Vikipēdija

Bulgārijas ģerbonis

Bulgārijas ģerbonis (bulgāru: Герб на България) ir viens no Bulgārijas nacionālajiem simboliem. Tas sastāv no pakaļkājās saslējušās kronētas zelta lauvas, kas attēlota uz tumši sarkana vairoga; virs vairoga novietots vēsturisks Bulgārijas kronis. Vairogu tur divas uz pakaļkājām saslējušās kronētas zelta lauvas; zem vairoga pamatnē novietoti ozola zari ar zīlēm un balta lente ar uz tās uzrakstītu nacionālos devīzi "Vienotība dod spēku" (bulgāru: Съединението прави силата).

Bulgārijas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Bulārijas Republika
Ieviests 1997. gadā
Pušķis Otrās Bulgārijas caristes kronis
Vairogs uz sarkana fona kājās saslējies kronēts zelta lauva
Turētāji divi kājās saslējušies kronēti zelta lauvas
Pamatne divi sakrustoti ozola zari ar zīlēm
Devīze Съединението прави силата
(Vienotība dod spēku)

Apraksts

labot šo sadaļu

Pašreizējais Bulgārijas ģerbonis pieņemts 1997. gadā. Šis ģerbonis ir nedaudz pārveidota Bulgārijas ģerboņa versija, kas bija valsts ģerbonis no 1927. līdz 1946. gadam. Savukārt šis ģerbonis bija veidots pēc ģerboņa agrākās formas, ko pirmais izmantoja cars Ferdinands I (1887 –1918) kā savu personīgo valdnieka ģerboni.[1] Iepriekšējais ģerbonis, kurā bija apvienoti tradicionālā zelta lauva ar Padomju Savienības ģerboņa rakstu, tika atcelts 1989. gadā, kad valstī beidzās komunistiskā režīms. Jaunajā Bulgārijas Konstitūcijā, kas tika pieņemta 1991. gadā, un tajā par Bulgārijas ģerboni teikts:

“ 164. punkts. Bulgārijas Republikas ģerbonis attēlo zelta lauvu, kas atrodas uz tumša sarkana vairoga.[2] ”

Daudzus gadus vienošanās par ģerboņa dizainu Bulgārijas valdībai radīja lielas domstarpības, jo dažādas puses iebilda pret dizaina elementiem. Galīgais dizainparaugs tika noteikts 1997. gada 4. augustā Bulgārijas Republikas likumā par ģerboņiem:

“ Bulgārijas Republikas ģerbonis

1. punkts. Bulgārijas Republikas ģerbonis ir valsts simbols, kas apliecina Bulgārijas tautas un valsts neatkarību un suverenitāti.

2. punkts. (1) Bulgārijas Republikas ģerbonis ir uz pakaļkājām saslējies kronēts zelta lauva uz tumši sarkana vairoga formas lauka. Virs vairoga ir liels kronis, kas sākotnēji bija Otrās Bulgārijas caristes bulgāru caru (t. i., imperatoru) kronis ar pieciem krustiem un vēl vienu krustu virs kroņa. Vairogu atbalsta divi uz pakaļkājām saslējušies kronēti zelta lauvas, kas pagriezti uz vairoga pusi no labās un kreisās heraldiskās puses. Tie stāv virs diviem krustotiem ozolkoka zariem ar zīlēm. Zem vairoga pāri baltai lentei, kas uzlikta pār ozolkoka zariem ar trīskrāsu maliņu, ir uzraksts ar zelta burtiem "Vienotība dod spēku".

(2) Ģerboņa grafiskais un krāsu attēls saskaņā ar papildinājumiem ir šā likuma neatņemama daļa.

3. punkts. (1) Bulgārijas Republikas ģerboni izmanto valsts zīmogā, kā to nosaka valsts zīmoga likums.

(2) Bulgārijas Republikas ģerboņa attēlojums citās vietās, kā arī ģerboņa elementu atveidošana uz nozīmītēm, piemiņas medaļām u. c. tiek atļauta tikai ar Ministru padomes aktu.[3]

”

Vēsture

labot šo sadaļu
 
1879. gada pirmās Bulgārijas Tarnovas Konstitūcijas izdevuma vāks ar ģerboni uz tā
 
Bulgārijas Karalistes laika pase ar valsts ģerboņa versiju (1944)
 
Bulgārijas pezidents Georgijs Parvanovs un ASV prezidents Džordžs V. Bušs pie valsts ģerboņa Sofijā, 2007. gada 11. jūnijā

Agrākais piemērs ar lauvas tēlu kā Bulgārijas heraldikas simbolu ir dokumentēts lorda Maršala rullī,[4] kas sarakstīts 1294. gadā un saglabājies kopijā no aptuveni 1640. gada. Tā pirmajā daļā ir attēlots Le Rey de Bugrie jeb Bulgārijas karaļa ģerbonis, visticamāk, tas ir cara Smileca (1292–1298) ģerbonis, vai arī tas varētu būt kāda no viņa neseno priekšgājēju ģerboņiem. Tajā uz melna vairoga attēlots uz pakaļkājām saslējies sudraba lauva ar zelta kroni galvā. 14. gadsimta beigās kāds anonīms arābu ceļotājs, kas apmeklēja Otrās Bulgārijas caristes galvaspilsētu Tarnovu, ieraudzīja un attēloja trīs lauvas-sargus, kas bija uzgleznoti uz apaļiem zelta vairogiem, un kurus nesa cara Ivana Šišmana (1371–1395) personīgie sargi. Viņa manuskripts tagad glabājas Marokas Nacionālajā bibliotēkā.[5]

Pēc 1396. gada, kad Osmaņu impērija pakļāva visas Bulgārijas zemes, bet Bulgārijas kronis formāli netika nodots Osmaņu dinastijai, un pēdējās Bulgārijas heraldiskais tips kā simboliski neatkarīgas valsts zīme tika saglabāts vairākās Eiropas[6] un Balkānu[7] ģerboņu kolekcijās. Pamazām parādījās jaunas un dažos gadījumos visai atšķirīgas ģerboņu versijas, bet lauva palika visplašāk izplatītais Bulgārijas un tās valdnieku heraldikas simbols. 1595. gada Koreniču-Neoriču ilīriešu kolekcijā trīs staigājoši lauvas, kas bija ierasti dažām agrākām Rietumeiropas kolekcijām, tika aizstātas ar vienu sarkanu uz pakaļkājām stāvošu lauvu vairogā ar zelta kroni uz tā. 18. gadsimta sākumā horvātu heraldists Pavao Riters Vitezovičs divos viņa heraldikas kolekcijas izdevumos no 1701. un 1702. gada apgrieza šī tipa krāsas, un tādējādi lauva kļuva zelta, bet vairogs tumši sarkans.[8]

Šo variantu aizguva slavenais gleznotājs Hristofors Žefarovičs savai Stemmatographia, kas iespiesta 1741. gadā. Viņa versija kļuva par ietekmīgāko starp bulgāru intelektuāļiem un revolucionāriem Bulgārijas nacionālās atmodas laikā, kad lauva tika uzskatīts un plaši izmantots kā nozīmīgākais valsts simbols.[9] Pēc Krievu—turku kara beigām Žefaroviča ģerbonis tika ielikts jaunā valsts ģerboņa pamatnē, kas aprakstīts 1879. gada Tarnovas Konstitūcijā:

“ 21. punkts. Bulgārijas valsts ģerbonis ir kronēts zelta lauva uz tumši sarkana lauka. Virs lauka cara kronis.[10] ”

Ģerboņa veids un detaļas nebija skaidri aprakstītas, un tās nebija standartizētas ar īpašu aktu. Tāpēc vairākus gadu desmitus tie bija sastopami dažādi: mazākā formā; mazākā formā bez atbalstītājiem, atdalītājiem un devīzes, bet pārklāts ar mantiju (1879—1880); lielākā formā ar atbalstītājiem, uz kuriem bija divi valsts karogi, atdalītājs, devīze un mantija (1881—1927); vidējā forma ar atbalstītājiem, atdalītājiem un devīzi (1915—1918/20). Turklāt šajos ģerboņos bija vēl citas atšķirības. Šo mulsinošo situāciju atrisināja īpaša parlamentārā komisija, ko izveidoja 1923. gadā. 1927. gadā tā leģitimēja ģerboņa vidējo formu, līdzīgu tam, ko kā personīgos ģerboņus izmantoja Bulgārijas monarhi Ferdinands I un viņa dēls cars Boriss III (1918–1943), bet izslēdzot visus dinastijas elementus un saglabājot tikai valsts simboliku.[11]

Pēc 1944. gada Bulgārijas heraldikai sākās jauni laiki. Komunistiskajā ērā tradicionālais ģerbonis tika aizstāts ar ģerboni, kas saglabāja zelta lauvu novietotu uz nevēsturiski attaisnojama ovāla zila lauka, apjoztu ar kviešiem un papildināts ar lenti, zobratu, piecstaru sarkano zvaigzni un dažiem citiem elementiem. Šos elementus galvenokārt ieguva no Padomju Savienības ģerboņa.[12] Pēc Bulgārijas Sociālistiskās Republikas sabrukšanas 1989. gadā un vairāku gadu sīvajiem partizānu strīdiem, tradicionālais vidējais ģerbonis, kas bija no 1927. līdz 1946. gadam, ar dažām nelielām izmaiņām tika atjaunots 1991. gadā.[13]

Saskaņā ar likumu par Bulgārijas Republikas ģerboņiem kronis virs vairoga un vairoga attēlotā lauva ir saistīta nevis ar pēdējo Bulgārijas monarhiju (1879–1946), bet gan ar Otro Bulgārijas caristi (1185–1396). Šo caristi nodibināja brāļi Pēteris un Asens pēc tam, kad 12. gadsimta beigās tā tika atbrīvota no Bizantijas impērijas kontroles, līdz to 14. gadsimta beigās pakļāva Osmaņu impērija. Patiesībā ģerbonis ievērojami atšķiras no tā, kas zināms no viduslaiku zīmējumiem, piemēram, no cara Ivana Aleksandra evaņģēlijiem (1331–1371).

Ir ļoti populāra viedoklis, ka trīs lauvas pārstāv Bulgārijas trīs galvenās daļas un vēsturiskos reģionus – Mēziju, Trāķiju un Maķedoniju, kam nav sakara ar dzimtu vēsturisko tradīciju un heraldikas principiem.

Vēsturiskie ģerboņi

labot šo sadaļu
  •  
    Bulgārijas karaļa ģerbonis no lorda Maršala ruļļa (1295)
  •  
    Bulgārijas valdnieku ģerbonis (1483)
  •  
    Bulgārijas ģerbonis no Vinčenso Koronelli veidotās kartes (1692)
  •  
    Bulgārijas ģerbonis
    (1879–1880)
  •  
    Bulgārijas ģerbonis
    (1881–1927)
  •  
    Bulgārijas ģerbonis
    (1927–1946)
  •  
    Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1946–1948)
  •  
    Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1948)
  •  
    Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1948–1967)
  •  
    Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1967–1971)
  •  
    Bulgārijas Tautas Republikas ģerbonis (1971–1990)
  •  
    Bulgārijas Republikas ģerbonis (1990–1991)[14]
  •  
    1995. gada Kančo un Emīla Avramovu ģerboņa projekts
  •  
    1996. gada Kančo un Emīla Avramovu ģerboņa projekts

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  • Oswald, G., Lexicon der Heraldik, Leipzig, 1984, p. 310.
  1. ↑ «Royal heraldry of the Third Bulgarian State». Bulgarian Heraldry and Vexillology Society. Skatīts: 2006-12-28.
  2. ↑ «Constitution of the Republic of Bulgaria». National Assembly of the Republic of Bulgaria. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-10. Skatīts: 2006-12-28.
  3. ↑ «Law for the coat of arms of the Republic of Bulgaria». National Assembly of the Republic of Bulgaria. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-04-14. Skatīts: 2006-12-28.
  4. ↑ «The Lord Marshal's Roll, Part I». Brian Timms' Studies in Heraldry. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-09. Skatīts: 2007-01-01.
  5. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter II». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  6. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter III, part 1». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  7. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter III, part 2». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  8. ↑ «Coat of arms of Bulgaria 13th-19th centuries» (Bulgarian). Bulgarian Heraldry and Vexillology Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-04-29. Skatīts: 2007-01-01.
  9. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter III, part 3». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. septembrī. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  10. ↑ «Tarnovo Constitution of 1879» (Bulgarian). Juridical Encyclopedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-11. Skatīts: 2006-12-28.
  11. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter IV, part 1». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  12. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter V». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. septembrī. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  13. ↑ Ivan Voynikov. «Chapter VI». History of the Bulgarian State Symbols (Bulgarian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. septembrī. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
  14. ↑ Hubert-herald.nl: Bulgaria - "After the abolition of the People's Republic in 1990 a provisional emblem came into use which was about the same as before but from which the socialist star and the data were removed."

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bulgārijas_ģerbonis&oldid=4053010"