Branko Džuričs

Branko Džuričs (serbhorvātu: Branko Đurić; dzimis 1962. gada 28. maijā), zināms arī ar pseidonīmu Džuro (Đuro, kirilica: Ђуро), ir bosniešu aktieris, komiķis, kinorežisors un mūziķis, kurš dzīvo un strādā Ļubļanā, Slovēnijā.

Branko Džuričs Branko Đurić
Džuričs uzstājoties grupā Bombaj Štampa 2011. gadā Sarajevā.
Dzimis	1962. gada 28. maijā Sarajeva, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (tagad Bosnija un Hercegovina)
Citi vārdi	Džuro
Nodarbošanās	aktieris, mūziķis, kinorežisors
Darbības gadi	1984—pašlaik

Džuričs dzimis un audzis Sarajevā, un 80. gados kļuva pazīstams visā Dienvidslāvijā ar populāro komēdijseriālu Top lista nadrealista. Džuro kļuva par Bosnijas tautas iemiesojumu, galvenokārt viņa akcenta un slenga dēļ. Viņš bija arī viens no SCH dibinātājiem un godalgotās Sarajevas rokgrupas Bombaj Štampa vokālists. 1992. gada augustā, pēc vairākus mēnešus ilgušā Bosnijas kara, viņš pārcēlās uz Slovēniju.

Viņš ir filmējies Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušajā filmā No Man's Land, kā arī atveidojis otrā plāna lomas daudzās augsta līmeņa filmās, tostarp Miris dunja, "Čigānu laiks" (Dom za vešanje), Kuduz, Bal-Can-Can, "Asins un medus zemē" (U zemlji krvi i meda) un Montevideo, vidimo se!. Viņš ir izveidojis komēdijseriālu Naša mala klinika.

Biogrāfija

Agrīna dzīve

Tēvs serbs Kruševacas un māte bosniete. Tēvs nomira no vēža divdesmit viena gada vecumā, kad zīdainim Branko bija tikai viens gads. Jau agrā bērnībā jaunietis izrādīja tieksmi uz publisku uzstāšanos.

Kad Džuričam bija četrpadsmit, viņa atraitne māte apprecējās ar gleznotāju Braņislavu "Branko" Popovacu, tāpēc daļu savus pusaudža gadus viņš pavadīja kopā ar patēvu, kurš mudināja viņu īstenot savus mākslinieciskos talantus.

Vidējo izglītību ieguvis Sarajevas 1. ģimnāzijā, ko absolvējis 1980. gadā. 1981. gadā viņš pieteicās Skatuves mākslas akadēmijā, kas bija Sarajevas Universitātes jaunizveidotā fakultāte, taču pieteikumu noraidīja. Tad viņš iestājās žurnālistikas studijās Sarajevas Universitātes Filozofijas fakultātē.

Personīgajā dzīvē

No pirmās laulības viņam ir dēls Filips. Džuričs precējies ar slovēņu aktrisi un dziedātāju Tanju Ribiču. Viņiem ir divas meitas. Dzīvo Ļubļanā, kur vada producentu uzņēmumu Theater 55.

Karjera

Džuričs neatteicās no aktiermākslas pēc akadēmijas noraidījuma, strādājot par statistu dažādos Sarajevas TV iestudējumos. Viņš arī turpināja pieteikties akadēmijā pirms katra jaunā akadēmiskā gada un pēc vēl diviem noraidījumiem 1982. un 1983. gadā beidzot tika uzņemts 1984. gadā. Pēc uzņemšanas viņš pameta žurnālistikas studijas, kur bija nomācījies divus gadus.

Pirmās lomas

1984. gada aprīlī, domājot par vēl vienu mēģinājumu iestāties akadēmijā, Džuričs pievienojās Top lista nadrealista — jaunam televīzijas šovam, ko pārraidīja TV Sarajevo televīzijas kanālā, kurā apvienoja tautas mūziku un skeču komēdiju. Skečus veidoja Sarajevas jauniešu grupa no jaunā primitīvisma subkultūras vides, kurus Džuričs jau labi zināja un bija labās attiecībās ar tiem.

Paralēli Top lista nadrealista filmēšanai Zabranjeno Pušenje, viena no grupām no tās pašas Jaunā primitīvisma skatuves, izdeva savu debijas albumu, un Džuričs atveidoja nelielu lomu TV Sarajevo veidotajā videoklipā grupas dziesmai Neću da budem Švabo u dotiranom filmu. Videoklipa filmēšanā, ko vadīja topošais kinorežisors Ademirs Kenovičs, Džuričs pastāstīja par savām pastāvīgajām likstām, kas saistītas ar uzņemšanu akadēmijā, uz ko Kenovičs sarunāja savu draugu Vuku Janiču, lai viņš palīdzētu Džuričam sagatavoties iestājeksāmeniem akadēmijā, pēc kā Džuriču uzņēma akadēmijā.

1984. gada jūnija sākumā TV Sarajevo otrajā kanālā sāka pārraidīt televīzijas seriālu Top lista nadrealista. Publikas sākotnējā reakcija lielākoties bija vienaldzīga, taču pēc dažām sērijām publika sāka tās iemīlēt. Līdz šim plašākai sabiedrībai pazīstams ar savu segvārdu Džuro, Džuričs bija ievērojams trupas loceklis, atveidojot vairākus tēlus, lai gan vislielāko uzmanību viņš ieguva ar lecīgā televīzijas stacijas apsarga tēlojumu. TV seriāla popularitāte, kā arī tautas mūzikas konteksts izraisīja ienesīgus piedāvājumus visiem grupas dalībniekiem no vietējiem tautas mūzikas popularizētājiem un menedžeriem, piemēram no Rizo Rondiča, veidot skeču komēdiju savu klientu raidījumos un turnejās pa Bosnijas pilsētām un ciemiem. Džuro un kolēģis Zenits Džozičs izmantoja daudzus no šiem piedāvājumiem 1984. gada otrajā pusē, izpelnoties popularitāti, veidojot komēdiju pārtraukumus tautas mūzikas turnejās ar nosaukumiem Udri kapom o ledinu, Zasviraj i za pojas zadjeni, Prođoh Bosnu pjevajući un citās.

No 1984. gada beigām līdz 1985. gadam Džuro piedalījās iestudējumā Audicija — vienkāršā komēdijas iestudējumā, kas aizsākās kā akadēmisks projekts, kurā Skatuves mākslas akadēmijas studenti veidoja, attīstīja un atveidoja tēlus. Veidota kā individuāla noklausīšanās sērija starp katru pretendentu un profesoru, studentiem izmantojot savu noklausīšanās pieredzi, iestudējums ieguva ievērojamu nozīmi pēc tam, kad viena no tā skatuves izrādēm tika filmēta un pārraidīta TV Sarajevo raidījumā Noćni. Uzstājas kopā ar citiem akadēmijas studentiem Žeļko Ninčiču, Admiru Glamočaku, Emiru Hadžihafizbegoviču, Harisu Burinu, Sašu Petroviču, Jasminu Geljo, Žeļko Kecojeviču un Senadu Bašiču. Lai gan Audicija tautiskais humors saņēma pārsvarā sliktas kritiķu atsauksmes, drīz vien tas kļuva par populāru komēdiju visā Dienvidslāvijā, Džuričam uzstājoties 150 izrādes visā valstī, pirms viņš atteicās no dalības izrādēs.

Iegūstot atpazīstamību no savas komiskās personības popularitātes, Džuro, filmējās televīzijas reklāmu sērijā, ko filmēja 1985. gada sākumā vietējai tūristu padomei Sarajevā, veicinot tūrismu Jahorina un Bjelašnica kalnos un pilsētās to apkārtnē. Sākumā reklāmas, kuru režisors bija Džuriča senais draugs Ademirs Kenovičs, producēja Ismets Arnautaličs un Gorans Bregovičs rakstīja mūziku. Drīz vien viņu sadarbība pārgāja citā līmenī, jo Bregoviča komponētā melodija, kuras pavadījumā Džuro dziedāja par kalniem, tika pārveidota dziesmā Hajdemo u planine. Bregoviča grupas nākamajā studijas albumā Pljuni i zapjevaj moja Jugoslavijo, ko izdeva 1986. gada novembrī, šo dziesmu pārdziedāja grupas vokālists Alens Islamovičs. Lielai dziesmas radio rotācijai un albuma labajiem pārdošanas apjomiem, arī reklāmas sāka rādīt daudz biežāk, izraisot Džuriča popularitātes pieaugumu 1986. gada beigās un 1987. gada sākumā. Ņemot vērā Bregoviča ieradumu atkārtoti izmantot un pārstrādāt vecos materiālus, to pašu melodiju 1992. gadā dziedāja arī Igijs Pops dziesmā Get the Money filmas "Arizonas sapnis" skaņu celiņā.

Džuro izlaušanās bija, kad Zelta palmas zaru ieguvušais režisors Emirs Kusturica piedāvāja viņam lomu filmā "Čiganu laiks" (Dom za vešanje), kas kļuva par jaunā aktiera pirmo lomu pilnmetrāžas filmā. Fakts, ka šī bija Kusturicas nākamā pilnmetrāžas spēlfilma pēc tam, kad režisors par filmu "Tētis komandējumā" (Otac na službenom putu) saņēma Zelta palmas zaru, nodrošināja projektam lielu uzmanību un pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Lai gan viņa loma filmā bija neliela, Džuro atstāja labu iespaidu, kas jaunajam aktierim pavēra daudzas jaunas iespējas.

Popularitāte Dienvidslāvijā

Džuro (pirmais pa labi) kopā ar mūziķiem Tifu, Davoru Gobaku un Bruno Langeru Čičaka rokmaratona laikā Zetrā, Sarajevā 1989. gada 14. oktobrī.

Līdz 1989. gadam, būdams pieprasīts aktieris visā Dienvidslāvijā, Džuro atveidoja otrā plāna lomu filmā Kuduz, Kenoviča debijas spēlfilmā. Viņš arī piedalījās Kako je propao rokenrol (trīs stāstu filmā, ko veidojuši nesenie Belgradas Dramatiskās mākslas fakultātes absolventi), atveidojot lomu trešajā stāstā kopā ar Vesnu Trivaliču.

Bosnijas karš un pārcelšanās uz Slovēniju

Sākoties Bosnijas karam 1992. gada pavasarī, Džuro atradās Sarajevā, pēc tam 1992. gada augusta beigās, vairākus mēnešus pēc aplenkuma, aizbēga no pilsētas un apmetās uz dzīvi Ļubļanā.

Viņš strādā arī Horvātijā, kur viņam bija TV raidījums Pet Minuta Slave kanālā Nova TV, kā arī komēdijseriāls Naša mala klinika, ko pārraidīja kanālos POP TV un Nova TV.

2000. gadu vidū Džuričs filmējās seriālā Brat bratu, kas ir seriāla Only Fools and Horses slovēņu versija. Seriālu atcēla pēc trīspadsmit sērijām sliktā reitinga dēļ.

2007. gada februārī Džuričs piedalījās Serbijas televīzijas B92 seriālā Ðurine žute minute, kas bija nedaudz atšķirīgs skatījums uz viņa plaši populāro Ðurine kućne čarolije skeču, ko viņš izpildīja Top lista nadrealista.

2011. gadā viņš atveidoja serbu karavīru filmā "Asins un medus zemē" (U zemlji krvi i meda). Šī bija Džuriča otrā filma par Bosnijas karu. Pirmā bija 2001. gada filma No Man's Land. Tajā Džuričs atveidoja bosniešu karavīru Čiki.

Muzikālā karjera

Džuro uzstājoties Zenicas vasaras festivālā 2019. gada 25. jūlijā.

Paralēli mēģinājumam kļūt par aktieri, kā arī tad, kad viņam izdevās kļūt par veiksmīgu aktieri, Džuro piedalījās dažādos mūzikas projektos.

80. gadu sākumā viņš kopā ar bērnības draugu Nedimu Baboviču piedalījās grupā Ševe. Pēc tam Džuro 1983. gadā pievienojās panku apvienībai SCH, bet drīzumā to nomainīja pret Bombaj Štampa, pievienojoties Nedimam Babovičam. Džuriča iegūstot lielāku atpazīstamību aktiera karjerā, grupa arī kļuva pamanāmāka. 1987. gadā tika izdots grupas debijas albums.

2008. gada decembrī viņš atkal apvienojās ar Bombaj Štampa uz koncertu Sarajevā, kurā piedalījās sākotnējā sastāva ģitārists Nedims Babovičs un bundzinieks Dragans Bajičs kopā ar basistu Erniju Mendilo (The Brandos). Sekoja vēl vairāk koncertu, un 2010. gada pavasarī tika izdots jauns albums.

2019. gada 25. jūlijā Džuričs un viņa grupa Bombaj Štampa sniedza divu stundu uzstāšanos Zenicas pilsētas laukumā — kā vienu no daudzajiem koncertiem 2019. gada Zenicas vasaras festivāla laikā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Branko Džuričs.

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)