Datu biznesa modelis
Datu biznesa modelis ir viens no dominējošiem sociālo mediju platformu problemātiskajiem aspektiem. Sociālo mediju platformās, kā, piemēram, Facebook, Instagram tiek ievākti lietotāju dati. Facebook algoritmu sistēma apstrādā saturu un informāciju, ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas)[1].
Sociālie mediji ir lietotājiem draudzīgs interfeiss, lai katrs varētu izveidot savu lietotāju kontu un pievienoties kopienai. Pēc reģistrēšanās lietotājam ir iespēja sazināties ar saviem draugiem un koplietot informāciju[2]. Reģistrējoties platformā Facebook lietotājs piekrīt sociālo mediju platformas lietošanas noteikumiem, kas iekļauj noteikumus attiecībā uz datu konfidencialitāti[1]. Facebook norāda, lai nodrošinātu Facebook produktu (Facebook, Instagram, Messenger u.c.) darbību ir nepieciešams apstrādāt informāciju par lietotāju. Facebook saglabā informāciju ik reizi lietotājs reģistrējas platformā, respektīvi, atrašanās vietu, laiku un ierīci no kuras tika veikta reģistrācija[3]. Apkopotās informācijas veids ir atkarīgs no tā, kādas darbības lietotājs veic platformā Facebook. Facebook platforma apkopo saturu un citu informāciju, ko sniedz lietotājs, kad izmanto Facebook, tostarp, informāciju, kad piereģistrējaties platformā, dalaties (share) vai spiežat patīk (like) saturam vai sūtat ziņojumus vai komunicējat ar citiem lietotājiem. Tas var ietvert informāciju par informāciju, kuru norādiet, piemēram metadatiem (metadata) kā atrašanās vieta. Facebook algoritmu sistēma saturu un informāciju, ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas)[1]. Turklāt, 2013. gadā tika veikts Facebook pētījums par lietotāju pašcenzūru (Self-Censorship on Facebook), kurā tika apkopoti dati par to, kas ir tie galvenie iemesli, kādēļ cilvēki rakstot komentāru, ziņu vai publikāciju teksta ievades ailē, tomēr izvēlas šo tekstu nenosūtīt[4].
Tiešsaistes reklāmas darbība labot šo sadaļu
Tiešsaistes reklāmas mērķis ir sasniegt potenciālo klientu, reklāmas saturu personalizēt, tādējādi sasniedzot patērētāju, kamēr tas atrodas tiešsaistē[5]). Zināšanas par patērētāja vēlmēm, demogrāfiskajiem aspektiem ir svarīgas, jo tas ļauj kategorizēt tirgu konkrētajam produktam, kā arī palīdz apsvērt piemērotāko rīcības plānu, lai vieglāk sasniegtu konkrētu patērētāju grupu[6]. Reklāma internetā piedāvā labu iespēju sasniegt tieši savu mērķauditoriju, sniedzot tai nepieciešamo informāciju par produktu. Katrs tirdzniecības centrs vai uzņēmums pārzina savu mērķauditoriju/-as, tāpēc jau ir zināms, kāda informācija nepieciešama, lai piesaistītu un noturētu klientus[7].
Mērķi un taktika labot šo sadaļu
Twitter labot šo sadaļu
Twitter ļauj uzņēmumiem reklamēt savus produktus, izmantojot īsus ziņojumus, tā sauktos tvītus, kas nepārsniedz 280 rakstzīmes un parādās abonentu sākumlapā[8][9]. Tvītos var būt teksts, hashtags, fotoattēls, video, animēts GIF, emoji vai saites uz produkta tīmekļa vietni un citiem sociālo mediju profiliem u. c[10]. Uzņēmumi izmanto Twitter arī klientu apkalpošanai[11]. Daži uzņēmumi nodrošina 24/7 atbalstu un ātri reaģē, tādējādi palielinot lojalitāti un atzinību zīmolam.
Facebook labot šo sadaļu
2011. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 84 % "iesaistīšanās" jeb klikšķu un "patīk" bija saistīti ar Facebook reklāmām[12]. 2014. gadā Facebook ierobežoja satura publicēšanu no uzņēmumu un zīmolu lapām. Facebook algoritma izmaiņas samazināja neapmaksātu uzņēmumu lapu (ar vismaz 500 000 "Patīk") auditoriju no 16% 2012. gadā līdz 2% 2014. gada februārī[13][14].
YouTube labot šo sadaļu
YouTube ir vēl viens populārs galamērķis; reklāmas tiek veidotas tā, lai tās atbilstu mērķauditorijai. Reklāmās izmantotās valodas veids un produkta popularizēšanai izmantotās idejas atspoguļo auditorijas stilu un gaumi. Saskaņā ar nesen veikto Nielsen pētījumu vairāk nekā puse cilvēku vecumā no 18 līdz 49 gadiem vai nu maz skatās televīziju, vai neskatās vispār[15]. Tas pats pētījums liecina, ka YouTube vidēji nedēļā apmeklē vairāk lietotāju vecumā no 18 līdz 49 gadiem nekā visi kabeļtelevīzijas tīkli kopā[16].
Datu lietojums Google labot šo sadaļu
Atrašanās vieta labot šo sadaļu
Google saglabā lietotāja atrašanās vietas datus (Ja lietotājam ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšana) katru reizi, ieslēdzot mobilo tālruni[17]. Kā arī Google saglabā meklēšanas vēsturi visās lietotāja ierīcēs[17]. Tiek izveidots arī reklāmas profils balstoties uz informāciju, kas saņemta par lietotāju, iekļaujot atrašanās vietu, vecumu, dzimumu, interesēm/hobijiem, karjeru, attiecību statusu[17]. Ja lietotājs izmanto vairākas lietotnes, Google saglabā informāciju par katru lietotni, ko lieto lietotājs. Tiek ievākta informācija par to, cik bieži lietotājs to lieto, kur lieto (atrašanās vieta) un ar ko sazinaties[17]. Google saglabā informāciju par lietotāju vēsturi platformā YouTube[17].
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Facebook Data Policy». https://www.facebook.com/full_data_use_policy.
- ↑ «Privacy issues in post dissemination on Facebook». Turkish Journal of Electrical Engineering and Computer Sciences 27:3417 – 3432. Skatīts: 26.11.2019..
- ↑ Dylan Curran. «Are you ready? Here is all the data Facebook and Google have on you». The Guardian. The Guardian, 30.03.2018.. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
- ↑ «Self-Censorship on Facebook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. novembrī. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
- ↑ Mike Smith. Targeted. United States of America : American Management Association, 2015. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
- ↑ Michael R. Solomon. Consumer behavior (4 izd.). 1994 : Prentice Hall, 2009. 3. lpp. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
- ↑ A. Goel. «Introduction and Advertising». Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
- ↑ «What Twitter’s 280-Character Limit Means for Marketers». www.webfx.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «What Twitter’s 280-Character Limit Means for Brands». www.clearvoice.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «Social media marketing». alchetron.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «Customer Service as a Spectator Sport Is About to End». time.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «Marketers Spend More On Mobile Search». www.mediapost.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «Facebook is not making friends on Madison Avenue». digiday.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «Facebook’s Like Affair With Brands Is Over». digiday.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «The Beginner's Guide to Video Marketing and How it Can Strengthen Your Marketing Strategies». yugomedia.co. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ «YouTube reaches more 18- to 49-year-olds in an average week than all cable TV networks combined». www.thinkwithgoogle.com. Skatīts: 2023. gada 16. novembris.
- ↑ 17,0 17,1 17,2 17,3 17,4 Dylan Curran. «Are you ready? Here is all data Facebook and Google have on you». The Guardian, 30.08.2017. Skatīts: 2019. gada 2. decembrī.