Cirkons
Cirkons (no persiešu: زرگون (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4. Parasti satur 1—4 % hafniju, kas kristāliskajā režģī izomorfi aizvieto cirkoniju.
| Cirkons | |
|---|---|
 Hiacints (cirkona paveids) kvarcā. (Pakistāna). | |
| Klasifikācija | |
| Klase | silikātu grupa (nesosilikāti) |
| Ķīmiskā formula | ZrSiO4 |
| Singonija | tetragonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa | brūna, sarkanbrūna, pelēka, zeltaini dzeltena, bezkrāsaina, zaļa. |
| Svītras krāsa | balta |
| Habituss | plātņaini līdz prizmatiski kristāli, neregulāri graudi, masīvi. |
| Skaldnība | ļoti nepilnīga |
| Lūzums | konhoidāls līdz nelīdzens |
| Cietība pēc Mosa skalas | 7,5 |
| Spīdums | dimanta |
| Caurspīdīgums | caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | 1,925—1,961 |
| Pleohroisms | vājš |
| Blīvums | 4,6—4,7 g/cm3 |
Īpašības
labot šo sadaļuKristalizējas tetragonālā singonijā, veidojot dipiramidālus un prizmatiskus kristālus. Cietība 7—8 pēc Mosa skalas, blīvums 4,680—4,710 g/cm³. Krāsa ir atkarīga no piemaisījumu sastāva un var būt no brūngandzeltenas līdz brūnai, bet var būt arī pelēcīga, sarkana, rozā un reizēm bezkrāsaina. Spīdums izteikts, dimanta. Skaldnība nepilnīga. Caurspīdīgi juvelierizstrādājumu kvalitātes cirkona kristāli sarkanrudā, sarkanbrūnā vai rozā krāsā tiek saukti par hiacintu, bet zeltaini dzeltenas krāsas kristāli par žargonu. Cirkons parasti ir nedaudz radioaktīvs, vienmēr satur retzemju elementus un radioaktīvus elementus (U, Th).
Izcelsme
labot šo sadaļuMagmatiskas izcelsmes minerāli sastopami granītos, sienītos u.c. iežos, ir klātesošs pegmatītos. Gandrīz visos magmatisko iežu tipos cirkons ir sastopams kā akcesorminerāls. Kristālos ar augstu radioaktīvo elementu saturu daļiņas, kas izveidojušās sabrukšanas rezultātā, ārda cirkona struktūru, kā rezultātā tas kļūst metamikts. Ķīmiski ir ļoti noturīgs, tādēļ bieži tiek izmantots planētas ģeoloģiskās vēstures izpētē. Cirkonu saturošu iežu dēdēšanas procesā minerāls koncentrējas kliedņos. 2000. gadu sākumā Džekhilzā (angļu: Jack Hills), Austrālijas rietumos tika atrasti cirkona kristāli, kuru vecums tiek lēsts vairāk kā 4 miljardus gadu. Šis ir senākais uz Zemes konstatētais minerāls. Latvijā cirkona minerāli nelielā koncentrācijā ir sastopami devona smilšakmeņos.
Izmantošana
labot šo sadaļu- Cirkons ir pamatminerāls zirkonija un hafnija ieguvē. Kā arī no tā iegūst dažādus retzemju elementus un urānu, kas koncentrējas šajā minerālā.
- Cirkona koncentrāts tiek izmantots ugunsdrošu materiālu ražošanā.
- Augsts urāna saturs un augsta ķīmiskā un mehāniskā noturība ļauj izmantot to ģeoloģiskā vecuma noteikšanā ar urāna-svina datēšanas metodi.
- Caurspīdīgi cirkona kristāli tiek izmantoti kā juvelierizstrādājumi (hiacints, žargons).
- Cirkonu karsējot tiek iegūti spilgti gaišzili kristāli, saukti par starlitu.
Termina lietošana
labot šo sadaļuBieži vien pārdodot juvelierizstrādājumus, īpaši importētos, ar vārdu „cirkons” nepareizi tiek saukti sintētiski minerāli ar spēcīgu spīdumu, kubiskie cirkonija oksīdi (fianīti).
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cirkons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)