Brocēni
Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa.
Brocēni | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Novada pilsēta | ||||||
| ||||||
| ||||||
Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°EKoordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E | ||||||
Valsts | Latvija | |||||
Novads | Saldus novads | |||||
Pilsētas tiesības | kopš 1992. gada | |||||
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Berghof | |||||
Administrācija | ||||||
• Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja | Karīna Ciesmane | |||||
Platība[1] | ||||||
• Kopējā | 8,4 km2 | |||||
• sauszeme | 8,3 km2 | |||||
• ūdens | 0,1 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024)[2] | ||||||
• kopā | 2 834 | |||||
• blīvums | 340,2 iedz./km2 | |||||
Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |||||
Pasta indeksi | LV-3851; LV-3801 | |||||
Brocēni Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPilsēta sāka veidoties 1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,[4] pilsētas tiesības no 1992. gada.
Cementa un šīfera kombināts
labot šo sadaļu1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika. Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietā Otrā pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.
2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošo RMC grupu iegādājās Meksikas cementa ražošanas koncerns Cemex, un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu no Cemex, tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmums Schwenk Zement(de).[6]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskā struktūra
labot šo sadaļuGads | Kopā | Latvieši | Krievi | Baltkrievi | Ukraiņi | Poļi | Lietuvieši | Citi |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1989 | 3724 | 2279 (61,2%) | 864 (23,2%) | 216 (5,8%) | 153 (4,1%) | 52 (1,4%) | 93 (2,5%) | 67 (1,8%) |
2000 | 3519 | 2351 (67%) | 680 (19%) | 197 (6%) | 113 (3%) | 42 (1%) | 84 (2%) | 52 (2%) |
2011 | 3083 | 2311 (75%) | 434 (14%) | 136 (4,4%) | 76 (2,5%) | 25 (0,8%) | 67 (2,2%) | 34 (1,1%) |
2021 | 2570 | 2086 (76%) | 365 (13%) | 99 (4%) | 52 (2%) | 26 (1%) | 70 (3%) | 52 (2%) |
Klimats
labot šo sadaļuVidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.
Transports
labot šo sadaļuGalvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Caur Brocēniem iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet Brocēnu stacijā pasažieru vilcieni nepietur.
Attēli
labot šo sadaļu-
Dzelzceļa stacija.
-
Kultūras centrs.
-
Cieceres ezers.
-
Ūdenstornis.
-
Skats uz Brocēniem pār ezeru.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 265. lpp.
- ↑ Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte[novecojusi saite]
- ↑ SCHWENK Zement KG. «Cementa ražošanas vēsture Brocēnos». SCHWENK Latvija (lv-LV). Skatīts: 2024-02-01.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brocēni.
- Brocēnu vidusskola
- Brocēnu sporta centrs un ledus halle Arhivēts 2011. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Schwenk Latvia
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |