Rīgas Bulvāru loks
Rīgas Bulvāru loks ir Rīgas vēsturiskās apbūves teritorija pilsētas kanāla abās pusēs, kas izveidota 19. gadsimta otrajā pusē, apbūvējot pilsētas nocietinājumu zonu. Atrodas Rīgas pilsētas daļā, kuru sākotnēji atvēlēja esplanādei kā Rīgas citadeles elementu. Šobrīd tā ir Zigfrīda Annas Meierovica, Kronvalda bulvāra un Elizabetes ielas teritorija; loka ceturtā puse pieslejas pie Rīgas Pasažieru stacijas. Bulvāru loks ietvēra Kanālmalas apstādījumus.[1]
Rīgas Bulvāru lokā atrodas daudzas nozīmīgas sabiedriskas celtnes, piemēram, Latvijas Universitātes, Nacionālās operas, Nacionālā teātra ēkas.
Vēsture
labot šo sadaļuRīgas nocietinājumu nojaukšanas laikā izveidoja īpašu komisiju, kas Rīgas rātes birģermeistara E. Grima vadībā noteica galvenos izbrīvētās teritorijas izmantošanas principus. Rīgas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko, piedaloties arhitektam Oto Dīcem, izstrādāja plānu, kā nocietinājumu būvju vietā ierīkot bulvārus un apstādījumus, bet bijušos cietokšņa grāvjus pārvērst par kanālu.
Sākotnējie Rīgas bulvāri
labot šo sadaļu- Aspazijas bulvāris, sākotnēji Teātra bulvāris (vācu: Theater-Boulevard, 1858)
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, sākotnēji Basteja bulvāris (Bastei-Boulevard, 1861)
- Raiņa bulvāris, sākotnēji Troņmantinieka bulvāris (Thronfolger-Boulevard, 1861)
Vēlāk izveidotie bulvāri
labot šo sadaļu- Brīvības bulvāris, sākotnēji Lielā Aleksandra iela (1861), tad Aleksandra bulvāris (Alexander-Boulevard, 1870—1876)
- Krišjāņa Valdemāra iela, sākotnēji Nikolaja iela (1858), tad Nikolaja bulvāris (Nikolai-Boulevard)
- Kalpaka bulvāris, sākotnēji Esplanādes iela (1860), tad Totlēbena bulvāris (Todleben-Boulevard, 1885)
- Kronvalda bulvāris, sākotnēji Lielā Jēkaba iela, tad Puškina bulvāris (Puschkin-Boulevard, Пушкинский бульвар)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4