Atvērt galveno izvēlni

Cielavas

cielavu dzimtas ģints
(Pāradresēts no Cielava)
Šis raksts ir par putnu ģinti. Par citām jēdziena Cielavas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Vistuvāk radniecīgā cielavām ir meža cielava (Dendronanthus indicus), kas ir vienīgā suga meža cielavu ģintī.

Cielavas
Motacilla (Linnaeus, 1758)
Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsCielavas (Motacilla)
Cielavas Vikikrātuvē

Cielavas vēsturiski attīstījušās Sibīrijas austrumos un Mongolijas reģionā. Pamazām tās izplatījās visā Āzijā un Eiropā, sasniedzot Āfriku pliocēna sākumā.[2] Lai arī cielavu sugas pamatā mājo Vecajā Pasaulē, divu sugu (dzeltenajai cielavai un baltajai cielavai) izplatības areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā.[3][4]

LatvijāLabot

 
Baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis) ir lielākā cielavu ģintī

Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).[5]

IzskatsLabot

Cielavas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni, slaidi, ar garām kājām un ļoti garu asti. Aste sastāda gandrīz pusi no ķermeņa kopējā garuma.[6] Lielākā ģintī ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis),[7] kuras ķermeņa garums ir 21 cm.[8]

Cielavas atkarībā no apspalvojuma veida var iedalīt divās grupās: melni-baltajās un melni-dzeltenajās jeb baltvēdera un dzeltenvēdera cielavās. Galvas virspuse var būt gan melna, gan pelēka, gan olīvzaļa. Tomēr šīs grupas nenozīmē evolucionāras līnijas. Vēdera apspalvojuma krāsas dažādība vai melnā apspalvojuma intensitātes pieaugums katrai sugai attīstījies neatkarīgi vienai no otras. Līdz ar to apspalvojuma raksturs tikai daļēji norāda uz savstarpējo radniecību.

UzvedībaLabot

 
Citroncielava (Motacilla citreola)

Cielavas barojas un ligzdo uz zemes. Dējumā ir līdz 6 raibumotām olām. To galvenā barība ir kukaiņi, bet tās barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot šī ieraduma iemeslu. Pastāv vairākas hipotēzes. Cilāšanas ieradums tiek skaidrots ar kukaiņu uzmanības piesaistīšanu vai, ka putni signalizē citām cielavām, vai norāda uz putna īpašo uzmanību vērojot, vai tuvumā nav ienaidnieki.[9][10]

SistemātikaLabot

 
Baltā cielava (Motacilla alba)

AtsaucesLabot

  1. World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2018
  2. Voelker, Gary (2002): Systematics and historical biogeography of wagtails
  3. Xeno-canto: Eastern Yellow Wagtail · Motacilla tschutschensis · Gmelin, JF, 1789
  4. Pied Wagtail, No: Linerle, Motacilla alba
  5. Latvijas daba: Cielavu dzimta
  6. Baltā cielava
  7. White-browed Wagtail
  8. Birding: White-browed Wagtail (Motacilla maderaspatensis)
  9. Randler, C (2006). "Is tail wagging in white wagtails, Motacilla alba, an honest signal of vigilance?" Animal Behaviour 71 (5): 1089-1093
  10. Hasson, O. (1991). "Pursuit-deterrent signals: communication between prey and predator". Trends in Ecology & Evolution, 6:325-329

Ārējās saitesLabot