Danninga—Krīgera efekts
Danninga—Krīgera efekts ir teorija par metakognitīvu traucējumu, kas apgalvo, ka cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni izdara kļūdainus secinājumus, pieņem neveiksmīgus lēmumus un vienlaikus nespēj saprast savas kļūdas sava zemā kvalifikācijas līmeņa dēļ. Saskaņā ar šo teoriju, tas noved pie viņu pašu spēju pārvērtēšanas, savukārt patiešām augsti kvalificēti cilvēki, gluži pretēji, parasti savas spējas vērtē pārāk zemu un tām netic, pieļaujot, ka citi ir vairāk kompetenti. Saskaņā ar šo teoriju mazāk kompetentiem cilvēkiem kopumā ir augstāks viedoklis par savām spējām, nekā tas raksturīgi kompetentiem cilvēkiem (kuri arī mēdz pieņemt, ka apkārtējie novērtē viņu spējas tikpat zemu, kā viņi paši). Teorija apgalvo, ka cilvēki ar augstu kvalifikācijas līmeni arī kļūdaini uzskata, ka uzdevumi, kuri viņiem veicas viegli, tikpat viegli veicas arī citiem cilvēkiem.
(grafikam ir ilustratīvs raksturs)
Hipotēze un eksperimentālā pārbaude
labot šo sadaļuHipotēzi par to, ka pastāv šāds fenomens, 1999. gadā izteica Džastins Krīgers un Dēvids Dannings, atsaucoties uz izteikumiem:
- Čārlzs Darvins — "Nezināšana biežāk rada pārliecību, nekā zināšanas"[1] un
- Bērtrands Rasels — "Viena mūslaiku nepatīkama īpašība ir tā, ka tie, kas izjūt pārliecību, ir dumji, bet tie, kas apveltīti ar kaut kādu iztēli un sapratni, pilni ar šaubām un neizlēmību".
Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi, Krīgers un Dannings veica virkni eksperimentu, iesaistot studentus — Kornela Universitātes psiholoģijas kursu klausītājus. Viņi vadījās no savu priekšgājēju pētījumu rezultātiem, kas parādīja, ka nekompetence lielā mērā izriet no tās vai citas sfēras pamatu nezināšanas, vai tā būtu izpratne par izlasīto, auto vadīšana, šaha spēle, tenisa spēle utml.
Viņi izvirzīja hipotēzi, ka cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju jebkurā darbības vidē ir raksturīga:
- tendence pārvērtēt savas spējas;
- nespēja adekvāti novērtēt patiešām augsta līmeņa prasmes citos;
- nespēja apzināties savas nekompetences dziļumu;
- pēc apmācības viņiem parādās spējas apzināties savas iepriekšējās nekompetences līmeni, pat tad, ja to patiesā kompetence pēc apmācības praktiski nemainās.
Eksperimentu rezultāti, kas apstiprina hipotēzi, tika publicēti Journal of Personality and Social Psychology 1999. gada decembrī. Par šo pētījumu raksta autoriem tika piešķirta Ig Nobela prēmija psiholoģijā 2000. gadā.[2] Citu līdzīgu pētījumu rezultāti tika publicēti 2003.[3] un 2008.[4] gadā.
Teorijas statistiskā pamatojuma trūkumi norādīti 2016.[5], 2017[6]. un 2020[7]. gadā publicētajos pētījumos, kas apliecina, ka teorijas pamatojums ir auto-korelācijas paraugs[8] .
Vēsturiskie priekšnoteikumi
labot šo sadaļuLai gan pats princips tika formulēts 1999. gadā, autori atzīmē līdzīgus filozofu un zinātnieku novērojumus:
- Lao-Czi ("Zinošais nerunā, runājošais nezina"),
- Konfūcijs ("Patiesas zināšanas nozīmē zināt savas nezināšanas robežas"),
- Sokrats ("Es zinu, ka neko nezinu"),
kā arī iepriekš minētos Bērtranda Rasela un Čārlza Darvina izteikumus.
Bībelē ir apustuļa Pāvila vārdi: "Tas, kurš domā, ka viņš kaut ko zina, tas vēl neko nezina tā, kā pienāktos".
Geraints Fullers (Geraint Fuller) savā komentārā pie raksta norādījis,[9] ka līdzīga doma izteikta Viljama Šekspīra skaņdarbā "Kā jums tas patiks":
The Foole doth thinke he is wise, but the wiseman knowes himselfe to be a Foole — "Muļķis domā, ka viņš ir gudrs, bet gudrs cilvēks zina, ka viņš ir dumjš".[10]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Charles Darwin. «The Descent of Man». Introduction, page 4. lpp. Skatīts: 2008-07-18.
- ↑ «Improbable Research». // improbable.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-26. Skatīts: 2012-4-9.
- ↑ Dunning, David; Kerri Johnson, Joyce Ehrlinger and Justin Kruger (2003). "Why people fail to recognize their own incompetence". Current Directions in Psychological Science 12 (3): 83–87. doi:10.1111/1467-8721.01235.[novecojusi saite]
- ↑ Ehrlinger J., Johnson K., Banner M., Dunning D., Kruger J. Why the Unskilled Are Unaware: Further Explorations of (Absent) Self-Insight Among the Incompetent // Organizational behavior and human decision processes. — 2008. — Т. 105, вып. 1. — С. 98—121. — DOI:10.1016/j.obhdp.2007.05.002. — PMID 19568317.
- ↑ Nuhfer, Edward; Cogan, Christopher; Fleisher, Steven; Gaze, Eric; Wirth, Karl (2016-01-07). "Random Number Simulations Reveal How Random Noise Affects the Measurements and Graphical Portrayals of Self-Assessed Competency". Numeracy 9 (1). doi:10.5038/1936-4660.9.1.4. ISSN 1936-4660.
- ↑ Nuhfer, Edward; Fleisher, Steven; Cogan, Christopher; Wirth, Karl; Gaze, Eric (2017-01-03). "How Random Noise and a Graphical Convention Subverted Behavioral Scientists' Explanations of Self-Assessment Data: Numeracy Underlies Better Alternatives". Numeracy 10 (1). doi:10.5038/1936-4660.10.1.4. ISSN 1936-4660.
- ↑ Gignac, Gilles E.; Zajenkowski, Marcin (2020-05-01). "The Dunning-Kruger effect is (mostly) a statistical artefact: Valid approaches to testing the hypothesis with individual differences data". Intelligence 80: 101449. doi:10.1016/j.intell.2020.101449. ISSN 0160-2896.
- ↑ Blair Fix. «The Dunning-Kruger Effect is Autocorrelation». Economics from the Top Down (en-US), 2022-04-08. Skatīts: 2024-03-19.
- ↑ Fuller, Geraint (2011). "Ignorant of ignorance?". Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry 11 (6): 365. doi:10.1136/practneurol-2011-000117. PMID 22100949.
- ↑ Перевод Т. Л. Щепкиной-Куперник.