Džakobini—Cinnera komēta
Džakobini—Cinnera komēta (oficiālais apzīmējums 21P/Giacobini-Zinner) ir periodiskā komēta, kuru 1900. gada 20. decembrī Ūdensvīra zvaigznājā atklāja franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini).
 | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i |
Mišels Džakobini Ernsts Cinners |
| Atklāšanas datums | 1900. gada 20. decembrī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums |
1900 III; P/1900 Y1; 1913 V; P/1913 U1; 1926 VI; 1933 III; 1940 I; 1946 V; 1959 VIII; 1966 I; 1972 VI; 1979 III; 1985 XIII; 1992 IX |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2006. gada 6. marts | |
| Afēlijs | 6,014 AU |
| Perihēlijs | 1,038 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 3,526 AU |
| Ekscentricitāte | 0,7056 |
| Apriņķojuma periods | 6,621 a |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 34,61 km/s |
| Slīpums | 31,8108° |
1913. gada 23. oktobrī, pētot maiņzvaigznes blakus β Sct, vācu astronoms Ernsts Cinners (Ernst Zinner) komētu atklāja vēlreiz.
Komētai parādoties, parasti tā var sasniegt 8. zvaigžņlielumu, taču 1946. gadā tai notika vairāki uzliesmojumi, kas tās redzamo spožumu paaugstināja līdz 5m. Komētas diametrs ir apmēram 2 km.
Džakobini—Cinnera komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa Drakonīdas.
Komētu no tuva attāluma ir pētījis kosmiskais aparāts International Cometary Explorer. Tas izlidoja caur komētas plazmas asti 1985. gada 11. septembrī.
1998. gadā Japāna plānoja nosūtīt savu pirmo starpplanētu zondi Sakigake uz Džakobini—Cinnera komētu, taču aparātam pietrūka degvielas nepieciešamajiem manevriem, un misija nebija veiksmīga.
Pēdējoreiz komēta perihēlijā bija 2012. gada 11. februārī. Nākamreiz tā Saulei pietuvosies 2018. gada septembrī.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |