Heidelbergas cilvēks (latīņu: Homo heidelbergensis) ir izmiris Homo ģints atzars, kas dzīvojis Āfrikā, Eiropā, kā arī Āzijas rietumu daļā. Senākie atradumi tiek datēti ar laiku pirms 600 000 gadiem, iespējams, pat 1 300 000 gadiem, un līdz 200 000 — 250 000 pirms mūsdienām. Tiek uzskatīts, ka Heidelbergas cilvēks un Āfrikā dzīvojušais Rodēzijas cilvēks (Homo rhodesiensis) ir viena suga. Heidelbergas cilvēka tuvākais radinieks ir Deņisovas cilvēks.[1] Pirmoreiz Heidelbergas cilvēka fosilijas atrastas 1907. gadā netālu no Heidelbergas Vācijā.

Heidelbergas cilvēks
Homo heidelbergensis
Heidelbergas cilvēks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
CiltsHominīni (Hominini)
ĢintsCilvēki (Homo)
SugaHeidelbergas cilvēks (H. heidelbergensis)
Heidelbergas cilvēks Vikikrātuvē


Heidelbergas cilvēka vīrietis bija vidēji 1,75 m garš un 62 kg smags; sieviete — 1,57 m un 51 kg. Galvaskausa tilpums bija 1100–1400 cm³. Heidelbergas cilvēki izgatavojuši šķēpus, ar kuriem medījuši lielos dzīvniekus: briežus, mamutus, degunradžus.

Plaši izplatīts uzskats, ka Heidelbergas cilvēks cēlies no pirmcilvēka (H. antecessor). Populācijas viena daļa nonākusi Eiropā un tikusi izolēta kvartāra ledus laikmetu laikā. Aptuveni pirms 300 000 gadiem no tās izveidojies Neandertāles cilvēks (H. neanderthalensis). No Āfrikā palikušās sugas, kas zināma kā Rodēzijas cilvēks, pirms 200 000 — 100 000 gadiem radies mūsdienu saprātīgais cilvēks. Savukārt 2013. gadā Spānijas alā Sima de los Huesos atrastā Heidelbergas cilvēka DNS analīzes rāda, ka Heidelbergas cilvēks ģenētiski ir tuvāks Deņisovas cilvēkiem nekā neandertāliešiem.[1]

  1. 1,0 1,1 Oldest human DNA found in Spain Elizabeth Landau, CNN, 2013-12-10, (angliski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu