpat kā laika ziņas (starp citu, iesaku tad izdzēst no vikipēdijas visus datus par klimata izmaiņām, jo kāds kādreiz tās ir fiksējis, temperatūru un sniega biezumu mērījis).
      5. Lūdzams sazinies ar LTV un pastāsti viņiem, ka viņiem nepieder autortiesības uz viņu raidījumiem kas izveidoti līdz 1990. gadam, tiešām interesanti vai viņi tev piekritīs XD Un pēc tevis teiktā sanāk, ka tiesības nevis pazuda, bet tika nodotas valstij, kas tās nodeva LTV - Kāds te sakars ar raidījumiem? Kāpēc man kaut kādam SIA kas jāziņo? Absurds kaut kāds. Autortiesību likums ir likums, nevis kāda pašizdomātas tiesības uz kaut ko - LTV var uzskatīt kaut vai, ka šiem tiesības uz Maarsu, tak likums skaidri nosaka, uz ko ir, un uz ko nav tiesības.
      6. Pirmajā kursā autortiesības nemāca, likuma mērķis ir aizsargāt autora tiesības - 1) Tb kurā skolā kurā kursā ko māca, kādi maina likuma interpretāciju? Oriģināla doma. 2) Kur šai sarakstā redzi autoru - "fizisku personu, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs", un kurai saraksta publicēšanas gadījumā tiek nodarīts materiāls zaudējums?
      7. Ja kādam šķiet, ka tiek pārkāptas autortiesības, viņam to jāpamato, nevis vienkārši jāapšauba, bet "vainīgajam" jātaisnojas un bezgalīgi jāmeklē argumentus. Tb ir vērts diskutēt tikai tad kad, piemēram, god. ~~Xil (saruna) nocitētu LPSR Autortiesību likumu, saskaņā ar kuru publisku pasākumu, TV un radio raidījumu saraksti uzskatāmi par LPSR RTV komitejas aizsargājamu īpašumu. Līdz tam tas, ka kādam ir aizdomas, nav arguments un vispār nav diskusijas vērts (jo aizdomas var būt par jebko, it sevišķi, ja neesi speciālists, tad svešā un nepazīstamā jomā daudz kas var šķist aizdomīgs un neloģisks) - cītīgāks ļautiņš var par katru otro vikipēdijas ierakstu paziņot, ka tur pārkāptas autortiesības un priecāties, ka kāds nedēļām mēģina pierādīt, ka nav kamielis).

Jūs te konsekventi jaucat vienkopus 2 kardināli atšķirīgas sistēmas, nezin kāpēc cenšoties mūsdienu dzīves modeļa principus attiecināt uz PSRS laiku, kad darbojās gan cits Autortiesību likums, gan absolūti atšķirīgas īpašumtiesības un darba tiesības. Savulaik pāris iestādes vēlējās pozicionēties, ka esot LPSR iestāžu tiesību mantinieces, taču tad kad diskusijā pacēlās jautājums, ka ja LR ir LPSR tiesiska mantiniece, nevar runāt ne par kādu "okupāciju", diskusija apklusa. Tb ja mūsdienu LTV paziņos, ka ir LPSR TV un radioraidījumu komitejas tiesiska mantiniece, tad aizdomas, viņi ātri mainīs viedokli, ja nāksies piedalīties "okupācijas radīto zaudējumu" segšanā (ko laiku pa laikam radikāļi paceļ). --anonīms 06:31, 7 martā, 2010 (UTC)

Ieteikums izmantot autortiesību likuma aktuālo redakciju. Sakars ar raidījumiem ir tāds, ka ja LTV nav tiesību uz programmu, jo tā nav tiesiskā mantiniece, tad nav tiesību ne uz ko, ieskaitot raidījumus. LR nebija PSRS de jure, de facto bija, attiecīgi LR var būt tikusi okupēta un tādejādi kļuvusi par LPSR tiesību de facto mantinieci. Beztēmu par pirmo kursu sāki tu pats un godīgi sakot es nesaprotu kā cilvēks var bļaut, ka likums netiek interpretēts pēc tā mērķa, kad pats cītīgi ķerās pie katra vārda (jāatzīmē gan, ka 1. kursā māca, ka saskaņā ar civilikumu normas vispirms jāmēģina iztulkot burtiski un tikai tad ar citām metodēm). Ja kādam šķiet, ka tiek pārkāptas autortiesības, viņam to jāpamato, nevis vienkārši jāapšauba, bet "vainīgajam" jātaisnojas un bezgalīgi jāmeklē argumentus. - smieklīgākais ir tas, ka Digital1 kurš ievietoja tekstu nebūt netaisnojas, savukārt neviens cits kaut kā arī nav pamanījies "nocitēt LPSR autortiesību likumu", es domāju, ka svētīgāk būtu pagaidīt kamēr Digital1 noskaidro LTV viedokli, jo viņi noteikti zin labāk kādas viņiem ir tiesības un kapēc ~~Xil (saruna) 08:34, 7 martā, 2010 (UTC)

Ieteikums izmantot juridisko literatūru. Vai vēl labāk - sadraudzēties ar kādu juristu, ar kuru aprunāties, pirms nākt klajā ar savu traktējumu par gaidāmo notikumu uzskaites sarakstiem. Aber prasīt LTV klerkiem, kuriem lielākajai daļai nav ne jausmas, uz kādu dokumentu pamata un kā šī SIA izveidota, tas ir kā prasīt laupītājam, vai viņam ir tiesības laupīt, neprasot atsaukties uz atļaujošu likuma pantu. Loģiski, ka šie atbildēs "jā". Korektu atbildi var dot tikai jurists, vēlams, specializējies autortiesībās. Tādu latvijā ir tikai daži (nav tā ienesīgākā nozare), no kuriem lielākā daļa strādā AKA/LAA, bet pārējie ir pasniedzēji augstskolās. Tb šai gadījumā atbilde būs ticamāka, ja to sniegs nevis ieienteresēts darbinieks, bet neitrāls jurists. anonīms

Jājautā ir tam, kuram varētu būt iebildumi, tu, prtams, vari jautāt AKKA/LAA, kas tev paskaidros, ka aizsargāts ir viss (starp citu uz leju ) ~~Xil (saruna) 19:04, 7 martā, 2010 (UTC)

Protams, viņi taču neies sīkāk iedziļināties, kas un kā. Tā taču ir vieglāk. --ScAvenger 19:50, 7 martā, 2010 (UTC)

Nine Inch Nails (LTV part 2)

Es turpmāk vairs uz citu lietotāju rakstīto neatbildu, savādāk baidos, ka tad šī diskusija varētu pārspēt garuma ziņā bēdīgi slaveno Nine Inch Nails diskusiju. --GreenZeb (diskusija) 15:43, 6 martā, 2010 (UTC)

Nu, autortiesības vienmēr būs sāpīga tēma :) --ScAvenger 15:48, 6 martā, 2010 (UTC)

Vienīgais iemesls kāpēc es šo diskusiju ievilku bija tas, ka tekstu pievienojis visnotaļ sakarīgs un cienījams lietotājs un tas, ka man likās, ka varbūt ir juridiskas variācijas kuru dēļ psrs laika programmas varbūt neaizsargā autortiesības, tomēr tas, ka šeit tiek iejauktas mūsdienu programmas kuras aizsargā autortiesības liek domāt, ka mēs strīdamies nevis par lietas būtību, bet par to ka dažiem materiāls liekas pārāk triviāls, lai būtu aizsargāts ~~Xil (saruna) 19:16, 6 martā, 2010 (UTC)

Problēma manuprāt ir tāda, ka Latvijā likumdošana ir kā caurs deķis, katrs to var interpretēt diezgan plašā diapazonā un pieskaņot savām vajadzībām. Varbūt beidzam skaldīt matus, viens otram kaut ko pierādīt un paciešamies pāris darba dieniņas - es tomēr pakonsultēšos ar pirmavotu. --Digital1 [uzrunāt] 21:23, 6 martā, 2010 (UTC)

Piekrītu, tas likums man liekas vispār ir sastādīts lai atķeksētos, ka mums tāds vispār ir. Ar kādu pirmavotu tu taisies konsultēties ? ~~Xil (saruna) 21:26, 6 martā, 2010 (UTC)

Es uzrunāšu visus - LTV, Rīgas Viļņi un AKKA/LAA --Digital1 [uzrunāt] 21:39, 6 martā, 2010 (UTC)

Es domāju, ka prātīgāk vispirms būtu uzrunāt LTV juristus (paņem aizsūti e-pastu uz kādu no LTV lapā esošajiem kontaktiem un palūdz juristu kontaktinformāciju, jo tur esošie kontakti diez vai pārzin šo jomu labāk kā mēs). Jo tu pats teici, ka programma nav no Rīgas Viļņiem un AKKA/LAA... būs kā ar YouTube beigās. Starp citu, varbūt painteresējies pie viena par TV raidījumu autortiesībām, jo ja anonīmam tomēr ir taisnība, mums teorētiski paveras plašas iespējas tikt pie brīviem attēliem. ~~Xil (saruna) 21:46, 6 martā, 2010 (UTC)

OK. Par kuriem brīvajiem attēliem tu runā? --Digital1 [uzrunāt] 21:53, 6 martā, 2010 (UTC)

Eh, kā jau teicu ir skaidrs, ka LTV uzskata ka viņiem pieder tiesības uz tv programām un, protams, autorraidījumiem (protams, var lieku reizi pārjautāt par programmu vispār, bet jādomā, ka viņi pateiks, ka to aizsargā autortiesības). Vienīgais variants kā šis te materiāls var būt neaizsargāts ir tāds, ka PSRS laikā likums bija citāds (teiksim programma nebija aizsargāta) un/vai LTV nav LPSR valsts TV tiesiskā mantiniece t.i. iestājoties neatkarībai valsts TV likvidēja un izveidoja jaunu valsts uzņēmumu (sk. Anonīma komentāra 5. punktu), kas nozīmētu, ka LTV nepieder autortiesības, kas piederēja LPSR valsts televīzijai, tātad jebko ko LTV radījusi līdz neatkarībai var brīvi izmantot, kas nozīmētu, ka mēs brīvi varam kopēt kadrus no LTV padomju laika raidījumiem ~~Xil (saruna) 22:21, 6 martā, 2010 (UTC)

Akhem, ir pagājis gandrīz mēnesis, kāds kaut ko beigu galā aizsūtīja un noskaidroja ? ~~Xil (saruna) 19:05, 30 martā, 2010 (UTC)

Tornis

Sadaļā par jauno kompleksu vajadzētu izņemt informāciju par šo veidojumu, jo tas ir cits uzņēmums. Turklāt man izskatās, ka par to tur ir vairāk kā par pašu LTV ēku vai arī tur augstceltne vienkārši apzīmēta kā tornis? ~~Xil (saruna) 19:37, 13 maijā, 2011 (UTC)

LTV 7

Vai nevajadzētu atsevišku rakstu par LTV7?—Šo komentāru pievienoja 87.110.245.30 (diskusija • devums).

I linked LTV7 to find this discussion. Maybe a separate article to the LTV1 too, like dewiki, see de:LTV1 and de:LTV7--Estopedist1 (diskusija) 2018. gada 7. februāris, plkst. 19.53 (EET)

TV tornis Āgenskalnā

Cik ticama varētu būt šajā rakstā minētā informācija par Āgenskalna TV torņa izcelsmi? ("Tomēr interesantākais stāsts saistīts ar pašu TV torni, kas “ieradās” kādu pusgadu vēlāk. Tas ir pielāgots naftas urbšanas tornis, kuru te atgādāja no Kaspijas jūras naftas atradņu platformām.") -- Zuiks (diskusija) 2018. gada 25. maijs, plkst. 21.24 (EEST)

Katrā ziņā bildes izskatās diezgan pārliecinoši. --ScAvenger (diskusija) 2018. gada 26. maijs, plkst. 07.38 (EEST)