Boriss Vipers

Boriss Vipers (krievu: Борис Робертович Виппер, vācu: Boris Wipper; 1888–1967) bija krievu-austriešu cilmes Latvijas mākslas vēsturnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas, vēlāk Latvijas Universitātes mācībspēks, profesors (1931).

Boriss Vipers Борис Робертович Виппер Boriss Vipers Rīgā pēc 1924. gada Personīgā informācija Dzimis 1888. gada 16. aprīlī Maskava, Krievijas impērija Miris 1967. gada 24. janvārī (78 gadi) Maskava, PSRS Tautība Krievs

Zinātniskā darbība Zinātne Vēsture, Mākslas vēsture Darba vietas Latvijas Universitāte Maskavas Universitāte Latvijas Mākslas akadēmija Alma mater Maskavas Universitāte Apbalvojumi Atzinības Krusts

Dzīvesgājums

Dzimis 1888. gada 16. aprīlī Maskavā Roberta Vipera un viņa sievas Anastasijas, dzimušas Ahramovičas, ģimenē. Mācījās Maskavas 7. klasiskajā ģimnāzijā. Studēja Maskavas Universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē (1906-1911).

1915. gadā ievēlēts par Maskavas Universitātes privātdocentu. 1918. gadā viņš aizstāvēja disertāciju "Klusās dabas attīstības problēmas". 1921. gadā ieguva Dr. phil. grādu un bija Maskavas Mākslas zinātnes institūta direktors (1923-1924).

1924. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā, bija Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks - sākumā kā ārštata docents, vēlāk kā vecākais docents. 1928. gadā arī viņa sievai un trim bērniem atļāva izbraukt no PSRS uz Latviju. 1931. gadā kļuva par Latvijas Universitātes profesoru filoloģijas un filozofijas fakultātē pie mākslas vēstures katedras, kur pasniedza mākslas vēsturi un teoriju (1931-1940). Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada pavasarī Boriss Vipers kopā ar tēvu Robertu Viperu pārcēlās uz Maskavu, kur turpināja mākslas vēstures pētījumus PSRS Zinātņu akadēmijas Materiālās kultūras vēstures institūtā. Sakarā ar Vācijas iebrukumu PSRS no 1941. līdz 1943. gadam pavadīja bēgļu gaitās Taškentā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja Maskavas Universitātē kā Aizrobežu mākslas zinātnieks, turpināja lasīt Latvijas Universitātē izstrādātos studiju kursus. Kad Vispārīgās mākslas zinātnes katedru (кафедра общего искусствознания) apvienoja ar Krievu mākslas katedru, 1954. gadā B. Viperu atbrīvoja no amata, un viņš nodarbojās ar aspirantu darbu vadīšanu PSRS Mākslas Zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures institūtā. Miris 1967. gada 24. janvārī Maskavā.

Darbi

Baroque art in Latvia (1939., titullapa).

• Проблема и развитие натюрморта. (Жизнь вещей). 1922. (krieviski, atkārtots izdevums 2005.)
• Latvju māksla. Rīga, 1927.
• Latvijas māksla baroka laikmetā (1937, Kultūras fonda prēmija)
• Baroque art in Latvia. Rīga, 1939. (angliski)
• Džotto. Rīga, 1938.
• Mākslas likteņi un vērtības. Rīga, 1940.
• Английское искусство. Краткий исторический очерк. Maskava, 1945. (krieviski)
• Тинторетто. Maskava, 1948.
• Борьба течений в итальянском искусстве XVI века (1520—1590). К проблеме кризиса итальянского гуманизма. Maskava, 1956.
• Становление реализма в голландской живописи XVII века. Maskava, 1957.
• Очерки голландской живописи эпохи расцвета (1640—1670). Maskava, 1962.
• Проблемы реализма в итальянской живописи XVII—XVIII вв. Maskava, 1966.
• Статьи об искусстве. Maskava, 1970.
• Искусство Древней Греции. Maskava, 1972.
• Итальянский ренессанс XIII—XVI вв. В 2-х тт. Maskava, 1977.
• Архитектура русского барокко. Maskava, 1978. (atk. 2008)
• Введение в историческое изучение искусства. Maskava, 1985. (atk. 2004, 2008, 2010)

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Atzinības Krusts,
• Krievijas PFSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1959),
• PSRS Mākslas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1962).