Pļavas dzelzene

Pļavas dzelzene (Centaurea jacea) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī. Savvaļā tā ir plaši izplatīta Eiropā un ievesta Ziemeļamerikā. Latvijā ļoti bieži visā teritorijā un ir visbiežāk sastopamā dzelzeņu suga.

Pļavas dzelzene
Pļavas dzelzene (Centaurea jacea)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase	Asteru apakšklase (Asteridae)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Dzelzenes (Centaurea)
Suga	Pļavas dzelzene (Centaurea jacea)
Pļavas dzelzene Vikikrātuvē

Aug mēreni sausās un mēreni mitrās atklātās vai mežainās vietās.

Morfoloģija

Pļavas dzelzene ir daudzgadīgs, 30-120 cm garš lakstaugs ar vienkāršu vai zarojošu, stāvu, stīvu, kailu vai ar tīmekļmatiņiem klātu stublāju. Tā lapu forma ir no eliptiskām līdz lancetiskām, aptuveni 2-10 cm garas un 0.5-3 cm platas. Lapas ir stīvas, to mala ir gluda vai attāli zobaina. Nereti apakšējās lapas pie pamata ir daivainas.

Ziedu kurvīši ir izvietoti pa vienam stublāja un zaru galā. Vīkallapas ir izvietotas vairākās rindās, to gals ir vesels vai strupi plūksnains, zieda plūksnas ir vienādas, platas, plūksnas gals ir sīkzobains. Vidējo vīkallapu gals ieapaļš, rūsgans. Kurvīši ir 2-3.5 cm plati. Ziedi ir violeti sārti, ārmalā lielāki neauglīgi piltuvziedi, centrā auglīgi stobrziedi. Kausu veido plēvjaina apmale. Auglis — pelēks sēklenis bez matkausa.

Ziedēšanas sezona ir no jūnija līdz septembrim.

Šī suga ir līdzīga dažām citām dzelzenēm ar veselām lapām, īpaši Frīģijas dzelzenei. Salīdzinājumā ar Frīģijas dzelzeni stublājs nav masīvs un lapas ir šaurākas, kā arī ir atšķirīgi ziedi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavas dzelzene.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)