Cielavas
- Šis raksts ir par putnu ģinti. Par citām jēdziena Cielavas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Vistuvāk radniecīgā cielavām ir meža cielava (Dendronanthus indicus), kas ir vienīgā suga meža cielavu ģintī.
| Cielavas Motacilla (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Dzeltenā cielava (Motacilla flava) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cielavu dzimta (Motacillidae) |
| Ģints | Cielavas (Motacilla) |
 Cielavas Vikikrātuvē | |
Cielavas vēsturiski attīstījušās Sibīrijas austrumos un Mongolijas reģionā. Pamazām tās izplatījās visā Āzijā un Eiropā, sasniedzot Āfriku pliocēna sākumā.[2] Lai arī cielavu sugas pamatā mājo Vecajā Pasaulē, divu sugu (dzeltenajai cielavai un baltajai cielavai) izplatības areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā.[3][4]
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).[5]
Izskats
labot šo sadaļuCielavas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni, slaidi, ar garām kājām un ļoti garu asti. Aste sastāda gandrīz pusi no ķermeņa kopējā garuma.[6] Lielākā ģintī ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis),[7] kuras ķermeņa garums ir 21 cm.[8]
Cielavas atkarībā no apspalvojuma veida var iedalīt divās grupās: melni-baltajās un melni-dzeltenajās jeb baltvēdera un dzeltenvēdera cielavās. Galvas virspuse var būt gan melna, gan pelēka, gan olīvzaļa. Tomēr šīs grupas nenozīmē evolucionāras līnijas. Vēdera apspalvojuma krāsas dažādība vai melnā apspalvojuma intensitātes pieaugums katrai sugai attīstījies neatkarīgi vienai no otras. Līdz ar to apspalvojuma raksturs tikai daļēji norāda uz savstarpējo radniecību.
Uzvedība
labot šo sadaļu-_Breeding_Male_of_calcarata_race_at_Bharatpur_I_IMG_5752.jpg)
Cielavas barojas un ligzdo uz zemes. Dējumā ir līdz 6 raibumotām olām. To galvenā barība ir kukaiņi, bet tās barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.
Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot šī ieraduma iemeslu. Pastāv vairākas hipotēzes. Cilāšanas ieradums tiek skaidrots ar kukaiņu uzmanības piesaistīšanu vai, ka putni signalizē citām cielavām, vai norāda uz putna īpašo uzmanību vērojot, vai tuvumā nav ienaidnieki.[9][10]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Cielavu ģints (Motacilla)
- Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis)
- Āfrikas cielava (Motacilla aguimp)
- Baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis)
- Baltā cielava (Motacilla alba)
- Citroncielava (Motacilla citreola)
- Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
- Japānas cielava (Motacilla grandis)
- Kalnu cielava (Motacilla clara)
- Kāpzemes cielava (Motacilla capensis)
- Madagaskaras cielava (Motacilla flaviventris)
- Mekongas cielava (Motacilla samveasnae)
- Pelēkā cielava (Motacilla cinerea)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2018
- ↑ Voelker, Gary (2002): Systematics and historical biogeography of wagtails
- ↑ Xeno-canto: Eastern Yellow Wagtail · Motacilla tschutschensis · Gmelin, JF, 1789
- ↑ «Pied Wagtail, No: Linerle, Motacilla alba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
- ↑ «Latvijas daba: Cielavu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
- ↑ Baltā cielava[novecojusi saite]
- ↑ «White-browed Wagtail». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembrī. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
- ↑ Birding: White-browed Wagtail (Motacilla maderaspatensis)
- ↑ Randler, C (2006). "Is tail wagging in white wagtails, Motacilla alba, an honest signal of vigilance?" Animal Behaviour 71 (5): 1089-1093
- ↑ Hasson, O. (1991). "Pursuit-deterrent signals: communication between prey and predator". Trends in Ecology & Evolution, 6:325-329
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Putni dabā
- Latvijas nacionālais putns – baltā cielava
- IBC: Pipits and Wagtails (Motacillidae) Arhivēts 2010. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.