Dalībniece:LindaStepa/Smilšu kaste2

Biogrāfija

Nikolajs Lobačevskis

Nikolajs Lobačevskis (krievu: Николай Лобачевский; dzimis 1792. gada 1. decembrī [v.s. 20. novembrī], miris 1856. gada 24. februārī [v.s. 12. februārī]) bija krievu matemātiķis, domātājs, Lobačevska ģeometrijas izveidotājs.

Nikolajs Lobačevskis dzimis Ņižņijnovgorodā (tagadējā Gorkijā) mērnieka Ivana Lobačevska ģimenē. Diemžēl par zēna bērnību līdz ģimnāzijas gadiem zināms gauži maz. Ģimene agri palika bez apgādnieka, jo 1797.gadā mira tēvs. 1800. gadā ģimene pārcēlas uz Kazaņu. 1802. gadā Nikolajs iestājās Kazaņas ģimnāzijā, kur vairumu audzēkņu uzturēja valsts. Skolā notika gandrīz nepārtraukta ģimnāzistu cīņa ar administrāciju sliktās ēdināšanas un uzraugu patvaļas dēļ. Jaunieši aizrāvās ar literatūru un pat izdeva savu žurnālu. Patriotisma jūtas veidojās, sekojot krievu karavīru cīņām ar Napoleona iebrucējiem. No kauju laukiem saņemtās vēstules tika kopīgi lasītas un apspriestas. Varam nešaubīties, ka šie notikumi nepagāja secen arī Lobačevskim un atstāja ietekmi uz viņa turpmāko zinātnisko jaunradi.

Studiju gadi

1804. gada novembrī Aleksandrs I izdeva dekrētu par universitātes nodibināšanu Kazaņā. 1807. gadā pēc vairākiem eksāmeniem arī Nikolajs saņēma atļauju klausīties universitātes profesoru un adjunktu lekcijas. Sākotnēji Lobačevska ieceres saistījās ar medicīnu, bet 1808. gadā, kad Kazaņā ieradās pazīstamais vācu matemātiķis M. Bartels (Karla Gausa skolotājs un draugs), studenta domas mainījās par labu matemātikai. 1810. gadā sākās arī atronomijas studijas, un 1811. gadā Lobačevskis kopā ar profesoru Litrovu novēroja spožu komētu. Šajā laikā Lobačevskis lasīja arī filozofiskus sacerējumus (Lesingu, Didro). Studiju posmā par teicamām sekmēm Lobačevskis ieguva "kamerstudenta" nosaukumu, kas deva zināmus režīma atvieglinājumus, kā arī 60 rubļus grāmatu iegādei.

Tomēr jaunekļa dzīvais raksturs , sabiedriskums un asprātība dažkārt izraisīja incidentus. Tā, piemēram, studentu pārkāpumu žurnālā lasāms, ka Lobačevskis sēdējis karcerī par tādas raķetes palaišanu naktī, kas varējusi aizdedzināt veselu korpusu. Studentu apvainoja arī bezdievībā. Nikolaja uzvedību apsprieda universitātes padomē. Tikai izcilās spējas glāba jaunekli no izslēgšanas.

Darbs Kazaņas universitātē

1811. gadā Lobačevskis kļuva par maģistru un pēc pāris gadiem par adjunktu. No 1812. līdz 1814. gadam jaunais pasniedzējs lasīja lekcijas ierēdņiem, kuriem nebija augstākās izglītības. No 1814. gada sākās Lobačevska darbs Kazaņas universitātē. Viņš pasniedza ģeometriju, skaitļu teoriju (Gausa interpretācijā), trigonometriju, diferenciālrēķinus un integrālrēķinus.
No 1819. līdz 1825. gadam tika izstrādāta neeiklīda ģeometrija. Šajā laikā divas reizes Lobačevski ievēlēja par fakultātes dekānu. No 1827. gada Lobačevskis 19 gadus pēc kārtas bija universitātes rektors un daudz darba veltīja dažādu jautājumu risināšanai. Universitātes ēka bija novecojusi - to vajadzēja paplašināt, piebūvēt palīgtelpas, piemēram, anatomikumu, observatoriju, laboratorijas u.c. Interesanti atzīmēt, ka no 1825. gada līdz 1835. gadam Lobačevskis bija arī universitātes bibliotekārs, tādējādi zināmu laika posmu savienojot šo darbu ar rektora amatu. Lobačevskis lasīja arī publiskas lekcijas par fizikas jautājumiem.

Ģimene

Četrdesmit gadu vecumā Lobačevskis nodibināja ģimeni. Matemātiķa ģimenē bija 6 bērni. Viņa sievai pūrā bija muiža, kurā zinātnies daudz strādāja modernākas saimniecības izveidošanā.

Pārdzīvojumi

Lobačevski nomāca tas, ka viņa jaunās matemātiskās idejas netika atzītas un ievērotas. Arī muiža nesa zaudējumus, un matemātiķa saimnieciskajai darbībai draudēja bankrots. Pavisam nelaimīgs bija 1846. gads. Beidzās profesora darbības līgums, un zinātniekam 53 gadu vecumā vajadzēja aiziet no universitātes. Šajā gadā nomira arī vecākais dēls Aleksejs - tēva mīlulis.
Pēc šiem diviem triecieniem sekoja trešais - sāka pavājināties redze. Lielais ģeometrs no sākuma savu slimību slēpa, bet drīz tas vairs nebija iespējams.
Pamazāk izcilais zinātnieks tika aizmirsts. Nomāca zaudētās darbspējas, zuda ticība saviem sasniegumiem. Vientulīgās dienas un garie ziemas vakari lēni, lēni aizritēja cits pēc cita, un 1856. gada 24. februārī [v.s. 12. februārī]) ģeniālais jaunās ģeometrijas nodibinātājs aizgāja no dzīves.

Atsauces

Kategorija:1792. gadā dzimušie Kategorija:1856. gadā mirušie Kategorija:Krievijas matemātiķi Kategorija:Neeiklīda ģeometrija