Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga. Dibināta 1922. gadā un ir Pasaules luterāņu federācijas biedre.

Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca kā Kristus un tā Evaņģēlija organizētā draudze uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus kristīgās draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanāsija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera "Mazo katehismu" un citus Vienprātības grāmatā sakopotos rakstus.

Pašlaik LELB arhibīskaps ir Jānis Vanags.

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz Pirmajam pasaules karam trīs guberņās sadalītajā Latvijas teritorijā pastāvēja divas evaņģēliski luteriskās baznīcas, ko pārvaldīja Kurzemes un Vidzemes ģenerālsuperintendenti.

1916. gada martā Petrogradā sanāca latviešu evaņģēlisko luterāņu mācītāju sapulce, kurā piedalījās 27 latviešu mācītāji. Tajā tika apspriesti luterāņu draudžu reformas jautājumi, baznīcas iestāžu — ģenerālkonsistorijas, konsistoriju —, sinožu reforma, kā arī teoloģiskās izglītības jautājumi.[1] 1917. gada 18. oktobrī (pēc jaunā stila 31. oktobrī) Petrogradā tika izveidota Latviešu evaņģēliskā luteriskā pagaidu konsistorija.

1919. gada 26. septembrī tika izveidoti Latvijas Pagaidu valdības noteikumi par evaņģēliski luteriskajām (Kurzemes un Vidzemes) konsistorijām, un tās tika pārorganizētas. Noteikumi konsistorijām atcēla bruņniecības patronāta tiesības pār baznīcu — bruņniecībai vairs nebija tiesības iecelt konsistorijas priekšnieku, prezidentu un citas amatpersonas. Tika nodibināta draudžu pašvaldība, un agrāko konsistoriju vietā radās jaunas, piešķirot latviešiem pa diviem garīgiem un diviem laicīgiem locekļiem, un vāciešiem tikai pa vienam garīgam un vienam laicīgam loceklim. 1920. gada aprīlī sanāca pirmā Kurzemes konsistorijas sasauktā sinode, bet maijā — Vidzemes konsistorijas sinode. 1920. gada 1. oktobrī valdība likvidēja Kurzemes konsistoriju, nostādot Vidzemes konsistoriju visas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšgalā.

1922. gada 5. janvārī izdeva noteikumus par Vidzemes konsistorijas likvidēšanu un evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldīšanu, nostādot visas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) priekšgalā draudžu delegātu sinodes ievēlēto Baznīcas virsvaldi. 1922. gada 21.—24. februārī Rīgā notika Latvijas Evaņģēliskās luteriskās baznīcas draudžu, mācītāju un priekšstāvju sinode, kurā par pirmo LELB bīskapu ievēlēja Kārli Irbi. 1928. gadā tika pieņemta LELB satversme. Līdz Otrajam pasaules karam pie Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas piederēja vairāk nekā 55% Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Latvijas okupācijas sākās represijas pret reliģiskajām organizācijām. 1941. gada jūnijā tika deportēti vairāki luterāņu mācītāji. Vācu okupācijas laikā LELB bija atļauts veikt savu darbu, bet pēc otrreizējās padomju okupācijas atsākās represijas. Daudzas baznīcas bija sagrautas kara laikā, un nebija līdzekļu to atjaunošanai. 131 luterāņu mācītājs jeb 55% bija devušies bēgļu gaitās. Latvijas PSR varas iestādes slēdza laikrakstu "Svētdienas Rīts", baznīcas pārstāvjiem tika aizliegts runāt radio. Dievkalpojumus tika atļauts noturēt tikai baznīcu telpās. 1949. gadā tika aizliegts veikt iesvētes mācību un visiem LELB locekļiem tika pieprasīts pārreģistrēties. Daudzi to nevēlējās darīt, jo līdzdalība baznīcas dzīve nozīmēja problēmas sociālajā jomā. Tādējādi 1948. gadā pie LELB piederēja apmēram 200 000 cilvēku, bet 1960. gadā — vairs tikai 52 000 un 1991. gadā — 25 000.

LELB tiek uzskatīta par vienu no konservatīvākajām luterāņu baznīcām pasaulē, piemēram, kopš arhibīskapa Vanaga ievēlēšanas, LELB vairs nenotiek sieviešu ordinācijas mācītāja amatā.[2]

Draudzes labot šo sadaļu

2015. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā bija 287 draudzes.[3] Pavisam LELB ir 16 prāvesta iecirkņi Rīgas, Daugavpils un Liepājas diecēzē: Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Grobiņas, Gulbenes, Ikšķiles, Jelgavas, Jūrmalas, Kandavas, Kuldīgas, Madonas, Piltenes, Rīgas, Sēlpils un Valmieras.

Rīgas arhidiecēze labot šo sadaļu

Daugavpils diecēze labot šo sadaļu

 
Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca, Daugavpils bīskapa katedrāle

Liepājas diecēze labot šo sadaļu

 
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Liepājas bīskapa katedrāle

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu