Dipterīdas
Dipterīdas (Dipteridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1846. gadā aprakstīja angļu paleontologs Ričards Ovens. Zivis dzīvoja no devona līdz triasa periodam, un to paliekas plaši tiek izmantotas kā ģeoloģisko slāņu raksturojošas vadfosīlijas, īpaši zobu plātnes. Arī Latvijas devona nogulumos ir sastopamas dipterīdu fosilās paliekas (piem. Rhinodipterus[1]).
Dipterīdas Dipteridae Owen, 1846 | |
---|---|
Dipterus sp. pārakmeņojums. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
Virsklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Klase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
Apakšklase | Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) |
Kārta | Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes) |
Dzimta | Dipterīdas (Dipteridae) |
Iedalījums | |
Dipterīdas Vikikrātuvē |
Morfoloģija
labot šo sadaļuEndokrānijs mēreni vai vāji pārkaulojas, tā nodalījumi ir pilnībā saauguši. Galvas vairoga segkaulu skaits ir mazāks, nekā Dipnorhynchidae, un to rindveida izkārtojums ir izjaukts. Uz kauliem var būt "Vestolla līnijas", t.i. dentīna slāņa rezobcijas pēdas. Kaulu skaits suborbitālajā apgabalā ir salīdzinoši neliels. Pineālās atveres parasti nav. Koronoīdo zobu nav. Uz praearticulare zobu plātnītes ar vēdekļveida zobu izvietojumu. Dentale saīsināts, bez zobiem. Vaigu plātne ir saīsināta. Virsacu kanāls nesavienojas ar zemacu kanālu, bet ir savienots ar pakauša komisūru. Ass skelets labi pārkaulojas. Neurālie un hemālie izaugumi saplūst ar lokiem.
Sistemātika
labot šo sadaļu- dzimta: Dipterīdas
- apakšdzimta: Dipterīni (Dipterinae Owen, 1846)
- ģints: Dipteri (Dipterus Sedgwick et Murchison, 1828)
- ģints: Grossipteri (Grossipterus Obruchev, 1964)
- ģints: Tarahomilaki (Tarachomylax Barwick, Campbell et Mark-kurik, 1997)
- apakšdzimta: Rinodipterīni (Rhinodipterinae Krupina, 2004)
- ģints: Rinodipteri (Rhinodipterus Gross, 1956)
- apakšdzimta: Orlovihtīni (Orlovichtiinae Krupina, 2004)
- ģints: Orlovihti (Orlovichthys Krupina, 1980)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 182. lpp.