Šis raksts ir par Vidzemes aerokluba lidlauku. Par sertificēto (EVCA) lidlauku skatīt rakstu Cēsu lidlauks.

Cēsu lidlauks jeb Priekuļu lidlauks[1] ir nesertificēts lidlauks Cēsu novadā. Atrodas Cēsu pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā 3,5 km no pilsētas centra pie autoceļa P20. Lidlaukā ir viens 800 m garš un 20 m plats zāles seguma skrejceļš.[2] Cēsu lidlauks bija pirmskara padomju lidlauks, lielākoties maz izmantots. Taču vācu okupācijas laikā tas kalpoja kā neregulāras prakses lauks. Pēc tam Cēsu lidlauks kļuva par nozīmīgu vācu iznīcīnītāju un sauszemes uzbrukuma bāzi no 1944. gada jūlija līdz septembrim. Lidlauks tika atjaunots padomju laikos un izmantots DOSAAF biedrības planieru lidojumiem un lauksaimniecības vajadzībām.[3] Mūsdienās lidlauku apsaimnieko biedrība «Vidzemes Aeroklubs» un lidlauks ir pašreiz nodots privatizācijai.[4]

Cēsu lidlauks
IATA: navICAO: nav
Cēsu lidlauks (Latvija)
Cēsu lidlauks
Cēsu lidlauks
Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips Civilā
Īpašnieks /
Operators
Vidzemes aeroklubs
Atrašanās vieta Priekuļu pagasts, Cēsu novads
Augstums vjl 367 ft / 112 m
Koordinātas 57°19′43″N 25°19′11″E / 57.32861°N 25.31972°E / 57.32861; 25.31972Koordinātas: 57°19′43″N 25°19′11″E / 57.32861°N 25.31972°E / 57.32861; 25.31972
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
06/24 800 zāle

Vēsture labot šo sadaļu

Lidlauks tika izveidots 1919. gadā[5] un 1937. gada septembrī pastāvēja kā civilā lidosta. 1944. gada jūlijā Cēsu lidlaukā sāka bāzēties vācu Luftwaffe iznīcinātāji, bet septembra beigās vācu karaspēks Cēsu lidlauku pameta, un oktobrī tajā sāka bāzēties padomju kaujinieku 161 IAP aviācijas pulks. Pirms vācieši pameta lidlauku, viņi uzara skrejceļu. Pēc krievu veiktajiem remontdarbiem šeit atradās 48 viendzinēja un 2 divu dzinēju padomju lidmašīnas.[6] Pēc kara lidlauks tika atjaunināts un izmantots lauksaimniecības aviācijai[3], kā arī DOSAAF biedrības lidojumiem. Mūsdienās lidlauku apsaimnieko biedrība Vidzemes Aeroklubs.[4]

Vācu operatīvās vienības labot šo sadaļu

  • III./SG 3 (jūlijs-augusts)
  • Stab/SG 4 (augusts-septembris)
  • I./SG 4 (augusts-septembris)
  • II./SG 4 (augusts-septembris)
  • III./SG 4 (augusts-septembris)
  • II./JG 54 (augusts-septembris)
  • I./JG 54 (Septembris 1944. gads)[6]

Negadījumi un incidenti labot šo sadaļu

  • 2011. gada 5. jūnijā Flylab Tucano Delta 3 lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-LVJ, kuru pilotēja gaisa kuģa īpašnieks, veica treniņlidojumu. Lidojuma laikā, manevru veicot, pilots netika galā ar lidmašīnas vadību. Lidmašīna iekļuva grīstē un sadūrās ar zemes virsmu, kā rezultātā gaisa kuģis guva būtiskus bojājumus. Pilots guva smagus miesas bojājumus, kuru dēļ iestājās nāve.[7]
  • 1983. gada 29. aprīlī Aeroflot lauksaimniecības lidmašīna An-2 CCCP-62643 (cn 1G178-35) veica lauku apsmidzināšanu. Lidojot nelielā augstumā, lidmašīna aizķēra elektrības līnijas vadus un avarēja. Pilota liktenis nav zināms.[3]
  • 1928. gada 26. augustā lidmašīna Letov Š-16 veica lidojumu Rīga-Cēsis-Vecgulbene-Daugavpils. Pēc pieturas Cēsīs, pilots lidoja riņķos ap sava tēva mājas, bet Š-16 lidoja pārāk zemu un avarēja netālu no Vaives. Gāja bojā 3 cilvēki.[8]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu