Cilvēka galvaskauss

Cilvēka galvaskauss
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Cranium
TA98	A02.1.00.001
TA2	406
FMA	46565
	Anatomiskā terminoloģija [Labot iekš Wikidata]

Pieauguša cilvēka galvaskauss (Cranium) ir veidots no 23 kauliem (8 ir pāra, 7 nepāra kauli). Visi kauli savā starpā savienojas ar visiem kaulu savienojumu veidiem. Galvaskausā veidojas dobums un dažādas bedres, kurās atrodas galvas smadzenes, maņu orgāni, nervi, asinsvadi un daži iekšējie orgāni. Galvaskausam izšķir: smadzeņu daļu (neurocranium) un sejas daļu (viscerocranium s. splanchnocranium)

Galvaskausa kauli

Leonardo da Vinči zīmēts galvaskauss

Galvaskausu veido 22—30 kauli. Galvaskausa kaulu skaits katram cilvēkam var būt atšķirīgs, jo ne vienmēr notiek atsevišķu kaulu daļu saplūšana. Jaundzimušā galvaskausā kaulu skaits ir lielāks nekā pieaugušam cilvēkam.

Galvaskausa smadzeņu daļas kauli

Galvaskausa smadzeņu daļu veido 4 nepāra un 2 pāra kauli. Dažiem kauliem ir gaisu saturoši dobumi, tos sauc par gaisa saturošajiem kauliem (os pneumaticum).

Spārnkauls (Os sphenoidale) — nepāra kauls, gaisu saturošs kauls
Pakauša kauls (Os occipitale) — nepāra kauls
Deniņu kauls (Os temporale) — pāra kauls, gaisu saturošs kauls
Paura kauls (Os parietale) — pāra kauls
Pieres kauls (Os frontale) — nepāra kauls, gaisu saturošs kauls
Sietiņkauls (Os ethmoidale) — nepāra kauls, gaisu saturošs kauls

Galvaskausa sejas daļas kauli

Galvaskausa sejas daļu veido 6 pāra un 3 nepāra kauli, viens pāris ir gaisa saturošie kauli. Kaulu forma ietekmē cilvēka sejas īpatnības.

Augšžokļa kauls (Maxilla) — pāra kauls, gaisu saturošs kauls
Vaiga kauls (Os zygomaticum) — pāra kauls
Aukslēju kauls (Os palatinum) — pāra kauls
Asaru kauls (Os lacrimale) — pāra kauls
Deguna kauls (Os nasale) — pāra kauls
Apakšējā deguna gliemežnīca (Concha nasalis inferior) — pāra kauls
Lemesis (Vomer) — nepāra kauls
Apakšžoklis (Mandibula) — nepāra kauls
Mēles kauls (Os hyoideum) — nepāra kauls

Galvaskausa attīstība

Jaundzimušā galvaskauss.

Galvaskausa pirmā attīstības stadija ir saistaudu stadija jeb saistaudu galvaskauss (desmocranium). Tā sākas ar to, ka saistaudi kapsulas veidā ietver galvas smadzeņu aizmetni. Otrajā attīstības mēnesī saistaudu stadiju pakāpeniski nomaina skrimšļa stadija. Tās sākumā saistaudos, kas atrodas zem galvas smadzenēm, veidojas divi skrimšļu pāri. Šie skrimšļi aug un rezultātā tuvojas viens otram līdz saaug vienā plātnē, uz kuras atrodas galvas smadzenes. Skrimšļa plātne saaug ar maņu orgānu kapsulām un izveidojas skrimšļa galvaskauss (chondrocranium), bet tomēr arī šajā stadijā vēl saglabājas saistaudi, tādēļ kādu laiku galvaskausā ir sastopamas abas pirmās attīstības stadijas, taču skrimšļaudu stadija ir tikai galvaskausa pamatnē. Trešā galvaskausa attīstības stadija sākas ar pārkaulošanās punktu (punctum ossificationis) rašanos dažādās galvaskausa vietās. Pārkaulošanās procesā saistaudu un skrimšļaudu vietā veidojas kaulaudi. Šajā periodā cilvēka galvaskausā veidojas daudz kaulu. Daži kaulaudu laukumi tālākā attīstības gaitā savienojas savā starpā ar kaulaudiem un izveidojas kauli, kas attīstījušies no vairākām daļām. Katram kaulam ir noteikts pārkaulošanās punktu skaits, kā arī atsevišķu punktu saplūšanas laiks. Trešā stadija nebeidzas ar piedzimšanas brīdi, bet turpinās dzīves laikā. Kad kaulu daļas ir pārsvarā, to sauc par kaula galvaskausu (osteocranium).^[1]

Arī galvaskausa sejas daļai ir trīs attīstības stadijas. Pirmajā stadijā (saistaudu stadijā) veidojas metamēri žaunu loki, kas ārēji līdzinās rumpja kaulu segmentu daļām. Žaunu loki aptver gremošanas caurules priekšējo galu. Tālākā attīstībā dažās saistaudu loku daļās izveidojas skrimslis, bet citas uzreiz pārkaulojas. No simetriskiem un metamēriem skrimšļu lokiem, kas atrodas ap mutes spraugu, veidojas žokļu kauli, vēlāk mēles kauls un dzirdes kauliņi. Atsevišķu kaulu saplūšanas process notiek arī pēc dzimšanas.^[2]

Galvaskausa vecuma un dzimuma īpatnības

Jaundzimušā galvaskausa avotiņi.

Galvaskausa attīstība nebeidzas ar bērna piedzimšanas brīdi un galvaskauss mainās visā dzīves laikā. Jaundzimušā galvaskausam raksturīgās īpatnības:

daudziem kauliem ir saistaudu un skrimšļaudu attīstības stadijas paliekas
vairāku kaulu daļas savā starpā savienojas ar saistaudiem un skrimšļaudiem
jaundzimušā galvaskauss atgādina mugurkaulaino dzīvnieku galvaskausu^[3]

Avotiņi ir saistaudu galvaskausa attīstības stadijas paliekas un ar laiku tie aizaug. Jaundzimušā galvaskausa kaulos nav attīstīti gaisa dobumi, galvaskausam ir izteikti pieres pauguri un zems augšžoklis. Košļāšanas aparāts ir vāji attīstīts. Apakšžoklim nav leņķa un tas ir zems. Jaundzimušajam nav arī zobu. Jaundzimušā sejiņa ir maza, jo sejas daļa ir maz attīstīta, attiecība pret galvaskausa smadzeņu daļu ir 1:8. Pieauguša cilvēka sejas daļa aizņem 50% visa galvaskausa. Kauli ir plāni, gludi, kā arī sīki un elastīgi.

Līdz 7 gadu vecumam, skrimšļaudus un saistaudus nomaina kaulaudi. Atsevišķas kaula daļas saaug vienā kaulā, aizaug avotiņi un dažas šuves. Notiek kaulu pneimatizācija — izveidojas gaisu saturošie dobumi. Attīstās arī košļāšanas aparāts un kauli kļūst nelīdzenāki. Bērnam izaug piena zobi, kas vēlāk nomainās pret īstajiem zobiem. Attiecība starp galvaskausa sejas daļu un smadzeņu daļu samazinās. 7—16 gadu vecumā attīstības procesi palēninās. Kaulu struktūra kļūst līdzīgāka pieauguša cilvēka kaulu struktūrai. Attīstības un augšnas procesi turpinās līdz 25 gadu vecumam, kad visas jaundzimušā galvaskausa īpatnības izzūd. Novecojot raksturīga pakāpeniska šuvju izzušana, kas notiek pārkaulošanās rezultātā. Cilvēkam izkrīt zobi, kā rezultātā izzūd arī zobu izaugumi un žokļi kļūst gludi, apakšžoklis paceļas uz augšu, bet zoda izcilnis izvirzās uz priekšu.

Galvaskausa lielums un forma ir individuāli mainīgi un tie ir atkarīgi no galvas smadzeņu attīstības, sadzīves apstākļiem, maņu orgānu attīstības un paražām.

Sievietes galvaskauss ir mazāks, gludāks un vieglāks.

Papildu attēli

Sagitāls griezums
Pamata iekšpuse
Pamata ārpuse

Atsauces

↑ V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 34. lpp.
↑ V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 35. lpp.
↑ V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 62. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka galvaskauss.
galvaskauss | Medicīnas termins (latviski)

[1] V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 34. lpp.

[2] V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 35. lpp.

[3] V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I". Rīga, Izdevniecība Zvaigzne, 1971; 62. lpp.

[1]

[2]

[3]