Cilvēki

cilvēkpērtiķu un cilvēka ģints
(Pāradresēts no Cilvēku ģints)
Šis raksts ir par cilvēku ģinti. Par citām jēdziena cilvēki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas. Neandertālietis (H. neanderthalensis) izmira pirms 24 000 gadu, bet Floresas cilvēks (H. floresiensis) dzīvoja vēl pirms 12 000 gadiem. Mūsdienās cilvēka tuvākie dzīvojošie radinieki ir cilvēkpērtiķišimpanzes un gorillas.

Cilvēki
Homo (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
CiltsHominīni (Hominini)
VirsģintsCilvēku virsģints (Hominina)
ĢintsCilvēki (Homo)
Cilvēki Vikikrātuvē

Vārds homo latīņu valodā nozīmē "cilvēks".

Ģints ir izveidojusies pirms apmēram 2,3—2,4 miljoniem gadu.[1][2] Iespējams, australopitēkiem un cilvēkiem bija kopīgi priekšteči. No šāda kopīga priekšteča varbūt cēlies prasmīgais cilvēks (Homo habilis). Zinātnieki izvirzījuši arī hipotēzi, ka dažas australopitēku sugas (brīnumainais australopitēks (Australopithecus garhi), avotu australopitēks (Australopithecus sediba), Āfrikas australopitēks (Australopithecus africanus) un Afāras australopitēks (Australopithecus afarensis)) ir tiešas cilvēku (Homo) līnijas pēcteces.[3][4] Katrai no šīm minētajām sugām piemīt kādas īpašības, kas ir kopīgas ar cilvēku ģinti, bet zinātniekiem nav atbildes, kas bija cilvēku ģints priekšteči.

Visievērojamākā fizioloģiskā atšķirība starp australopitēkiem un senākajām cilvēku sugām ir galvaskausa apjoms un tā attīstība. Salīdzinoši australopitēka (Australopithecus garhi) smadzeņu apjoms ir 450 cm³, bet prasmīgajam cilvēkam 600 cm³. Cilvēku smadzeņu apjoms 0,6 miljonu gadu laikā dubultojās: prasmīgajam cilvēkam sekoja strādājošais cilvēks (Homo ergaster) un stāvus ejošais cilvēks (Homo erectus), tad Heidelbergas cilvēks (Homo heidelbergensis), kura galvaskausa apjoms jau sasniedz mūsdienu cilvēka galvaskausa apjomu.

Cilvēku ģints ir cieši saistīta ar darba rīku lietošanu. Senākais akmens darba rīks ir atrasts Etiopijā, un tas bijis izgatavots pirms 3,39 miljoniem gadu.[5]

Sistemātikas diskusijas

labot šo sadaļu
 
Cilvēku migrācijas karte, kas balstīta uz DNS pētījumiem. Krāsu gredzenos norādīts pirms cik gadu tūkstošiem notikusi migrācija
 
Cilvēku evolūcijas grafiks

Vairāku sugu (Rūdolfa cilvēka (Homo rudolfensis), priekšcilvēka (H. antecessor), strādājošais cilvēka (H. ergaster), Gruzijas cilvēka (H. georgicus), Seprano cilvēka (H. cepranensis), Rodēzijas cilvēka (H. rhodesiensis) un Floresas cilvēka (H. floresiensis)) statuss ir diskutabls, un starp zinātniekiem nav vienprātības par šīm sugām.

Turklāt DNS pētījumos noskaidrojies, ka Heidelbergas cilvēks un neandertālietis savstarpēji ir ļoti tuvu radniecīgas sugas un pēc būtības ir saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) pasugas. Ģenētiskos pētījumos noskaidrojies, ka neandertālietis un saprātīgais cilvēks viens no otra nodalījies pirms 460 000—700 000 gadiem.[6]

Migrācija un evolūcija

labot šo sadaļu

Vissenākā no visām cilvēku sugām ir prasmīgais cilvēks, no kura attīstījās strādājošais cilvēks, lai gan šī hipotēze ir apstrīdama. Daži pēdējo gadu fosiliju atradumi liecina, ka abas sugas pastāvēja vienlaicīgi.[7] Daļa strādājošo cilvēku migrēja uz Āziju, kur to fosiliju atradumus nosauca par stāvus ejošo cilvēku (Homo erectus), bet daļa migrēja uz Eiropu, kur tos nosauca par Gruzijas cilvēku. Strādājošais cilvēks Āfrikā un stāvus ejošais cilvēks Eirāzijā dzīvoja izolēti viens otram līdzās apmēram 2 miljonus gadus. Šajā laikā tās kļuva par divām atšķirīgām sugām. No strādājošā cilvēka Āfrikā izveidojās Rodēzijas cilvēks (Homo rhodesiensis). Daļa no šīs grupas migrēja uz Eiropu un kļuva par Heidelbergas cilvēku, vēl pēc 250 000 gadiem tas Eiropā attīstījās par neandertālieti, bet Āzijā par Deņisovas cilvēku.

Pirmie saprātīgie cilvēki Āfrikā, kas bija Rodēzijas cilvēka pēcteči, radās pirms 250 000 gadiem. Daļa šo cilvēku pirms apmēram 100 000 gadiem pameta Āfriku un devās uz Levanti, kur satika neandertāliešus, un ar tiem sajaucās.[8] Vēl pēc 70 000 gadiem (iespējams, pēc Tobas katastrofas) neliela cilvēku grupa pameta Levanti un devās uz Eirāziju, Austrāliju un vēlāk uz Ameriku. Eirāzijas grupas neliela daļa satika Deņisova cilvēkus un arī ar tiem sajaucās,[9] migrējot tālāk uz Melanēziju. Ģenētiskie pētījumi pierāda, ka visi mūsdienās dzīvojošie cilvēki ir cēlušies no Āfrikas. Paralēli šai cilvēku migrācijai notika zināma neandertāliešu un deņisoviešu sajaukšanās. Šo hipotēzi stiprina ģenētisko analīžu rezultāti, kas liecina, ka pirms 30 0000 gadiem viens otram blakus pasaulē mājoja 3 galvenās saprātīgā cilvēka pasugas: Deņisovas cilvēks, neandertālietis un anatomiski modernais cilvēks (H. sapiens sapiens), kurš vienīgais ir izdzīvojis līdz mūsdienām.[10]

Cilvēku ģints (Homo)

Sugu pārskats

labot šo sadaļu
Suga Dzīvoja (pirms miljoniem gadu) Dzīvesvieta Augums (m) Svars (kg) Smadzeņu tilpums (cm³) Fosilie atradumi Sugas atklāšana
Prasmīgais cilvēks (H. habilis) 2,5—1,5 Āfrika 1,0—1,5 30—55 600 daudz 1960/1964
Rūdolfa cilvēks (H. rudolfensis) 1,9 Kenija       1 galvaskauss 1972/1986
Gruzijas cilvēks (H. georgicus) 1,8—1,6 Gruzija     600 maz 1999/2002
Strādājošais cilvēks (H. ergaster) 1,9—1,25 Austrumāfrika un Dienvidāfrika 1,9   700—850 daudz 1975
Stāvus ejošais cilvēks (H. erectus) 2(1,25)—0,3 Āfrika, Eirāzija (Java, Ķīna, Kaukāzs) 1,8 60 900—1100 daudz 1891/1892
Seprano cilvēks (H. cepranensis) 0,8? Itālija       1 galvaskauss 1994/2003
Priekšcilvēks (H. antecessor) 0,8—0,35 Spānija, Anglija 1,75 90 1000 3 atrašanas vietas 1997
Heidelbergas cilvēks (H. heidelbergensis) 0,6—0,25 Eiropa, Āfrika, Ķīna 1,8 60 1100—1400 daudz 1908
Neandertālietis (H. neanderthalensis) 0,23—0,03 Eiropa, Rietumāzija 1,6 55—70 1200-1700 daudz (1829)/1864
Rodēzijas cilvēks (H. rhodesiensis) 0,3—0,12 Zambija     1300 ļoti maz 1921
Saprātīgais cilvēks (H. sapiens) 0,25—mūsdienas visa pasaule 1,4—1,9 55—80 1000—1850 joprojām dzīvo —/1758
Agrākais saprātīgais cilvēks (H. s. idaltu) 0,16 Etiopija     1450 3 galvaskausi 1997/2003
Floresas cilvēks (H. floresiensis) 0,10—0,012 Indonēzija 1,0 25 400 7 īpatņi 2003/2004
  1. Stringer, C.B. (1994). "Evolution of early humans". In Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge: Cambridge University Press. p. 242. ISBN 0-521-32370-3. Also ISBN 0-521-46786-1 (paperback)
  2. McHenry, H.M (2009). "Human Evolution". In Michael Ruse & Joseph Travis. Evolution: The First Four Billion Years. Cambridge, Massachusetts: The Belknap Press of Harvard University Press. p. 265. ISBN 978-0-674-03175-3.
  3. Pickering, R., Dirks, P. H., Jinnah, Z., De Ruiter, D. J., Churchill, S. E., Herries, A. I., ... & Berger, L. R. (2011). Australopithecus sediba at 1.977 Ma and implications for the origins of the genus Homo. Science, 333(6048), 1421-1423.
  4. Asfaw, B., White, T., Lovejoy, O., Latimer, B., Simpson, S., & Suwa, G. (1999). Australopithecus garhi: a new species of early hominid from Ethiopia. Science, 284(5414), 629-635.
  5. McPherron, S. P., Z. Alemseged, C. W. Marean, J. G. Wynn, D. Reed, D. Geraads, R. Bobe, and H. A. Bearat. 2010. Evidence for stone-tool-assisted consumption of animal tissues before 3.39 million years ago at Dikika, Ethiopia. Nature 466:857-860.
  6. Biological Anthropology: 2nd Edition. 2009. Craig Stanford et al.
  7. Spoor F, Leakey M.G, Gathogo P.N, Brown F.H, Antón S.C, McDougall I, Kiarie C, Manthi F.K. & Leakey L.N. (2007), "Implications of new early Homo fossils from Ileret, east of Lake Turkana, Kenya", Nature 448(7154): p. 688-691.
  8. Green RE, Krause J, et al. A draft sequence of the Neandertal genome. Science. 2010 May 7;328(5979):710-22. doi:10.1126/science.1188021 PMID 20448178
  9. Reich D, Green RE, Kircher M, et al. (December 2010). "Genetic history of an archaic hominin group from Denisova Cave in Siberia". Nature 468 (7327): 1053–60. doi:10.1038/nature09710. PMID 21179161
  10. Reich D ., et al. Denisova admixture and the first modern human dispersals into southeast Asia and Oceania. Am J Hum Genet. 2011 Oct 7;89(4):516-28, doi:10.1016/j.ajhg.2011.09.005 PMID 21944045

Ārējās saites

labot šo sadaļu