Bračāno ezers
Bračāno ezers (itāļu: Lago di Bracciano, latīņu: Lacus Sabatinus) ir krāterezers Itālijā, Lacio reģionā, 32 km ziemeļrietumos no Romas.
| Bračāno ezers | |
|---|---|
 | |
| Atrodas |
 Itālija |
| Koordinātas | 42°6′N 12°11′E / 42.100°N 12.183°EKoordinātas: 42°6′N 12°11′E / 42.100°N 12.183°E |
| Platība | 57,5 km2 |
| Lielākais dziļums | 165 m |
| Augstums v.j.l. | 164 m |
| Izteka | Arrone |
| Sateces baseins | 150 km2 |
| Apdz. vietas krastos | Bračāno |
  Bračāno ezers | |
 Bračāno ezers Vikikrātuvē | |
Ezeram apaļa forma. Veidojies pirms 600 000—40 000 gadiem, iebrūkot vulkāna kalderai. Ezera apkaimē saglabājušies vairāki nelieli vulkānu krāteri, kas liecina par agrāk aktīvo vulkānismu novadā. Ezera krastā joprojām izplūst karsti, mineralizēti avoti.
Nozīmīgs tūrisma objekts Romas tuvumā. Kalpo par Romas dzeramā ūdens rezervuāru, tāpēc kopš 1986. gada ezers tiek rūpīgi sargāts no piesārņojuma. Stingri aizliegts braukt ar motorlaivām, ezera apkaimes ciemati un pilsētiņas pievienoti vienotai kanalizācijas sistēmai. Rezultātā viens no tīrākajiem ezeriem Itālijā. Tā kā atpūtniekus neapdraud motorizēti ūdenstransporta līdzekļi, ezerā populāra burāšana un kanoe sports.
Ezers apgādā ar ūdeni arī Vatikānu pa 16. gadsimta sākumā būvēto Paula akveduktu (Acquedotto Paulo).
Nesen izveidota dabas aizsargājamā teritorija (Parco Regionale del complesso lacuale di Bracciano Martignano).
La Marmota
labot šo sadaļuEzera krastā atrodas izcils arheoloģijas piemineklis — agrā neolīta apmetne La Marmota (La Marmotta). Ezera nogulumos ap divus metrus dziļi atrodas ozola pāļu atliekas. Ar dendrohronoloģijas palīdzību ciemata vecums noteikts ļoti precīzi — vecākais ozola pālis ezera gultnē iedzīts 5690. gadā p.m.ē., taču tālāki pētījumi var atklāt vēl vecākas atliekas. Kopš šīs apmetnes pastāvēšanas laika klimats kļuvis mitrāks un ezera līmenis cēlies, kā rezultātā neolīta apmetne atrodas ap 400 metrus no krasta. Šī apmetne ir vienīgā attīstītākas kultūras apmetne reģionā. La Marmotas iedzīvotāji bija pieradinājuši mājdzīvniekus, audzēja kultūraugus, izgatavoja keramiku, pulēja akmens rīkus, izgatavoja linu audumus, pat audzēja opija magones. Ir atrasta arī viena šīs kultūras laiva.