Birztalas virza
Birztalas virza (latīņu: Stellaria nemorum) ir augu suga virzu ģintī. Tā ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži Latvijā, kur augi veido lielas un monodominatas audzes lapkoku un jauktos mežos un krūmājos, ēnainās, mitrās vietās, īpaši upju ielejās.[1]
| Birztalas virza Stellaria nemorum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Virzas (augi) (Stellaria) |
| Suga | Birztalas virza (Stellaria nemorum) |
 Birztalas virza Vikikrātuvē | |
Sugas ietvaros nodala divas pasugas —Stellaria nemorum ssp. nemorum un Stellaria nemorum. ssp. glochidisperma. Latvijā sastopama tikai Stellaria nemorum ssp. nemorum.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuBirztalas virza ir daudzgadīgs, 20—60 cm garš lakstaugs ar stāvu vai pacilu, sulīgs un trauslu, apmatotu stublāju. Stublāja augšdaļā ir gari dziedzermatiņi. Lapu forma ir no olveidīgām līdz sirdsveidīgām, tās ir 3—7 cm garas un 1—3 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda, skropstaini apmatota, gals smails. Apakšējās lapas ir kātainas, augšējās sēdošas, ar ķīļveidīgu pamatu. Ziedi ir izvietoti skrajā dihāzijā. Vainaglapas ir baltas, šķeltas vairāk nekā līdz pusei, divreiz garākas nekā kauslapas. Kauslapas un vainaglapas ir 5, irbuļi 3. Auglis ir garena pogaļa, kas aptuveni kausa garumā un atveras līdz pamatam. Sēklas ar pusapaļām papillām. Zied no maija līdz jūlijam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «birztalas virza - Stellaria nemorum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-06-29.