Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca
Daugavgrīvas Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Baltāsbaznīcas ielā 50, Rīgā, mūsdienu Ziemeļblāzmas apkaimē. Baznīcā darbojas Daugavgrīvas luterāņu draudze. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
| Daugavgrīvas Baltā baznīca | |
|---|---|
 | |
  Daugavgrīvas Baltā baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Baltāsbaznīcas iela 50, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 57°2′11.99″N 24°5′14.33″E / 57.0366639°N 24.0873139°EKoordinātas: 57°2′11.99″N 24°5′14.33″E / 57.0366639°N 24.0873139°E |
| Piederība konfesijai | Luterisms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1788 |
| Oficiālais nosaukums: Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 8165 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļu
Iepriekš Daugavgrīvas draudzes novada par Skanstes baznīcu sauktā koka baznīca atradusies tagadējā Vecdaugavā (pastāvējusi no 1640. līdz 1710. gadam, kad nojaukta kara nocietinājumu vajadzībām, no jauna uzbūvēta 1725. gadā),[1] bet mācītājmuiža (pastorāts) Kalngalē. Draudzē baznīca bijusi arī pirms 1640. gada, bet par to zināmi tikai dažu mācītāju vārdi un 1627. gada kartē tā attēlota Rīnūžos pie "Pautiņu" mājām.[1] 1766. gadā tā bijusi sliktā stāvoklī un par mazu esošajai draudzei, tādēļ 1775. gadā tika uzdots uzcelt jaunu, tuvāk Rīnūžu centram.
Pašreizējā baznīca celta no 1786. līdz 1788. gadam. Baznīcu cēla tuvu Daugavas krastam, tādēļ ap to salika laukakmeņus pret izskalošanu. Halles tipa mūra baznīcai ir viens joms, tai ir apjomā izvirzīts trīslīmeņu tornis ar barokālu jumta smaili. 18. gadsimta stilam pieder arī ovālie lodziņu virs ieeju portāliem un augstie sīkrūšainie fasāžu logi.[1] Draudzes telpas luktas balsta koka dubultkolonnas, uz luktām ved sānu kāpnes ar 18. gadsimtā grieztajām margām. Altāris veidots klasicisma stilā, altārgleznu "Kristus un Pēteris uz jūras" ap 1882. gadu gleznojis Rīgas mākslinieks Sigismunds.[1] Pie altāra novietota marmora plāksne ar 1914.-1920. gadā kritušo draudzes locekļu vārdiem. 1799. gadā Mangaļu un Bolderājas zvejnieki uzdāvinājuši nelielas ērģeles par 200 dālderiem,[1] 1859. gadā iebūvētas K. F. Huhn in Sissegall ērģeles.[2] Logos ir divas 20. gadsimta sākuma kultūrnozīmīgas vitrāžas.[1] 1898. gadā izgatavots baznīcas zvans. Netālu atrodas arī 1896. gadā celtā mācītājmāja. Nav saglabājusies draudzes skolas ēka.[2]
Baltā baznīca ir vienīgā baznīca, kur tornī ir iebūvēta bākuguns.[1] Baznīca turpināja darboties arī padomju laikā daļēji tāpēc, ka savulaik tur bijis kristīts un iesvētīts rakstnieks Vilis Lācis, kurš LPSR laikā bija augsta līmeņa funkcionārs un aizstāvēja baznīcu pret ēkas izpostīšanu vai nodošanu saimnieciskām vajadzībām.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 148.-151. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 144. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Cita Rīga
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |