Kārlis Frīdrihs Gauss

(Pāradresēts no Carl Friedrich Gauss)

Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (Johann Carl Friedrich Gauß; dzimis 1777. gada 30. aprīlī Braunšveigā, miris 1855. gada 23. februārī Getingenē) bija vācu matemātiķis.

Kārlis Frīdrihs Gauss
Carl Friedrich Gauß
Kārlis Frīdrihs Gauss
Personīgā informācija
Dzimis 1777. gada 30. aprīlī
Braunšveiga, Vācija
Miris 1855. gada 23. februārī (77 gadi)
Getingenē, Vācija
Tautība vācietis
Vecāki Dorotea un Gerhards Gausi
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
fizika
astronomija
Darba vietas Getingenes Universitāte
Alma mater Getingenes Universitāte
Pasniedzēji Martins Bartelss
Studenti Frīdrihs Beselis
Johans Enke
Bernhards Rīmanis
Sasniegumi, atklājumi
Apbalvojumi Koplija medaļa (1838)

Gausa nopelni matemātikas attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvēja par princeps mathematicorum jeb matemātiķu karali (no latīņu valodas), taču Gauss devis nozīmīgu ieguldījumu arī fizikas un astronomijas attīstībā.

Regulāra septiņpadsmitstūra konstrukcija

labot šo sadaļu
 
Septiņpadsmitstaru zvaigzne uz Gausa pieminekļa Braunšveigā[1]

1796. gadā 19 gadu vecumā Gauss pierādīja, ka regulāru septiņpadsmitstūri ir iespējams konstruēt, lietojot tikai cirkuli un lineālu. Gauss bija tik ļoti sajūsmināts par šo sasniegumu, ka vēlējās, lai regulārs septiņpadsmitstūris tiktu iegravēts viņa kapakmenī.[1][2] Gausa pierādījums ir nekonstruktīvs, jo tas pierāda konstruēšanas iespējamību, bet neparāda, tieši to izdarīt. Pirmais konstruktīvais pierādījums pieder Johannes Erchinger ap 1800.[3]

Algebras pamatteorēma

labot šo sadaļu

Gauss savā doktora disertācijā pierādīja algebras pamatteorēmu: jebkuram no konstantes atšķirīgam polinomam ar kompleksiem koeficientiem un vienu nezināmo ir vismaz viena kompleksa sakne. Savas dzīves laikā Gauss izstrādāja vēl trīs citus dažādus pierādījumus šai teorēmai.[4]

Skaitļu teorija

labot šo sadaļu
 
Titullapa Gausa darbam Disquisitiones Arithmeticae

Viena no nozīmīgākajām Gausa publikācijām ir darbs skaitļu teorijā ar nosaukumu Disquisitiones Arithmeticae jeb "pētījumi aritmētikā" (no latīņu valodas).[5] Tas sarakstīts 1798. gadā, kad Gauss bija tikai 21 gadu vecs, un pirmo reizi publicēts 1801. gadā. Šajā darbā ir atrodams aritmētikas pamatteorēmas pierādījums[6] kā arī pierādījums tam, ka, lietojot tikai cirkuli un lineālu, regulāru n-stūri iespējams konstruēt visiem Fermā pirmskaitļiem jeb pirmskaitļiem n formā[7]

 

Izmantojot šo rezultātu, Gauss pierādīja, ka regulāru n-stūri ir iespējams konstruēt, ja

 

kur α ir nenegatīvs vesels skaitlis un pi ir dažādi Fermā pirmskaitļi.[8][9] Tāpat kā septiņpadsmitstūra gadījumā, arī šis pierādījums ir nekonstruktīvs. Vēlāk tika pierādīts, ka šie ir vienīgie regulārie daudzstūri, ko ir iespējams konstruēt ar cirkuļa un lineāla palīdzību.[10][11] To pierādīja Pjērs Vancels (Pierre Wantzel) 1837. gadā.

  1. 1,0 1,1 Gausa kaps atrodas Getingenē un uz tā kapakmeņa nav iegravēts regulārs septiņpadsmitstūris, taču uz Gausa pieminekļa Braunšveigā ir iegravēta septiņpadsmitstaru zvaigzne (pieminekļa veidotājam bija pārāk grūti iegravēt regulāru septiņpadsmitstūri tā, lai tas neizskatītos pēc riņķa).
  2. Oystein, 358. lpp.
  3. Eric W. Weisstein, Heptadecagon, MathWorld.
  4. Gowers et al., V.13 The Fundamental Theorem of Algebra, 798. lpp.
  5. Ore, 209. lpp.
  6. Fundamental Theorem of Arithmetic Arhivēts 2008. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē., PlanetMath.
  7. Bühler, 78. lpp.
  8. Ore, 352. lpp.
  9. Cromwell, 64. lpp.
  10. Ore, 15—2. The construction of regular polygons, 346. lpp. kā arī 352. lpp.
  11. Cromwell, 66. lpp.

Papildu literatūra

labot šo sadaļu
  • Dunnington, Guy Waldo; Gray, Jeremy; Dohse, Fritz-Egbert (2004), Carl Friedrich Gauss: Titan of Science, MAA, ISBN 9780883855478.
  • Bühler, Walter Kaufmann (1981), Gauss: A Biographical Study, Springer-Verlag, ISBN 9783540106623.
  • Gowers, Timothy; Barrow-Green, June; Leader, Imre (2008), The Princeton Companion to Mathematics, Princeton University Press, ISBN 9780691118802, VI.26 Carl Friedrich Gauss, 755. lpp.
  • Ore, Oystein (1988), Number Theory and Its History, Courier Dover Publications, ISBN 9780486656205.
  • Cromwell, Peter R. (1999), Polyhedra, Cambridge University Press, ISBN 9780521664059.

Ārējās saites

labot šo sadaļu