Dakšingangotri glečers
Dakšingangotri glečers (angļu: Dakshin Gangotri Glacier) ir neliela no kontinentālā ledus vairoga noplūduša šļūdoņa mēle Širmahera oāzē Antarktīdā.[1] Ledāju 1982./1983. gada sezonā identificēja Indijas antarktiskā ekspedīcija un nosauca par godu Gangotri ledājam Himalajos (dakshin sanskritā nozīmē ‘dienvidu’), no kā sākas Gangas upe.[2] Kopš 1983. gada tiek veikta ledāja fluktuāciju regulāra novērošana. 2005. gadā Dakšingangotri glečers kopā ar teritoriju 4,53 km² platībā ziemeļos no tā līdz Nivlisena šelfa ledājam tika noteikta par speciāli aizsargātu areālu Nr. 163.[3]
| Dakšingangotri glečers | |
|---|---|
  Dakšingangotri glečers |
|
| Kontinents | Antarktīda |
| Izvietojums | Princeses Astridas krasts |
| Sākums | Polārais plato |
| Ieplūst | Širmahera oāze |
| Koordinātas | 70°45′26″S 11°34′42″E / 70.75722°S 11.57833°EKoordinātas: 70°45′26″S 11°34′42″E / 70.75722°S 11.57833°E |
Dakšingangotri glečers atrodas 5,7 km uz rietumiem no Maitri polārstacijas. Pats glečers ir zilā ledus masīvs, kas oāzes dienvidu pusē nolaižas no 180 m augstuma līdz 10 m augstumam pie "snuķa" frontes. Izvagots ar daudzām ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā orientētām krevasēm un plaisām. Pretī glečera snuķim atrodas Širmahera oāzes šaurākā vieta — līdz šelfa ledājam ir tikai 700 m un lielāko daļu šauruma aizņem glaciālais Sbrosovojes ezers. No ledāja līdz ezeram ir ap 50 m.
Glacioloģiskie novērojumi fiksējuši vidējo ledāja atkāpšanās ātrumu 0,7 m/gadā. Atkāpšanās ātrums variējas no 48,7 cm 1997. gadā līdz 74,9 cm 1998. gadā. Kopējā ledāja atkāpšanās 10 gadu laikā (1996–2006) ir 17,21 m.
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar Antarktiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |