Melnās zosis
Melnās zosis, melno zosu ģints (Branta) ir zosu ģints, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Šajā ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga.[1] Melnās zosis sastopamas Holarktikas ekozonā: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tās ligzdo ziemeļos, bet ziemot dodas uz siltākiem reģioniem areāla dienvidos. Tā kā Kanādas zoss ir introducēta Jaunzēlandē, tā sastopama arī Dienvidu puslodē. Atšķirībā no Ziemeļamerikas sugām Eirāzijā dzīvojošās melno zosu sugas izplatītas gar kontinenta krasta līniju. Toties pelēkās zosis, kuru izplatības areāls pārklājas ar melnajām zosīm, sastopamas arī iekšzemē. Pat ziemas periodā melnās zosis neklejo uz iekšzemi.
| Melnās zosis Branta (Scopoli, 1769) | |
|---|---|
 Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zosu apakšdzimta (Anserinae) |
| Cilts | Zosu cilts (Anserini) |
| Ģints | Melnās zosis (Branta) |
 Melnās zosis Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā ir novērojamas 5 melno zosu sugas: Kanādas zoss (Branta canadensis), Bafina zoss (Branta hutchinsii), baltvaigu zoss (Branta leucopsis), melngalvas zoss (Branta bernicla) un sarkankakla zoss (Branta ruficollis).[2][3] Latvijā ir konstatēts Kanādas zoss nesekmīgs ligzdošanas gadījums.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuLai arī lielākajai daļai sugu apspalvojums ir pelēks vai pelēkbrūns, visām melno zosu sugām apspalvojumā ir kāds melnu spalvu laukums, citām lielāks, citām mazāks. No pelēkajām zosīm tās atšķiras arī ar kāju krāsu. Tās ir melnas vai tumši pelēkas, arī šo zosu knābji ir melni. Līdzīgi kā lielākajai daļai zosu, to zemaste ir balta. Augumā melnās zosis ir nedaudz mazākas nekā pelēkās zosis, lai gan, piemēram, Kanādas zoss ir ļoti liela un sasniedz melnkakla gulbja augumu. Tās lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 110 cm, bet svars 10,9 kg.[4] Liela ir arī Bafina zoss (Branta hutchinsii), kuru var salīdzināt ar vienu no lielākajām pelēko zosu sugām — lielknābja zosi. Tās lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 76 cm, svars 3 kg.[5] Mazākā no zosīm ir sarkankakla zoss,[6] kuras mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 53 cm, svars 1 kg.[7][8]
Sistemātika
labot šo sadaļu_RWD2.jpg)
- Melnās zosis (Branta)
- Bafina zoss (Branta hutchinsii)
- Baltvaigu zoss (Branta leucopsis)
- Havaju zoss (Branta sandvicensis)
- Kanādas zoss (Branta canadensis)
- †Maui zoss (Branta hylobadistes)
- Melngalvas zoss (Branta bernicla)
- Sarkankakla zoss (Branta ruficollis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «World Bird List: Screamers, ducks, geese, swans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 2. februārī.
- ↑ «Kārta: Zosveidīgie putni; Ordo: Anseriformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 8. aprīlī.
- ↑ «Latvijas putnu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2016. gada 2. aprīlī.
- ↑ ADW: Branta canadensis
- ↑ «Oiseaux: Bernache de Hutchins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 9. aprīlī.
- ↑ «The Red-breasted Goose Branta ruficollis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Natural Gate: Red-breasted Goose
- ↑ «ARKive: Red-breasted goose (Branta ruficollis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2018. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnās zosis.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- 'Black' Geese (geese of the genus Branta) Arhivēts 2014. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- iNaturalist: Black Geese (Genus Branta)