Brīnumainais Dievmātes medaljons
Brīnumainais medaljons (franču: Médaille miraculeuse), kas pazīstama arī kā Žēlsirdīgās Dievmātes Brīnumainais medaljons, ir svēts medaljons, kuras dizainu radīja Katrīna Laburē, kad viņai parādījās Dievmāte[1] Brīnumainā medaljona Dievmātes kapelā, Parīzē, Francijā. Medaljonu, svētu zīmi (sakramentu) izgatavoja zeltkalis Adrien Vachette.[2] Saskaņā ar Romas katoļu baznīcas mācību sakramenti[3] ar Baznīcas lūgšanu sagatavo ticīgos žēlastības saņemšanai un noskaņo dievticīgos sadarboties ar to.[4]
_-_Immaculate_Conception_statue.jpg)
Notikumu attīstība
labot šo sadaļuKatrīna Laburē norādīja, ka 1830. gada 19. jūlijā, Sv. Vincenta de Pola svētku priekšvakarā, viņa pamodās pēc tam, kad dzirdēja bērna balsi, kas viņu sauca uz kapelu, kur viņa dzirdēja Jaunavu Mariju sakām viņai: "Dievs vēlas jums uzticēt misiju. Jūs nonāksiet pretrunā, bet nebaidieties; jums būs žēlastība darīt to, kas nepieciešams. Pastāstiet savam garīgajam vadītājam par visu, kas notiek jūsos. Francijā un pasaulē ir ļauni laiki".[5] 1830. gada 27. novembrī Laburē ziņoja, ka Marija atnāca pie viņas vakara meditāciju laikā. Viņa attēloja sevi ovālā rāmī, stāvot uz zemeslodes. Viņa nēsāja daudzus gredzenus, kas bija ar dārgakmeņiem,[6] kas izstaroja gaismas starus pāri zemeslodei. Ap rāmja malu parādījās vārdi (franču: Ô Marie, conçue sans péché, priez pour nous qui avons recours à vous, ’’Marija, bez grēka ieņemtā, lūdz par mums, kas steidzamies pie Tevis’’). Kamēr Laburē skatījās, rāmis šķita griežamies, parādot divpadsmit zvaigžņu apli, lielu burtu M, kam virsū bija krusts, un stilizētu Vissvētāko Jēzus Sirdi un Marijas Bezvainīgo Sirdi apakšā. Jautāta, kāpēc daži dārgakmeņi neizstaroja gaismu, Marija atbildēja: "Tās ir žēlastības, kuras cilvēki aizmirst lūgt." Pēc tam Marija lūdza viņu pastāstīt par šiem attēliem savam biktstēvam, sakot, ka tie jāuzliek uz medaljona. "Liec, lai pēc šī parauga tiktu pagatavots medaljons. Visi, kas to nēsās, saņems lielas žēlastības; tie, kas to nēsās ar paļāvību, saņems žēlastību pārpilnību." [7]
Jaunā mūķene deva ziņu savam biktstēvam, kurš sākotnēji bija skeptiski noskaņots. Pēc divu gadu izmeklēšanas un Katrīnas ikdienas uzvedības vērošanas, biktstēvs konsultējās ar draudzes priekšnieku, un viņi nolēma vērsties pie Parīzes arhibīskapa de Kvelena kunga, neatklājot viņam Katrīnas identitāti. Bīskapam nebija iebildumu un viņš paziņoja: “Medaļu izgatavošana nenāk par ļaunu. Tas ir nekas cits kā ļoti saskanīgs instruments starp ticību un dievbijību. Tas var dot ieguldījumu Dieva godā. Taču arhibīskaps ir piesardzīgs par mūķenes “vīziju” medaļas izcelsmē un lūdz to neizpaust, secinot, “ka mēs koku vērtēsim pēc tā augļiem”.[8] Galu galā pieprasījums tika apstiprināts, un medaljonu dizains tika pasūtīts ar franču zeltkaļa Adrien Vachette starpniecību.[9][10]
Medaljonu masveidā sāka izplatīt ar 1832. gadu, kad Parīzē un pārējā Eiropā valdīja holēras epidēmija, un guva tūlītējus panākumus. Tā ļoti lielā ātrumā izplatījās visā Francijā un pasaulē: septiņu gadu laikā tika izkalti vairāk nekā 10 miljoni medaljonu.[11]
1834. gada februārī šo medaljonu jau sauca par "brīnumaino", taču bez jebkādas saiknes ar Katrīnu Laburē un Jaunavu Mariju.[12] 1834. gada 20. augustā publicētā brošūra ar nosaukumu Vēsturisks paziņojums par jauna medaljona izcelsmi un ietekmi par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgajai ieņemšanai, pazīstama kā Brīnumainā medaļa. Šajā brošūrā norādīts, ka medaljons izgatavots pēc kādas mūķenes "vīzijas" norādījumiem, taču joprojām nenorādot viņas identitāti.[13] Viens no "brīnumiem", ko katoļu baznīca atzīs pēc kanoniskā tiesas procesa, ir ebreja Alfonsa Ratisbona pievēršana 1842. gadā. Viņa pievēršana un stāšanās jezuītu ordenī tiks plaši popularizēta.
Brīnumainā medaljona Dievmātes kapela, kurā Svētā Katrīna piedzīvoja savas vīzijas, atrodas Sv. Vincenta de Pola žēlsirdības meitu mājā Rue du Bac ielā, Parīzē.[14] Svēto - Katrīnas Laburē un Luīzes de Merilakas - Sv.Vincenta de Pola Žēlsirdības meitu kongregācijas līdzdibinātāju neskartie ķermeņi ir apbedīti kapelā.[15] Pāvests Jānis Pāvils II izmantoja daļu reversa attēla savā ģerbonī - Mariāņu krustu, vienkāršu krustu ar burtu M labajā apakšējā stūrī (kas apzīmēja Vissvētāko Jaunavu pie Krusta).[16]
Medaljona izskats
labot šo sadaļu
- Marija stāv uz zemes, spiežot čūsku zem kājām. Aprakstot sākotnējo redzējumu, Katrīna sacīja, ka Marija izskatījās starojoša kā saullēkts "visā savā nevainojamajā skaistumā".[17]
- No Marijas rokām spīd stari. Viņa teica Katrīnai, ka tās "simbolizē žēlastības, kuras es izdalu tiem, kas tās lūdz".[17]
- Vārdi no vīzijas, sākotnēji franču valodā, veido ovālu rāmi ap attēlu: "Marija, bez grēka ieņemtā, lūdz par mums, kas steidzamies pie Tevis".[18]
- Krusts un šķērskoks pārklāj lielu, iebiezinātu burtu M
- Divpadsmit zvaigznes iezīmē perimetru
- Zem burta M ir attēlotas divas sirdis, kreiso apņem ērkšķu vainags, bet labā – caurdurta ar zobenu. No katras sirds augšas izplūst liesma.[19]
2004. gada Enchiridion Indulgentiarum piešķir iepriecinājumu Kristus ticīgajiem, kuri izmanto krucifiksu vai krustu, kroni, skapulāru, priestera svētītu medaljonu.[20]
Simbolisms
labot šo sadaļuDizaina elementi ietver galvenās Mariāņu mācības, kuras katoļu baznīca ir pasludinājusi par doktrīnu.
- Dievmāte – viņas atplestās rokas, ticīgo "glābšanās ceļš" viņā
- Bezvainīgā ieņemšana — vārdi "bez grēka ieņemtā"
- Marijas debesbraukšana – viņa stāv uz zemeslodes, Debesu un Zemes Karaliene
- Vidutāja – stari no viņas rokām, kas simbolizē žēlastības
- Aizstāve - spiež čūsku zem kājām, lai pasludinātu, ka sātans un visi viņa sekotāji ir bezpalīdzīgi viņas priekšā[21]
- Lielais burts "M" – Marija
- Krusts un šķērskoks – Jēzus Kristus cilvēces pestīšanas krusts. M un krusta savijums rāda Marijas ciešo saistību ar savu dēlu
- 12 zvaigznes – divpadsmit apustuļi un Apustuļa Jāņa vīzija Jāņa atklāsmes 12:1: "Tad pie debesīm parādījās liela zīme: saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis."
- Sirds pa kreisi – Vissvētākā Jēzus Sirds, kas nomira par cilvēces grēkiem
- Sirds pa labi – Marijas Bezvainīgā Sirds, kas aizlūdz par grēciniekiem
- Liesmas virs abām sirdīm – Jēzus un Marijas dedzinošā mīlestība pret visiem cilvēkiem
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ann Ball, 2003 Encyclopedia of Catholic Devotions and Practices Arhivēts 2016-10-11 Wayback Machine vietnē. ISBN 0-87973-910-X p. 356
- ↑ «AMM - Miraculous Medal Story». www.amm.org. Skatīts: 2020-06-25.
- ↑ Veidne:Cite CCC
- ↑ Veidne:Cite CCC
- ↑ Joseph I. Dirvin, C.M. Saint Catherine Laboure of the Miraculous Medal. Tan Books & Publishers, Inc., 1958. ISBN 0-89555-242-6.
- ↑ "I saw rings on her fingers, three rings to each finger, the largest one near the base of the finger, one of medium size in the middle, the smallest one at the tip. Each ring was set with gems, some more beautiful than others ..." Catherine Labouré, quoted in John Delaney, A Woman Clothed With The Sun, Doubleday, 1960, p. 77.
- ↑ Glass, Joseph. «Miraculous Medal». The Catholic Encyclopedia 10. New York : Robert Appleton Company, 2012. gada 20. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. decembris. Ignorēts nezināms parametrs
|orig-date= - ↑ Veidne:Harvsp.
- ↑ McMenamin, M. 2010. Precisely dated early versions of the Miraculous Medal. Numismatics International Bulletin, v. 45, nos. 3/4, pp. 43-48.
- ↑ Mack, John. The museum of the mind: art and memory in world cultures. British Museum, 2003.
- ↑ Une autre source donne le chiffre de 8 millions de médailles en deux ans. Voir de médailles sont frappées et répandues dans le monde entier
- ↑ Le récit de l'apparition se répand assez vite, mais l'identité de la voyante restera secrète quasiment jusqu'à sa mort.
- ↑ Veidne:Ouvrage.
- ↑ Rev. Matthew R. Mauriello. «The Miraculous Medal». Fairfield County Catholic, 1996. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. novembris. Skatīts: 2012. gada 21. decembris.
- ↑ Callbeck, Cara. "Pilgrims in Paris and a Lesson for Lent", Ignatian Spirituality
- ↑ "The Coat of Arms of Pope John Paul II", Liguorian
- ↑ 17,0 17,1 «The Meaning of the Miraculous Medal». The Divine Mercy (angļu). 2016-11-25. Skatīts: 2022-07-03.
- ↑ «The Meaning of the Miraculous Medal». www.marian.org. Skatīts: 2022-07-03.
- ↑ «The apparitions and the Miraculous Medal | Chapelle Notre-Dame de la Médaille Miraculeuse». www.chapellenotredamedelamedaillemiraculeuse.com. Skatīts: 2022-07-03.
- ↑ Enchiridion Indulgentiarum. quarto editur, Normae de indulgentia, 15
- ↑ «Why is Mary Depicted Standing on a Snake?». aleteia.org (angļu). 2020-09-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-20. Skatīts: 2022-10-10.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Aladel, Jean Marie: The miraculous medal : its origin, history, circulation, results 1880
- Marta Ajmar and Catherine Sheffield, The Miraculous Medal. An Immaculate Conception or Not, The Medal 24 (1994), pp. 37–51.
- Alma Power-Waters, 2000, St. Catherine Labouré and the Miraculous Medal, Ignatius Press, ISBN 978-0-89870-765-6
- Saint Catherine Labouré of the Miraculous Medal, by Joseph I Dirvin, CM, TAN Books and Publishers, Inc, 1958/84. ISBN 0-89555-242-6
- Association of the Miraculous Medal
- Rene Laurentin, Catherine Laboure: Visionary of the Miraculous Medal, Pauline books and Media, Boston, 2006, ISBN 0-8198-1578-0.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Chapel of the Miraculous Medal – the site of the visitations and the resting place of Saint Catherine
- Blessing and Investiture with Miraculous Medal EWTN