Spārnkauls

Spārnkauls (Os sphenoidale) ir galvaskausa smadzeņu daļas kauls, tas ir nepāra, gaisu saturošs un tā mugurējā virsma saaug ar pakauša kaula pamatni. Tas ieņem centrālo daļu galvaskausa pamatnē. Spārnkauls nedaudz atgādina taureni vai sikspārni ar izplestiem spārniem.

Spārnkauls
Spārnkauls
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Os sphenoidale
MeSH	D013100
TA98	A02.1.05.001
TA2	584
FMA	52736
Anatomiskā terminoloģija

Uzbūve

Spārnkaulam izšķir:

• ķermeni (corpus)
• divus lielos spārnus (alae majores)
• divus mazos spārnus (alae minores)
• divus spārnveida izaugumus (processus pterygoidei)

Spārnkaula ķermenis

Spārnkaula ķermenim kuba forma ar sešām virsmām: augšējo, apakšējo, mugurējo, priekšējo un divām sānu virsmām.

Ķermeņa priekšējā virsmā ir kaula dobuma atvere (apertura sinus sphenoidalis), caur kuru var nokļūt gaisu saturošā pāra dobumā (sinus sphenoidalis). Starp abiem dobumiem ir spārnkaula dobumu starpsiena (septum sinuumu sphenoidalium), tās turpinājumu veido spārnkaula šķautne.

Mugurējā virsma ~18 gadu vecumā saaug ar pakauša kaula pamatni, bet līdz šim vecumam starp abiem kauliem ir skrimslis.

Augšējā virsmā atrodas redzes nerva krustojuma rieva (sulcus chiasmatis), kam mugurpusē ir sedlu pauguriņš (tuberculum sellae). Aiz sedlu pauguriņa ir turku sedli (sella turcica) ar smadzeņu piedēkļa bedrīti (fossa hypophysialis), aiz kura paceļas sedlu mugura (dorsum sellae).

Sānu visrmas ir nelielas un uz tām atrodas miega artērijas rieva (sulcus caroticus).

Spārnkaula lielie spārni

Lielie spārni (alae majores) atiet no ķermeņa sānu virsmām, spārniem arī ir vairākas virsmas: smadzeņvirsma (facies cerebralis); acs dobuma virsma (facies orbitalis); augšžokļa virsma (facies maxillaris); deniņu virsma (facies temporalis); padeniņu virsma (facies infratemporalis).

• Smadzeņvirsma ir vērsta uz priekšu un uz augšu, tajā atrodas trīs atveres: apaļā (foramen rotundum), ovālā (foramen ovale) un smailes atvere (foramen spinosum).
• Acs dobuma virsma ir vērsta uz priekšu un uz augšu.
• Augšžokļa virsma ir vērsta uz priekšu un uz leju.
• Deniņvirsma ir vērsta laterāli.
• Padeniņu virsma ir vērsta laterāli un uz leju. Deniņu virsmu un padeniņu virsmu atdala padeniņšķautne (crista infratemporalis).

Visas lielo spārnu virsmas ir gludas, izņemot smadzeņvirsmu, kurai ir labi izteikti smadzeņu kroku un rievu iespiedumi bedrīšu un pacēlumu veidā (impressiones digitatae et juga cerebralia).

Spārnkaula mazie spārni

Mazie spārni (alae minores) sākas ar divām saknītēm, atiet uz priekšu un uz augšu no spārnkaula ķermeņa augšējās virsmas priekšējās malas. Starp abām saknītēm atrodas redzes kanāls (canalis opticus), bet starp mazajiem un lielajiem spārniem veidojas acs dobuma augšējā sprauga (fissura orbitalis superior), kas savieno galvaskausa dobumu ar acs dobumu. Mazo spārnu mugurējā, brīvā mala ir gluda.

Spārnkaula spārnveida izaugumi

Spārnveida izaugumi (processus pterygoideus) sākas lielo spārnu saauguma vietā ar spārnkaula ķermeni. Tie ir vērsti uz leju un katrs sastāv no laterālās un mediālās plātnītes (lamina medialis et lateralis). Priekšā šīs plātnītes savienojas un savienojuma vietā veidojas spārnveida izauguma un aukslēju rieva (sulcus pterygopalatinus), bet mugurpusē plātnītes attālinās viena no otras un veido spārnveida izauguma bedri (fossa pterygoidea).

Papildus attēli

• 
  Spārnkauls - dzeltens
• 
  Spārnkaula mugurpuse
• 
  Spārnkaula priekšpuse

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spārnkauls.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)