Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.[1][2] Tam ir 4 pasugas.[3]
| Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis (Latham, 1787) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
| Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
| Suga | Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) |
 Brūnspārnu ķauķis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Brūnspārnu ķauķis izplatīts visā Eiropā, izņemot tās tālākos ziemeļus un Islandi. Ārpus Eiropas tas ligzdo arī Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, Aizkaukāzā, nelielā teritorijā Vidējos Austrumos un Āzijā līdz Baikālam, Altajam un Tjanšanam (joslā starp taigas zonas dienvidmalu un stepes zonas ziemeļmalu). Ziemo Āfrikā aiz Sahāras.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā brūnspārnu ķauķis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Tā ir tipiska Latvijas lauku ainavas suga, kas iekļauta Eiropas lauku putnu indeksā Latvijai.[2][4] Sastopama nominālpasuga Sylvia communis communis.[2] Pēdējā desmitgadē brūnspārna ķauķa populācija Latvijā pieaugusi par apmēram 30%, kas tiek vērtēts kā mērens pieaugums.[4][5]
Izskats
labot šo sadaļu
Brūnspārnu ķauķis ir maza auguma, slaids dziedātājputns ar salīdzinoši lielu galvu un garu asti.[6] Salīdzinot ar zvirbuli, brūnspārnu ķauķis ir mazāks par to.[7] Toties salīdzinot ar ļoti līdzīgo gaišo ķauķi, tas ir nedaudz lielāks un ar garāku asti.[8] Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 18—23 cm, svars 12—21 g.[6][7][8]
Tēviņa mugurpuse pelēkbrūna, vasaras sezonā galva un virsaste pelēkas, spārni rūsganbrūni ar platu, rudu malu, rīkle balta, vēderpuse bāla. Ap aci balts gredzens. Spārnu apakšas pelēkas. Riesta laikā uz krūtīm un sāniem var būt rozīgi brūns tonējums (tāds nekad nav mātītei). Astes malējās spalvas baltas. Acis gaiši brūnas.[7][8]
Mātīte kopumā ir līdzīga tēviņam, tikai tās galva vasaras sezonā ir brūngana. Astes malējās spalvas – gaiši brūnas, acis tumši brūnas. Ziemas sezonā abi dzimumi kļūst tumši brūni, vēders dzeltenbrūns. Abiem dzimumiem kājas gaiši brūnas, knābis pelēkbrūns ar zilganrozīgu knābja pamatni. Jauno putnu apspalvojums mugurpusē rūsganbrūns, vēderpusē – pelēkbalts.[7][8]
Uzvedība
labot šo sadaļuBrūnspārnu ķauķis ir gājputns. Uzturas galvenokārt atklātā ainavā – krūmainās pļavās ar garu zāli, apdzīvotās vietās, dārzos, jauktu koku un lapu koku mežmalās. Sastopams gan jūras līmenī, gan kalnos līdz 3200 m virs jūras līmeņa.[1][7][9] Pavasarī ligzdošanas areālā ierodas pa vienam vai pa pāriem, arī nelielās grupās. Atkarībā no izplatības areāla sezona sākas dažādos mēnešos. Jo putni ligzdo tālāk uz ziemeļiem, jo ligzdošana sākas vēlāk (kopumā tas var būt no aprīļa beigām līdz maija beigām). Rudens migrācija sākas augustā vai septembra sākumā.[7][9]
Barība
labot šo sadaļu.jpg)
_(4590345046).jpg)
Lizgdošanas laikā barojas galvenokārt ar kukaiņiem, īpaši daudz ar vabolēm, to kāpuriem un blaktīm. Vasras otrā pusē sāk baroties arī ar augļiem un ogām. Ziemas periodā gandrīz tikai ar augļiem un ogām.[9] Barību meklē krūmos, dažreiz koku lapotnē, kur kukaiņus uzknābā no zariem un lapām, diezgan bieži barojas arī atklātās vietās uz zemes.[9]
Ligzdošana
labot šo sadaļuBrūnspārnu ķauķi veido monogāmus pārus, kas izveidojas ligzdošanas vietās. Tēviņi galvenokārt atgriežas iepriekšējā gada ligzdošanas teritorijā, tomēr ne visi tēviņi. Mātītes vēl retāk atgriežas iepriekšējā gada teritorijās. Toties jaunie putni nekad neatgriežas savā dzimtajā vietā.[7]
Pāri ligzdo atstatus viens no otra, vismaz 50 m attālumā. Kausveida ligzda tiek būvēta biezā krūmā vai garā zālē, var atrasties arī uz zemes zem kupliem zāles ceriem. Tā tiek vīta no sausas zāles un no iekšpuses izklāta ar ļoti smalkiem zāles stiebriņiem, saknītēm un matiem. Ļoti bieži tēviņi ligzdošanas vietā ierodas pirms mātītes, pat divas nedēļas agrāk. Šajā laikā tēviņš savā teritorijā viens pats iesāk būvēt divas vai vairākas ligzdas, kas, mātītei ierodoties, joprojām nav pabeigtas. Mātīte pabeidz kādu no iesāktajām ligzdām vai arī pāris sāk būvēt jaunu ligzdu.[7]
Dējumā ir 3—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas, perē abi vecāki (bet nakts laikā tikai mātīte). Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā.[7][8][9]
Sistemātika
labot šo sadaļuBrūnspārnu ķauķim ir 4 pasugas:[3]
- Sylvia communis communis — nominālpasuga, sastopama Eiropā līdz Turcijai, arī Ziemeļāfrikā;
- Sylvia communis icterops — sastopama no Turcijas centrālās daļas līdz Turkmenistānai un Irānai;
- Sylvia communis rubicola — sastopama Āzijas areāla kalnos;
- Sylvia communis volgensis — sastopama Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumos, Sibīrijas rietumos un Kazahstānā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Sylvia communis
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ornitofaunistika: Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 30. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes
- ↑ 4,0 4,1 «Lauku putnu populācijas indeksa monitorings». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. februārī. Skatīts: 2017. gada 30. septembrī.
- ↑ «Vides Vēstis: Kuras putnu sugas samazinās, kuras vairojas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 Alive: Common Whitethroat (Sylvia communis)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 «Common Whitethroat. Серая славка | Сұр сандуғаш». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. maijā. Skatīts: 2017. gada 1. oktobrī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Nature Gate: Whitethroat
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 «Planet of Birds: Whitethroat (Sylvia communis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. maijā. Skatīts: 2017. gada 2. oktobrī.