Cirkons
Cirkons (pers. زرگون, zargun — zeltains) pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4. Parasti satur 1—4 % hafniju, kas kristāliskajā režģī izomorfi aizvieto cirkoniju.
Cirkons | |
---|---|
![]() Hiacints (cirkona paveids) kvarcā. (Pakistāna). | |
Klasifikācija | |
Klase | Silikātu grupa (nesosilikāti) |
Ķīmiskā formula | ZrSiO4 |
Singonija | Tetragonālā |
Īpašības | |
Krāsa | Brūns, sarkanbrūns, pelēks, zeltaini dzeltens, bezkrāsains, zaļš. |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | plātņaini līdz prizmatiski kristāli, neregulāri graudi, masīvi. |
Skaldnība | Ļoti nepilnīga |
Lūzums | Konhoidāls līdz nelīdzens |
Cietība pēc Mosa skalas | 7,5 |
Spīdums | Dimanta |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | 1.925–1.961 |
Pleohroisms | Vājš |
Blīvums | 4,6—4,7 g/cm3 |
ĪpašībasLabot
Kristalizējas tetragonālā singonijā, veidojot dipiramidālus un prizmatiskus kristālus. Cietība 7—8 pēc Mosa skalas, blīvums 4,680—4,710 g/cm³. Krāsa variē atkarībā no piemaisījumu sastāva no brūngandzeltena līdz brūnam, var būt arī pelēcīgs, sarkans, rozā, reizēm bezkrāsains. Spīdums izteikts, dimanta. Skaldnība nepilnīga. Caurspīdīgi juvelierizstrādājumu kvalitātes cirkona kristāli sarkanrudā, sarkanbrūnā vai rozā krāsā tiek saukti par hiacintu, bet zeltaini dzeltenas krāsas kristāli par žargonu. Cirkons parasti ir radioaktīvs, vienmēr satur retzemju elementus, tai skaitā radioaktīvus (U, Th).
IzcelsmeLabot
Magmatiskas izcelsmes minerāli sastopami granītos, sienītos u.c. iežos, ir klātesošs pegmatītos. Gandrīz visos magmatisko iežu tipos cirkons ir sastopams kā akcesorminerāls. Kristālos ar augstu radioaktīvo elementu saturu daļiņas, kas izveidojušās sabrukšanas rezultātā, ārda cirkona struktūru, kā rezultātā tas kļūst metamikts. Ķīmiski ir ļoti noturīgs, tādēļ bieži tiek izmantotsplanētas ģeoloģiskās vēstures izpētē. Cirkonu saturošu iežu dēdēšanas procesā minerāls koncentrējas kliedņos. 2000. gadu sākumā Austrālijas rietumos (Džekhilzā, angl. Jack Hills) tika atrasti cirkona kristāli, kuru vecums tiek lēsts vairāk kā 4 miljardus gadu. Šis ir senākais uz Zemes konstatētais minerāls. Latvijā cirkona minerāli nelielā koncentācijā ir sastopami devona smilšakmeņos.
IzmantošanaLabot
- Cirkons ir pamatminerāls zirkonija un hafnija ieguvē. Kā arī no tā iegūst dažādus retzemju elementus un urānu, kas koncentrējas šajā minerālā.
- Cirkona koncentrāts tiek izmantots ugunsdrošu materiālu ražošanā.
- Augsts urāna saturs un augsta ķīmiskā un mehaniskā noturība ļauj izmantot to ģeoloģiskā vecuma noteikšanā ar urāna-svina datēšanas metodi.
- Caurspīdīgi cirkona kristāli tiek izmantoti kā juvelierizstrādājumi (hiacints, žargons).
- Cirkonu karsējot tiek iegūti spilgti gaišzili kristali, saukti par starlitu.
Termina lietošanaLabot
Bieži vien pārdodot juvelierizstrādājumus, īpaši importētos, ar vārdu „cirkons” nepareizi tiek saukti sintētiski minerāli ar spēcīgu spīdumu, kubiskie cirkonija oksīdi (fianīti).