Kaldera

liela vulkāniskas izcelsmes cirkveidīga ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu
Kalderas veidošanās piemērs (Masamas vulkāna pārtapšana Kreiterleikā, ASV).
1. Izvirduma fāze
2. Kalderas iebrukšana
3. Kalderas aizpildīšanās ar pelniem
4. Ezera veidošanās

Kaldera (no spāņu: caldera — ‘katls’) ir liela vulkāniskas izcelsmes cirkveidīga ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu. No vulkānu krāteriem un māriem kalderas atšķiras ar izmēriem (parasti 1—100 km diametrā)[1] un morfoloģiju.[2] Pirmoreiz šādu terminu lietojis vācu ģeologs Leopolds fon Buhs 1815. gadā, aprakstot ceļojumu uz Kanāriju salām, kur aprakstījis Laskanjadas kalderu Tenerifes salā un Tavurjentes kalderu Palmas salā.

Kalderu veidošanāsLabot

Kalderas pēc to morfoloģijas iedalās divos tipos:

  • Eksplozīvās kalderas — pēc izmēra nelielas kalderas, kas veidojušās spēcīgu eksplozīvu izvirdumu rezultātā.
  • Iegruvuma kalderas — veidojas zemes garozas daļai iebrūkot plaša izvirduma rezultātā iztukšotā magmas kamerā.

AtsaucesLabot