Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums
Ukraiņu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 37 miljoniem cilvēku, lielākoties Ukrainā, un kopā ir aptuveni 52 miljoni šīs valodas pratēju. Tā ir Ukrainas valsts valoda. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu, un tās alfabētā ir 33 burti.
Alfabēts un atveides tabula
labot šo sadaļuBurts | IPA | Atveide latviski | Piemēri |
А, а | [ɑ] | а | Запоріжжя — Zaporižja |
Б, б | [b] | b | Глобине — Hlobine |
В, в | [ʋ], [w], [u̯] | v | Вінниця — Vinnica |
Г, г | [ɦ]
(balsīgs h) |
h | Луганськ — Luhanska |
Ґ, ґ | [g] | g | Ґеруси — Gerusi |
Д, д
дз дж |
[d] [dʲ]
[ʣ], [ʣʲ] [ʤ] |
d
dz dž |
Дніпро — Dņipro
Орджонікідзе — Ordžoņikidze Джанкой — Džankoja |
Е, е | [ɛ] | е
(nemīkstina iepr. burtu) |
Болехів — Bolehiva
Донецьк — Donecka |
Є, є | [jɛ], [ʲɛ] | je
vārda vai zilbes sākumā, aiz ь лє — ļe, нє — ņe e citos gadījumos |
Єнакієве — Jenakijeve
|
Ж, ж | [ʒ] | ž | Житомир — Žitomira |
З, з | [z], [zʲ] | z | Белз — Belza |
И, и | [ɪ]
(ciets i) |
i
(nemīkstina iepr. burtu) |
Вінниця — Vinnica |
І, і | [i] | і
лі — ļi, ні — ņi |
Львів — Ļviva
Горлівка— Horļivka |
Ї, ї | [ji] | ji | Їжівці — Jiživci
Київ — Kijiva |
Й, й | [j] | j
i divskaņa otrajā pozīcijā,[1] izņemot divskaņus ий, ій un vārda beigas |
Йосипівка — Josipivka
Гайворон — Haivorona Молодогвардійськ — Molodohvardijska Осій — Osija |
К, к | [k] | k | Кропивницький — Kropivnicka |
Л, л
ль лє лі ля лю |
[l], [lʲ] | l
ļ ļe ļi ļa ļu |
Лохвиця — Lohvica
Львів — Ļviva Рилєєвка — Riļejevka Горлівка — Horļivka Біляївка — Biļajivka Люботин — Ļubotina |
М, м | [m] | m | Миколаїв — Mikolajiva |
Н, н
нь нє ні ня ню |
[n], [nʲ] | n
ņ ņe ņi ņa ņu |
Рівне — Rivne
Ровеньки — Roveņki Верхнє — Verhņe Чернівці — Čerņivci Глиняни — Hliņani Близнюки — Blizņuki |
О, о | [ɔ] | o | Одеса — Odesa |
П, п | [p] | p | Полтава — Poltava |
Р, р | [r], [rʲ] | r | Рубіжне — Rubižne |
С, с | [s], [sʲ] | s | Суми — Sumi |
Т, т | [t], [tʲ] | t | Тернопіль — Ternopiļa |
У, у | [u] | u | Ужгород — Užhoroda |
Ф, ф | [f] | f | Феодосія — Feodosija |
Х, х | [x] | h | Харків — Harkiva |
Ц, ц | [ʦ], [ʦʲ] | c | Арциз — Arciza |
Ч, ч | [ʧ] | č | Чернівці — Čerņivci |
Ш, ш | [ʃ] | š | Алушта — Alušta |
Щ, щ | [ʃʧ] | šč | Благовіщенське — Blahoviščenske |
Ь, ь | [ʲ] | ль — ļ, нь — ņ
j starp līdzskani, izņemot л un н, un patskani Starp līdzskaņiem neatveido.[2] Vārda beigās (izņemot ль un нь) neatveido |
Ананьїв — Anaņjiva
Батьово — Batjova Армянськ — Armjanska Вербовець — Verboveca Рипень – Ripeņa |
Ю, ю | [ju], [ʲu] | ju
vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь, aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н лю — ļu, ню — ņu |
Южне — Južne
|
Я, я | [ja], [ʲa] | ja
vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь, aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н ля — ļa, ня — ņa vārda beigās ця — ca |
Армянськ — Armjanska
Біляївка — Biļajivka Глиняни — Hliņani Ясениця — Jasenica |
' | Apostrofs ukraiņu alfabētā formāli neietilpst;
tas norāda uz iepriekšējā līdzskaņa cietību |
Кам'янка — Kamjanka |
Patskaņi
labot šo sadaļuUkraiņu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, atveidē patskaņi ir īsi (pieļaujams garumzīmi lietot atsevišķos personvārdos, kas aizgūti no latīņu valodas un latviski nostiprinājušies ar garu patskani: Валерій — Valerijs, Valērijs; Валентина — Valentina, Valentīna).
Ukraiņu valodā patskaņi е un и ir cieti un iepriekšējo burtu nemīkstina.
Līdzskaņu dubultojums saglabājams līdzskaņiem ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr starp patskaņiem vai vienzilbīga vārda beigās (Палло — Pallo, Старосілля — Starosiļļa, Сінне — Sinne, Вінниця — Vinnica). Citos gadījumos līdzskaņu dubultojums atveidē neatspoguļojas (Запоріжжя — Zaporižja).
Gramatizācija un locīšana
labot šo sadaļuVietvārda beigās -цький un -ський atveidojams attiecīgi ar -cka un -ska: Хмельницький — Hmeļnicka, Кропивницький — Kropivnicka, Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska.
Vietvārda beigās -поль atveidojams ar -pole, jo šo vārdu vēsturiskā cilme saistāma ar grieķu valodu: Севастополь — Sevastopole, Сімферополь — Simferopole.
Ja īpašvārds beidzas ar divskani, tā otrais burts й atveidojams ar j un pievienojama attiecīgā galotne: Бахчисарай — Bahčisaraja, Джанкой – Džankoja.
Īpašvārdi, kas atveidē beidzas ar a vai e, lokāmi attiecīgi pēc 4. un 5. deklinācijas. Īpašvārdam, kas ukraiņu valodā beidzas ar līdzskani, pievienojama galotne: apdzīvotu vietu, upju nosaukumiem sieviešu dzimtes galotne -a, kalnu, ezeru nosaukumiem -s, personvārdiem attiecīgās dzimtes galotne -a vai -s. Vietvārdi, kas beidzas ar -i, kurš ukrainiski ir neuzsvērts, lokāmi kā daudzskaitlinieki (pēc parauga Talsi: Sumi, Sumos). Ja ukrainiski tas ir uzsvērts, iespējams vārdu atstāt nelokāmu, tomēr valodas praksē visbiežāk arī šādus vārdus loka. (Sal. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 49. un 55.2.)
Vietvārdus, kas atvasināti pēc īpašības vārdu parauga un beidzas ar -ово, -ево, -єво, -ино, -іно, atveido ar lokāmu galotni -a: -ova, -eva, -jeva, -ina (Оленьово — Oleņova, Машево — Maševa, Жденієво — Ždeņijeva, Щекино — Ščekina, Бородіно — Borodina). Citi īpašvārdi, kas beidzas ar -o, lielākoties ir nelokāmi, tomēr “lietojuma ērtības labad nereti valodas praksē par lokāmiem vārdiem pārveido arī ģeogrāfiskos nosaukumus, kas .. vienskaitļa nominatīvā beidzas ar uzsvērtu patskani -о”.[3].
Sieviešu uzvārdos ar adjektīvisku izskaņu, kuriem no vīriešu dzimtes formas atšķiras piedēklis, šī atšķirība saglabājama arī atveidē: Безсмертний — Bezsmertnijs, Безсмертна — Bezsmertna.[4]
Saliktie vietvārdi, kuru daļas ir pakārtojuma attiecībās, atveidojami koprakstījumā, ja neveidojas pārāk garš vai grūti izrunājams vārds: Кривий Ріг — Krivijriha. Ja pirmais komponents beidzas ar līdzskani vai o, ieteicams koprakstījums, bet, ja pirmais komponents beidzas ar citu patskani, atveidē ieteicams savruprakstījums. Savruprakstījumā gramatizējams un lokāms tikai pēdējais vārds (Жовті Води — Žovti Vodi, Žovti Vodos). Saliktie īpašvārdi, kuru daļas ir sakārtojuma attiecībās (vietvārdi un dubultie uzvārdi), atveidojami savruprakstījumā ar defisi un lokāmi: Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska, Kamiņā-Kaširskā. Ja saliktā vietvārdā pakārtotais īpašības vārds atvasināts no ģeogrāfiska nosaukuma lietvārda, to atveido no attiecīgā lietvārda ģenitīvā: Київська область — Kijivas apgabals.
Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) 2017. gadā ieteica Ukrainas vietvārdus atveidot no ukraiņu valodas, bet lielāko pilsētu nosaukumus saglabāt ierastajā atveidē no krievu valodas — Kijeva, Harkova, Ļvova, Zaporožje, Krivojroga, Čerņigova. 2018. gada sākumā VVC LVEK Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidošanas noteikumus pārskatīja un atveidot no ukraiņu valodas ieteica arī pilsētu nosaukumus Запоріжжя, Кривий Ріг, Чернігів un Тернопіль. 2022. gada 9. martā pēc tulkotāju, rakstnieku, publicistu u. c. ierosinājuma komisija nolēma arī pārējo pilsētu nosaukumus latviski apstiprināt atveidojumā no ukraiņu valodas: Київ — Kijiva, Харків — Harkiva, Львів — Ļviva, Чорнобиль — Čornobiļa u. c.
Dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveide
labot šo sadaļuNosaukums ukraiņu valodā | Atveidojums latviski |
Вінниця | Vinnica |
Горлівка | Horļivka |
Дніпро | Dņipro |
Донецьк | Donecka |
Житомир | Žitomira |
Запоріжжя | Zaporižja |
Івано-Франківськ | Ivanofrankivska |
Кам'янське | Kamjanske |
Київ | Kijiva |
Кременчук | Kremenčuka |
Кривий Ріг | Krivijriha |
Кропивницький | Kropivnicka |
Луганськ | Luhanska |
Львів | Ļviva |
Макіївка | Makijivka |
Маріуполь | Mariupole |
Миколаїв | Mikolajiva |
Одеса | Odesa |
Полтава | Poltava |
Рівне | Rivne |
Севастополь | Sevastopole |
Сімферополь | Simferopole |
Суми | Sumi |
Тернопіль | Ternopiļa |
Харків | Harkiva |
Херсон | Hersona |
Хмельницький | Hmeļnicka |
Черкаси | Čerkasi |
Чернівці | Čerņivci |
Чернігів | Čerņihiva |
Garāks apdzīvoto vietu nosaukumu atveides saraksts atrodams te: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ukrainas_pilsētu_uzskaitījums
Šie atveides norādījumi balstīti uz MK noteikumiem nr. 114, izmantota “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā” (1993), Jāņa sētas “Lielais atlants” (2008), kā arī VVC LVEK lēmumi.
- ↑ “Lielajā atlantā” pēc filologa O. Buša ieteikuma divskaņa otrās pozīcijas atveidē lietots “j”, bet šajos norādījumos, sekojot MK noteikumiem nr. 114, atveidots ar “i” (sal. arī krievu īpašvārdu atveidi: Байкал — Baikāls, Райкин — Raikins).
- ↑ Tradicionāli no krievu valodas ь starp līdzskaņiem atveido ar j (ir izņēmumi, piem., Кузьма — Kuzma, Горький — Gorkijs), bet ukraiņu atveidē tādi līdzskaņu sablīvējumi kā sjk, cjk, tjk, djk neatbilstu ne ukrainiskajam skanējumam (līdzskaņa palatalizācija), ne latviešu fonētikai, tāpēc palatalizācija šādos gadījumos nav atveidojama. Jāpiebilst, ka literārā izrunā citvalodu īpašvārdos nav vēlama līdzskaņu palatalizācija (dj – ģ, tj – ķ), sal. “Latviešu valodas gramatika” (2015), 288. §.
- ↑ Sk. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 47. lpp.
- ↑ MK noteikumu nr. 114. 122. punkts, ko var attiecināt arī uz ukraiņu uzvārdiem: “Jaundarinātiem šo noteikumu 121. punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs — Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs — Belija): Белый — Belijs — Belaja / Belija; Черный — Čornijs — Čornaja / Čornija; Зеленый — Zeļonijs — Zeļonaja / Zeļonija. Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni: Белая — Belaja — Belijs / Belajs; Черная — Čornaja — Čornijs / Čornajs; Зеленая — Zeļonaja — Zeļonijs / Zeļonajs.”