Deklarācija par valsts varu

Deklarācija par valsts varu bija Otrā pasaules kara laikā 1940. gada jūlijā nelikumīgi ievēlētās Saeimas deklarācija par Latvijas PSR dibināšanu okupētās Latvijas teritorijā.

"Latvijas Darba Tautas Saeimas" deputāti pie tobrīd vēl ar Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā.
Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā).

Deklarācijas pieņemšana

labot šo sadaļu

Deklarāciju par valsts varu pasludināja 1940. gada 21. jūlijā Latvijas Nacionālajā teātrī, kurā 1918. gada 18. novembrī bija notikusi Latvijas valsts pasludināšana. Pēc Augusta Kirhenšteina ziņojuma par valdības darbību Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs Žanis Spure savā ziņojumā vispirms nolīdzināja ar zemi neatkarīgās Latvijas laikā padarīto, tad nepaguris slavināja PSRS panākumus un pasludināja "padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas". Debatēs uzstājās iekšlietu ministra biedrs Vikentijs Latkovskis un Fricis Deglavs, kam sekoja atklāta balsošana, paceļot deputātu mandātu kartītes. Tūlīt pēc deklarācijas pieņemšanas ārzemju diplomāti demonstratīvi piecēlās un atstāja zāli, palika vienīgi padomju diplomāti.

Pēc tam Iekšlietu ministrs Vilis Lācis nolasīja deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā», pēc kuras debates nesekoja un notika atklāta balsošana, paceļot deputātu mandātu kartītes.[1]

Ilgus gadus Latvijas tauta cieta zem reakcionārā režīma smagā sloga, kas noveda zemi strupceļā tiklab iekšējās, kā arī ārējās politikas laukā. Bezdarbs, trūkums un bads bija Latvijas pilsētas un lauku darbaļaužu liktenis. Latvijas darba tautas likumīgās intereses un vajadzības tika upurētas par labu saujiņai ekspluatatoru - kapitālistu un lielgruntnieku, kuri valdīja Latvijā. Maskējoties ar mānīgiem un liekulīgiem vārdiem par visu pilsoņu vienlīdzību, par taisnību un brīvību, valdošā kliķe turēja tautu patvaļas spaidos. Latvijas valsts bija tautas cietums. Latvijā valdīja šovinisms un nacionālā nevienlīdzība. Darbaļaužu masām bija noliegtas viņu politiskās, arodnieciskās un kulturālās organizācijas. Brīvo vārdu un brīvo domu nesaudzīgi apspieda. Vecās valdības ārējā politika bija bīstama un naidīga Latvijas tautai. Tajā laikā, kad Latvijas tautas brīvības intereses prasīja draudzību un ciešu apvienību ar Padomju Savienību, valdošā kliķe, pretēji tautas interesēm, piekopa naidīgu politiku pret Padomju Savienību, cenšoties pārvērst mūsu zemes teritoriju par placdarmu uzbrukumiem Padomju Savienībai. Kara provokatori, kuru rokās atradās valsts vara, tirgojās ar mūsu brīvību un neatkarību un tieši apdraudēja Latvijas drošību, mieru un neaizskaramību. Latvijas tauta padzina ienīsto valdību un nodibināja jaunu valdību, kas atbilst darba tautas interesēm. 14. un 15. jūlijā notikušās Saeimas vēlēšanas bija strādnieku šķiras, zemniecības un darba inteliģences apvienības triumfs. Latvijas Darba tautas bloka platforma apvienoja pārliecinošo Latvijas tautas vairākumu, visus mūsu dzimtenes godīgos patriotus. Latvijas Darba tautas bloka uzvara vēlēšanās ir vēsturisks pavērsiens Latvijas dzīvē, kas nozīmē, ka Latvijas tauta izsacījusi savu gribu darīt galu uz visiem laikiem ekspluatatoru politiskai kundzībai, ņemt tautas likteņus savās rokās un nodibināt patiesu tautas varu. Jaunā Saeima, kas ir vienīgā pilntiesīgā Latvijas tautas gribas izteicēja, likumdošanas kārtībā nostiprina darba tautas uzvaru un uzskata par savu pirmo pienākumu atrisināt jautājumu par valsts varas raksturu Latvijā. Atrisinot jautājumu par valsts varas raksturu, mēs vēršam savus skatus uz mums draudzīgo Padomju Savienības tautu vēsturisko pieredzi un lielo priekšzīmi. Padomju Savienības tautu lielā vēsturiskā pieredze māca, ka vienīgi padomju vara ir patiesa darbaļaužu interešu izteicēja un sargātāja, ir patiesa tautas vara, kad zemē valda pati tauta, bez lielgruntniekiem un kapitālistiem. Kā to rāda kapitālistisko valstu pieredze, tajā starpā arī mūsu dzīves rūgtā pieredze pilsoniskā Latvijā, katra cita vara ir vai nu pilnīgi atklāta, vai tautas krāpšanas nolūkā ar brīvības un vienlīdzības lozungiem maskēta saujiņas ekspluatatoru kundzība un neierobežota patvaļa pār tautas lielo vairākumu. Padomju Savienībā ir uz visiem laikiem izbeigta cilvēka ekspluatācija no cilvēka. Katram PSRS darba cilvēkam ir nodrošināta tiesība uz darbu, tiesība uz atpūtu, tiesība uz materiālu nodrošinājumu vecuma dienās. Tikai padomju vara ir pati demokrātiskākā valsts vara, kas nodrošina darba tautai patiesu līdzdalību valsts vadībā, savas brīvas un laimīgas dzīves veidošanā. Tikai padomju vara rada apstākļus tautas talantu uzplaukšanai, apstākļus, kad iespējams izvirzīt no tautas vidus valsts, saimnieciskās un sabiedriskās dzīves dažādo nozaru vadītājus un organizatorus. Padomju Savienībā uz visiem laikiem iznicināta nacionālā apspiestība un nacionālā nevienlīdzība. Visas PSRS tautas ir sakusušas vienotā, draudzīgā saimē. Padomju Savienībā ar neredzētu spēku uzplaukst visu tautu nacionālā kultūra. Padomju Savienības piemērs rāda, ka tikai padomju vara var nodrošināt mieru, darbu, maizi un brīvību Latvijas pilsētu un lauku darbaļaudīm, atbrīvot tautu no ekspluatācijas, trūkuma un beztiesības. Tikai padomju vara nodrošina mums politisku, saimniecisku un kultūras uzplaukumu. Tikai padomju vara var nodrošināt un patiesi pilnīgi nodrošina Latvijas brīvu nacionālu attīstību, nacionālās kultūras varenu pieaugumu un uzplaukumu, brīvu un varenu visu Latvijas tautas radošo spēku attīstību.

Lemjošā daļa

labot šo sadaļu

Izpaužot visas brīvās Latvijas darba tautas gribu, Saeima svinīgi pasludina padomju varas nodibināšanu uz visas Latvijas teritorijas. Latvija ar šīs deklarācijas pieņemšanu Saeimā tiek pasludināta par Padomju Sociālistisko Republiku. Šis Saeimas lēmums stājās spēkā nekavējoši.

No šīs dienas visa vara Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā pieder pilsētu un lauku darbaļaudīm, kurus reprezentēs darbaļaužu deputātu padomes.

Saeima stingri pārliecināta, ka visi Latvijas iedzīvotāji sakļausies ap padomju varu lietas pilnīgai uzvarai, Latvijas, tās saimniecības un kultūras uzplaukumam, mūsu tautas brīvībai un laimei.

Lai dzīvo Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika! Lai dzīvo darbaļaužu deputātu padomes! Lai dzīvo Padomju Savienība - visas pasaules darbaļaužu tēvija![2]

PSRS sabrukuma periodā 1990. gada 4. maijā Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā anulēja šo deklarāciju un pasludināja 1940. gada 17. jūnija Latvijas okupāciju par starptautisku noziegumu.

  1. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā Rihards Treijs, "Latvijas Vēstnesis" 12.07.2000., Nr. 257/258
  2. Tā sauktās Latvijas Tautas saeimas deklarācija par valsts varu Latvijā (21.7.1940.) no Padomju varas atjaunošana Latvijā un Latvijas PSRS iestāšanās PSRS sastāvā: Dokumenti un materiāli. Rīga: Zinātne, 1987. 207 lpp.>Nr.112, 177.-179.lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu