Indriķis Blankenburgs
Indriķis Teodors Blankenburgs (1887—1944) bija latviešu arhitekts. Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Skolu departamenta Būvniecības biroja vadītājs. Projektējis daudz skolu ēku dažādās Latvijas vietās, no kurām vairākas atzītas par arhitektūras pieminekļiem.
| Indriķis Blankenburgs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1887. gada 7. aprīlī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1944. gada 16. oktobrī (57 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskajā institūtā |
| Mākslas virziens | funkcionālisms, neoklasicisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1887. gada 7. aprīlī Rīgā amatnieka Jāņa Blankenburga (1852–1934) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Miķelsones, četru bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija dzimis Vircavā, strādāja par dzelzsgriezēju Baltijas vagonu fabrikā, vēlāk bija meistars vagonu fabrikā Fēnikss un dzīvoja Pļavas ielā 5.[1]
Mācījās Boša, Zemīša un Mīlmaņa privātskolās, 1898. gadā iestājās Rīgas pilsētas reālskolā, kuras septīto klasi absolvēja 1905. gadā. Sakarā ar to, ka Rīgā 19. gadsimta otrajā pusē «valdīja vācu gars un vācu kapitāls», Jānis Blankenburgs pieslējās vācbaltiešiem, arī saviem bērniem uzstādīja šo «vācietību» par ideālu, lai gan nezaudēja latvietības sajūtu. Indriķis Blankenburgs pārvaldīja dzimto latviešu, kā arī vācu un krievu valodu.[1] 1905. gadā Blankenburgs sāka studēt Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Inženieru nodaļā, bet studijas drīz bija jāpārtrauc, jo 1905. gada revolūcijas notikumu dēļ augstskolu uz laiku slēdza.[1] 1906. gada pavasarī viņš kā brīvklausītājs apmeklēja lekcijas Dancigas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā, bet rudenī turpināja studijas RPI Arhitektūras nodaļā. No 1907. gada bija studentu korporācijas "Talavija" biedrs. Inženiera arhitekta diplomu viņš ieguva 1913. gadā. Jau studiju gados viņš sāka strādāt par praktikantu arhitektu Vanaga, Laubes un Nukšas birojos. Pēc studijām viņš strādāja par taksatoru apdrošināšanas biedrībā "Rossija".[1]
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās bēgļu gaitās uz Tulu un strādāja par inženieri kara ēku un būvju remontdarbos. 1920. gadā atgriezās dzimtenē. No 1922. gada jūlija līdz 1924. gada augustam viņš strādāja par Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības arhitektu,[1] izstrādāja lauku saimniecību tipveida plānus. 1924. gada 8. jūlijā Indriķis Blankenburgs sāka darbu Izglītības ministrijas Skolu departamenta Tehniskajā birojā (vēlāk Būvniecības birojā) ar algu Ls 230 mēnesī un nostrādāja šajā amatā līdz 1938. gada 22. maijam, kad pēc paša vēlēšanās pārtrauca darbu. Biroja uzdevumos ietilpa vadīt skolu ēku projektēšanu un pārraudzīt to būvniecības darbus visā Latvijā. 1920. un 1930. gados viņš projektējis vairāk nekā 40 skolu ēku gan funkcionālisma, gan art deco un neoklasicisma stilā.[1] Pēc 1938. gada I. Blankenburgam bija privātprakse.[1]
Latvijas Bankas uzdevumā izstrādāja banku ēku tipveida projektus.[2] 1936. — 1939. gadā pēc arhitekta I. Blankenburga projekta tika uzcelta Valsts arhīva piebūve.[3]
Miris 1944. gada 16. oktobrī Rīgā.
Projektētās skolu ēkas
labot šo sadaļu
Pēc Blankenburga projektiem uzceltas vismaz 24 skolu ēkas. Vienas no pirmajām I. Blankenburga caltajām skolām bija Valsts pamatskola Ilūkstē (tagad Ilūkstes 1. vidusskola) Raiņa ielā 49 un Zilupē (tagad Zilupes vidusskola) Skolas ielā 1 (abas 1925–1927). To arhitektūra ir identiska. Šo ēku kopējā veidolā un atsevišķās fasāžu apdares detaļās atspoguļojas Art Deco estētika. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas (tagad Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas) ēka Āgenskalna ielā 21a (1931) risināta lokalizēta funkcionālisma izteiksmē, bet vēlāk celto skolu ēku stilistika klasificējama drīzāk kā monumentalizēts funkcionālisms, piemēram, Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. (Mellužu sešklasīgā) pamatskola (tagad Pumpuru vidusskola) Kronvalda ielā 8 Jūrmalā (1932– 1938), Rucavas valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Rucavas pamatskola, 1934–1938), Trapenes valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Trapenes pamatskola, 1934–1936), Zemgales valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Zemgales vidusskola) Demenes pagastā Augšdaugavas novadā (1936–1937), Aknīstes valsts sešklasīgā pamatskola (tagad Aknīstes vidusskola) Aknīstē Skolas ielā 19 (1937–1938) u.c.[4]
-
Zilupes pamatskola (1927) -
2. Rīgas valsts ģimnāzija (1930—1931) -
Mellužu pamatskola (1934) -
Valsts Rūjienas ģimnāzija (1931) -
Latvijas Bankas filiāle Alūksnē (1927—1931) -
Rīgas Franču liceja ēka (1929—1930) -
Rēzeknes komercskola (1928) -
Gulbenes komercskola (1928) -
Aknīstes pamatskola (1937—1938) -
Savrupmāja Meža prospektā 32, Rīgā. (1928)
_-_Bontrager_-_Panoramio.jpg)
Literatūra
labot šo sadaļu- Blankenburga projektēto skolu saraksts un kontaktinformācija
- Blankenburgs Indriķis grāmatā Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Redaktors Žanis Unāms. Grandheivena, Raven Printing, 1975. 83. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Zvaigzne, Māris; Zigmunde, Alīda (2018-09-01). "ARHITEKTA INDRIĶA BLANKENBURGA (1887–1944) DZIMTA UN PROJEKTI LAIKMETU GRIEŽOS". INŽENIERZINĀTŅU UN AUGSTSKOLU VĒSTURE (Rīgas Tehniskā universitāte): 73-88.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2570. sleja.
- ↑ «Gunta Minde. Ieskats Latvijas valsts arhīva ēkas būvvēsturē. (2012)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2015. gada 5. decembrī.
- ↑ Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā