Augšžokļa kauls (latīņu: maxilla) ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls. Augšžokļa kaulos abās deguna pusēs atrodas ar gaisu pildīti dobumi, kas ietilpst deguna blakusdobumu sistēmā. Kaulam izšķir ķermeni un četrus izaugumus:

  • pieres izaugumu (processus frontalis)
  • vaiga izaugumu (processus zygomaticus)
  • aukslēju izaugumu (processus palatinus)
  • zobu jeb alveolāro izaugumu (processus alveolaris)
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls iekrāsots zaļš (no sāna).
Augšžokļa kauls iekrāsots dzeltens (no priekšas).
Detaļas
Identifikatori
Latīņu Maxilla
MeSH D008437
TA98 A02.1.12.001
TA2 756
FMA 9711
Anatomiskā terminoloģija

Augšžokļa ķermenis

labot šo sadaļu

Augšžokļa ķermenis (corpus maxillae) ir kaula centrālā daļa, kurā ir gaisu saturošs dobums jeb Haimora dobums (sinus maxillaris). Ķermenim ir četras virsmas: priekšējā (facies anterior), augšējā jeb acs dobuma virsma (facies orbitalis), mugurējā jeb padeniņu virsma (facies infratemporalis) un mediālā jeb deguna virsma (facies nasalis).

Priekšējās virsmas (facies anterior) mediālajā malā ir deguna ierobs (incisura nasalis) Deguna ierobu priekšpusē norobežo priekšējā deguna smaile (spina nasalis anterior). Uz priekšējās virsmas atrodas arī zemacs atvere (foramen infraorbitale), kur atveras zemacs kanāls (canalis infraorbitalis). uz leju no zemacs atveres ir neliela suņa bedrīte (fossa canina). Starp priekšējo virsmu un acs dobuma virsmu atrodas acs dobuma apakšējā mala jeb zemacs mala (margo infraorbitalis).

Augšējā jeb acs dobuma virsma (facies orbitalis) ir gluda. uz tās ir zemacs rieva (sulcus infraorbitalis), kas pāriet zemacs kanālā (canalis infraorbitalis).Starp acs dobuma virsmu un priekšējo virsmu atrodas acs dobuma apakšējā mala jeb zemacs mala (margo infraorbitalis).

Deguna virsma (facies nasalis) palīdz veidot deguna dobuma laterālo sienu, tā atrodas vertikālā plaknē. Uz šīs virsmas ir liela augšžokļa dobuma atvere (hiatus maxillaris), kuras priekšpusē ir asaru rieva (sulcus lacrimalis). Deguna virsmā ir redzama gliemežnīcas šķautnīte (crista conchalis), pie kuras stiprinās apakšējā deguna gliemežnīca.

Mugurējā jeb padeniņu virsma atrodas frontālajā plaknē, tā ir izliekta un veido augšžokļa pauguru (tuber maxillae). Šajā virsmā ir arī daudz sīku alveolāro kanālu atverīšu (foramina alveolaria), kur atveras alveolārie kanāli (canales alveolares), pa kuriem iet zobu asinsvadi un nervi.

Augšžokļa izaugumi

labot šo sadaļu

No augšžokļa ķermeņa dažādos virzienos atiet četri izaugumi:

  • pieres izaugums (processus frontalis) - iet uz augšu līdz pieres kaulam. Izauguma mugurējā virsmā ir asaru rieva (sulcus lacrimalis), kas piedalās asaru kanāla veidošanā.
  • vaiga izaugums (processus zygomaticus) - vērsts laterāli, īss. Šis izaugums savienojas ar vaiga kaulu.
  • aukslēju izaugums (processus palatinus) - iet mediālā virzienā, tam ir plātnītes forma. Izaugums piedalās kaula aukslēju veidošanā. Cauri aukslēju izauguma priekšējai daļai iet priekšzobu kanāls (canalis incisivus), kas lejasdaļā savienojas ar pretējās puses kanālu un abi atveras ar kopēju priekšzoba kanāla atveri (foramen incisivum).
  • zobu jeb alveolārais izaugums (processus alveolaris) - iet uz leju no ķermeņa . Uz izauguma ir alveolārais loks (arcus alveolaris), kurā ir zobu ligzdiņas jeb alveolas (alveoli dentales), ko citu no citas atdala ligzdiņu starpsienas (septa interalveolaria). Dzerokļu ligzdiņās ir zobu sakņu starpsienas (septa interradicularia). Izauguma ārējā virsmā ir zoba ligzdiņu izliekumi (juga alveolaria).

Reizēm augšžokļa kaula priekšējā daļā saglabājas šuve, kas atdala kaula daļu, kurā atrodas priekšzobu ligzdiņas. Tas ir priekšzobu kauls (os incisivum).

Papildus attēli

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu