Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas. Ģinti 1828. gadā aprakstīja britu ģeologi Roderiks Merčisons un Ādams Sedžviks. Šīs zivis dzīvoja devona periodā un bija izplatītas Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Arī Latvijas devona nogulumos ir sastopamas dipteru fosilās paliekas (piem. Dipterus serratus no narvas svītas nogulumiem.[1]) Ģints tipveida suga ir Dipterus valenciennesi. Ģintī ir virs 20 sugām. Dipteri ir dipterīdu dzimtas tipveida ģints.
| Dipteri Dipterus Sedgwick et Murchison, 1828 | |
|---|---|
 Diptera pārakmeņojums. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
| Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
| Dzimta | Dipterīdas (Dipteridae) |
| Ģints | Dipteri (Dipterus) |
 Dipteri Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuDipteri bija sīkas un vidēji lielas zivis ar horizontāli saplacinātu galvu un platu purnu. Etmoīdo vairogu veido vienlaidus klājums. D kauli ir viens vai vairāki. Parasfenoīds ir rombisks, bez aizmugurējā izauguma. Aukslēju kvadrāta un mekkeļa kauli pārkaulojas. Galvas segkauli un zvīņas ir klāti ar kosmīna slāni, ar raksturīgām cilpveidīgām rezorbcijas līnijām (Vestolla līnijas). Zobu aparātu veido trīsstūrveidīgas pāra pterigoīdās un preartikulārās zobu plātnes ar 5-15 zobiņu vai ķīļu rindām, kas radiāli iziet no virsotnes punkta. Pterigoīdās plātnes ir plakanas, satuvinātas vai saaugušas pa viduslīniju. Preartikulārās plātnes vienmēr ir atdalītas un izliektas. Zobi uz plātnēm ir sīki, apaļīgi un no malām saplacināti. Uz muguras ir divas patstāvīgas muguras spuras, kas atbīdītas tālu atpakaļ. Astes daļa ir īsa.[2]