Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums

Ukraiņu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 37 miljoniem cilvēku, lielākoties Ukrainā, un kopā ir aptuveni 52 miljoni šīs valodas pratēju. Tā ir Ukrainas valsts valoda. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu, un tās alfabētā ir 33 burti.

Alfabēts un atveides tabula

labot šo sadaļu
Burts IPA Atveide latviski Piemēri
А, а [ɑ] а Запоріжжя — Zaporižja
Б, б [b] b Глобине — Hlobine
В, в [ʋ], [w], [u̯] v Вінниця — Vinnica
Г, г [ɦ]

(balsīgs h)

h Луганськ — Luhanska
Ґ, ґ [g] g Ґеруси — Gerusi
Д, д

дз

дж

[d] [dʲ]

[ʣ], [ʣʲ]

[ʤ]

d

dz

Дніпро — Dņipro

Орджонікідзе — Ordžoņikidze

Джанкой — ankoja

Е, е [ɛ] е

(nemīkstina iepr. burtu)

Болехів — Bolehiva

Донецьк — Donecka

Є, є [jɛ], [ʲɛ] je

vārda vai zilbes sākumā, aiz ь

лєļe, нєņe

e

citos gadījumos

Єнакієве — Jenakijeve


Верхнє — Verhņe


Сєвєродонецьк — Severodonecka

Ж, ж [ʒ] ž Житомир — Žitomira
З, з [z], [zʲ] z Белз Belza
И, и [ɪ]

(ciets i)

i

(nemīkstina iepr. burtu)

Вінниця — Vinnica
І, і [i] і

ліļi, ніņi

Львів — Ļviva

Горлівка— Horļivka

Ї, ї [ji] ji ЇжівціJiživci

Київ — Kijiva

Й, й [j] j

i

divskaņa otrajā pozīcijā,[1]

izņemot divskaņus ий, ій un vārda beigas

ЙосипівкаJosipivka

Гайворон — Haivorona

Молодогвардійськ — Molodohvardijska

Осій — Osija

К, к [k] k Кропивницький — Kropivnicka
Л, л

ль

лє

лі

ля

лю

[l], [lʲ] l

ļ

ļe

ļi

ļa

ļu

Лохвиця — Lohvica

Львів — Ļviva

Рилєєвка — Riļejevka

Горлівка — Horļivka

Біляївка — Biļajivka

Люботин — Ļubotina

М, м [m] m Миколаїв — Mikolajiva
Н, н

нь

нє

ні

ня

ню

[n], [nʲ] n

ņ

ņe

ņi

ņa

ņu

Рівне — Rivne

Ровеньки — Roveņki

Верхнє — Verhņe

Чернівці — Čerņivci

Глиняни — Hliņani

Близнюки — Blizņuki

О, о [ɔ] o Одеса — Odesa
П, п [p] p Полтава — Poltava
Р, р [r], [rʲ] r Рубіжне — Rubižne
С, с [s], [sʲ] s Суми — Sumi
Т, т [t], [tʲ] t Тернопіль — Ternopiļa
У, у [u] u Ужгород — Užhoroda
Ф, ф [f] f Феодосія — Feodosija
Х, х [x] h Харків — Harkiva
Ц, ц [ʦ], [ʦʲ] c Арциз — Arciza
Ч, ч [ʧ] č Чернівці — Čerņivci
Ш, ш [ʃ] š Алушта — Alušta
Щ, щ [ʃʧ] šč Благовіщенське — Blahoviščenske
Ь, ь [ʲ] ль — ļ, нь — ņ

j

starp līdzskani, izņemot л un н, un patskani

Starp līdzskaņiem neatveido.[2]

Vārda beigās (izņemot ль un нь) neatveido

Ананьїв — Anaņjiva

Батьово — Batjova

Армянськ — Armjanska

Вербовець — Verboveca

Рипень – Ripeņa

Ю, ю [ju], [ʲu] ju

vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь,

aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н

лю ļu, нюņu

Южне — Južne


Люботин — Ļubotina

Я, я [ja], [ʲa] ja

vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь,

aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н

ляļa, ня — ņa

vārda beigās ця — ca

Армянськ — Armjanska

Біляївка — Biļajivka

Глиняни — Hliņani

ЯсеницяJasenica

' Apostrofs ukraiņu alfabētā formāli neietilpst;

tas norāda uz iepriekšējā līdzskaņa cietību

Кам'янка — Kamjanka

Ukraiņu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, atveidē patskaņi ir īsi (pieļaujams garumzīmi lietot atsevišķos personvārdos, kas aizgūti no latīņu valodas un latviski nostiprinājušies ar garu patskani: Валерій — Valerijs, Valērijs; Валентина — Valentina, Valentīna).

Ukraiņu valodā patskaņi е un и ir cieti un iepriekšējo burtu nemīkstina.


Līdzskaņu dubultojums saglabājams līdzskaņiem ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr starp patskaņiem vai vienzilbīga vārda beigās (ПаллоPallo, СтаросілляStarosiļļa, СіннеSinne, Вінниця — Vinnica). Citos gadījumos līdzskaņu dubultojums atveidē neatspoguļojas (Запоріжжя — Zaporižja).

Gramatizācija un locīšana

labot šo sadaļu

Vietvārda beigās -цький un -ський atveidojams attiecīgi ar -cka un -ska: Хмельницький — Hmeļnicka, Кропивницький — Kropivnicka, Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska.

Vietvārda beigās -поль atveidojams ar -pole, jo šo vārdu vēsturiskā cilme saistāma ar grieķu valodu: Севастополь — Sevastopole, Сімферополь — Simferopole.

Ja īpašvārds beidzas ar divskani, tā otrais burts й atveidojams ar j un pievienojama attiecīgā galotne: БахчисарайBahčisaraja, ДжанкойDžankoja.

Īpašvārdi, kas atveidē beidzas ar a vai e, lokāmi attiecīgi pēc 4. un 5. deklinācijas. Īpašvārdam, kas ukraiņu valodā beidzas ar līdzskani, pievienojama galotne: apdzīvotu vietu, upju nosaukumiem sieviešu dzimtes galotne -a, kalnu, ezeru nosaukumiem -s, personvārdiem attiecīgās dzimtes galotne -a vai -s. Vietvārdi, kas beidzas ar -i, kurš ukrainiski ir neuzsvērts, lokāmi kā daudzskaitlinieki (pēc parauga Talsi: Sumi, Sumos). Ja ukrainiski tas ir uzsvērts, iespējams vārdu atstāt nelokāmu, tomēr valodas praksē visbiežāk arī šādus vārdus loka. (Sal. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 49. un 55.2.)

Vietvārdus, kas atvasināti pēc īpašības vārdu parauga un beidzas ar -ово, -ево, -єво, -ино, -іно, atveido ar lokāmu galotni -a: -ova, -eva, -jeva, -ina (ОленьовоOleņova, МашевоMaševa, Жденієво — Ždeņijeva, ЩекиноŠčekina, БородіноBorodina). Citi īpašvārdi, kas beidzas ar -o, lielākoties ir nelokāmi, tomēr “lietojuma ērtības labad nereti valodas praksē par lokāmiem vārdiem pārveido arī ģeogrāfiskos nosaukumus, kas .. vienskaitļa nominatīvā beidzas ar uzsvērtu patskani -о”.[3].

Sieviešu uzvārdos ar adjektīvisku izskaņu, kuriem no vīriešu dzimtes formas atšķiras piedēklis, šī atšķirība saglabājama arī atveidē: БезсмертнийBezsmertnijs, БезсмертнаBezsmertna.[4]

Saliktie vietvārdi, kuru daļas ir pakārtojuma attiecībās, atveidojami koprakstījumā, ja neveidojas pārāk garš vai grūti izrunājams vārds: Кривий Ріг — Krivijriha. Ja pirmais komponents beidzas ar līdzskani vai o, ieteicams koprakstījums, bet, ja pirmais komponents beidzas ar citu patskani, atveidē ieteicams savruprakstījums. Savruprakstījumā gramatizējams un lokāms tikai pēdējais vārds (Жовті Води — Žovti Vodi, Žovti Vodos). Saliktie īpašvārdi, kuru daļas ir sakārtojuma attiecībās (vietvārdi un dubultie uzvārdi), atveidojami savruprakstījumā ar defisi un lokāmi: Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska, Kamiņā-Kaširskā. Ja saliktā vietvārdā pakārtotais īpašības vārds atvasināts no ģeogrāfiska nosaukuma lietvārda, to atveido no attiecīgā lietvārda ģenitīvā: Київська областьKijivas apgabals.


Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) 2017. gadā ieteica Ukrainas vietvārdus atveidot no ukraiņu valodas, bet lielāko pilsētu nosaukumus saglabāt ierastajā atveidē no krievu valodas — Kijeva, Harkova, Ļvova, Zaporožje, Krivojroga, Čerņigova. 2018. gada sākumā VVC LVEK Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidošanas noteikumus pārskatīja un atveidot no ukraiņu valodas ieteica arī pilsētu nosaukumus Запоріжжя, Кривий Ріг, Чернігів un Тернопіль. 2022. gada 9. martā pēc tulkotāju, rakstnieku, publicistu u. c. ierosinājuma komisija nolēma arī pārējo pilsētu nosaukumus latviski apstiprināt atveidojumā no ukraiņu valodas: Київ — Kijiva, Харків — Harkiva, Львів — Ļviva, Чорнобиль — Čornobiļa u. c.

Dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveide

labot šo sadaļu
Nosaukums ukraiņu valodā Atveidojums latviski
Вінниця Vinnica
Горлівка Horļivka
Дніпро Dņipro
Донецьк Donecka
Житомир Žitomira
Запоріжжя Zaporižja
Івано-Франківськ Ivanofrankivska
Кам'янське Kamjanske
Київ Kijiva
Кременчук Kremenčuka
Кривий Ріг Krivijriha
Кропивницький Kropivnicka
Луганськ Luhanska
Львів Ļviva
Макіївка Makijivka
Маріуполь Mariupole
Миколаїв Mikolajiva
Одеса Odesa
Полтава Poltava
Рівне Rivne
Севастополь Sevastopole
Сімферополь Simferopole
Суми Sumi
Тернопіль Ternopiļa
Харків Harkiva
Херсон Hersona
Хмельницький Hmeļnicka
Черкаси Čerkasi
Чернівці Čerņivci
Чернігів Čerņihiva


Garāks apdzīvoto vietu nosaukumu atveides saraksts atrodams te: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ukrainas_pilsētu_uzskaitījums


Šie atveides norādījumi balstīti uz MK noteikumiem nr. 114, izmantota “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā” (1993), Jāņa sētas “Lielais atlants” (2008), kā arī VVC LVEK lēmumi.

  1. “Lielajā atlantā” pēc filologa O. Buša ieteikuma divskaņa otrās pozīcijas atveidē lietots “j”, bet šajos norādījumos, sekojot MK noteikumiem nr. 114, atveidots ar “i” (sal. arī krievu īpašvārdu atveidi: Байкал — Baikāls, Райкин — Raikins).
  2. Tradicionāli no krievu valodas ь starp līdzskaņiem atveido ar j (ir izņēmumi, piem., Кузьма — Kuzma, Горький — Gorkijs), bet ukraiņu atveidē tādi līdzskaņu sablīvējumi kā sjk, cjk, tjk, djk neatbilstu ne ukrainiskajam skanējumam (līdzskaņa palatalizācija), ne latviešu fonētikai, tāpēc palatalizācija šādos gadījumos nav atveidojama. Jāpiebilst, ka literārā izrunā citvalodu īpašvārdos nav vēlama līdzskaņu palatalizācija (dj – ģ, tj – ķ), sal. “Latviešu valodas gramatika” (2015), 288. §.
  3. Sk. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 47. lpp.
  4. MK noteikumu nr. 114. 122. punkts, ko var attiecināt arī uz ukraiņu uzvārdiem: “Jaundarinātiem šo noteikumu 121. punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs — Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs — Belija): Белый — Belijs — Belaja / Belija; Черный — Čornijs — Čornaja / Čornija; Зеленый — Zeļonijs — Zeļonaja / Zeļonija. Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni: Белая — Belaja — Belijs / Belajs; Черная — Čornaja — Čornijs / Čornajs; Зеленая — Zeļonaja — Zeļonijs / Zeļonajs.”