Dipterīdas (Dipteridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas. Dzimtu 1846. gadā aprakstīja angļu paleontologs Ričards Ovens. Zivis dzīvoja no devona līdz triasa periodam, un to paliekas plaši tiek izmantotas kā ģeoloģisko slāņu raksturojošas vadfosīlijas, īpaši zobu plātnes. Arī Latvijas devona nogulumos ir sastopamas dipterīdu fosilās paliekas (piem. Rhinodipterus[1]).

Dipterīdas
Dipteridae Owen, 1846
Dipterus sp. pārakmeņojums.
Dipterus sp. pārakmeņojums.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
VirsklaseKaulzivis (Osteichthyes)
KlaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
ApakšklaseDivējādelpojošās zivis (Dipnoi)
KārtaDipterīdveidīgās (Dipteridiformes)
DzimtaDipterīdas (Dipteridae)
Iedalījums
Dipterīdas Vikikrātuvē

Endokrānijs mēreni vai vāji pārkaulojas, tā nodalījumi ir pilnībā saauguši. Galvas vairoga segkaulu skaits ir mazāks, nekā Dipnorhynchidae, un to rindveida izkārtojums ir izjaukts. Uz kauliem var būt "Vestolla līnijas", t.i. dentīna slāņa rezobcijas pēdas. Kaulu skaits suborbitālajā apgabalā ir salīdzinoši neliels. Pineālās atveres parasti nav. Koronoīdo zobu nav. Uz praearticulare zobu plātnītes ar vēdekļveida zobu izvietojumu. Dentale saīsināts, bez zobiem. Vaigu plātne ir saīsināta. Virsacu kanāls nesavienojas ar zemacu kanālu, bet ir savienots ar pakauša komisūru. Ass skelets labi pārkaulojas. Neurālie un hemālie izaugumi saplūst ar lokiem.

  • ģints: Dipteri (Dipterus Sedgwick et Murchison, 1828)
  • ģints: Grossipteri (Grossipterus Obruchev, 1964)
  • ģints: Tarahomilaki (Tarachomylax Barwick, Campbell et Mark-kurik, 1997)
  • ģints: Orlovihti (Orlovichthys Krupina, 1980)
  1. В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 182. lpp.