Bikovska
Bikovska (krievu: Быковский, jakutu: Быковскай) ir ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Bulunas ulusā, Bikovskas evenku nacionālā naslega centrs un vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta. Izvietojies Laptevu jūras krastā dienvidaustrumos no Ļenas deltas Bikovskas pussalas ziemeļos starp Buorhajas un Ņejolova līčiem. Nosaukums cēlies Ziemeļu jūras ceļa izpētes laikā no pomoru бык — ‘klinšains krasta izvirzījums’.
| Bikovska | |
|---|---|
| ciems | |
| Быковский, Быковскай | |
 | |
  Bikovska  Bikovska | |
| Koordinātas: 72°00′11″N 129°07′25″E / 72.00306°N 129.12361°EKoordinātas: 72°00′11″N 129°07′25″E / 72.00306°N 129.12361°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Sahas Republika |
| Uluss | Bulunas uluss |
| Pirmoreiz minēts | 19. gadsimts |
| Pilsētciemats | 1943 |
| Ciems | 1999 |
| Iedzīvotāji (2018) | |
| • kopā | 527 |
| Laika josla | UTC+9 (UTC+9) |
 Bikovska Vikikrātuvē | |
Vēsture labot šo sadaļu
Lai arī Bikovskas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš paleolīta, pirmās rakstiskās liecības par apdzīvoto vietu ir no 19. gadsimta sākuma.[1] Apdzīvotā vieta izaugusi pēc Padomju varas nodibināšanas un kolektivizācijas kā zvejnieku kolhoza «Arktika» centrs. 1936. gadā ciemā uzbūvēta dīzeļelektrostacija, 1939. gadā — skola, 1942. gadā — apvienotais bērnudārzs, klubs un bibliotēka, 1949. gadā — zivju pārstrādes rūpnīca. No 1943. līdz 1949. gadam Bikovskai bija pilsētciemata statuss.
Ciemā ir nepilnā vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, feldšeru punkts, veikals, Bikovmisas meteostacija.
1940. gados Bikovskā nometināja izsūtītos somus un lietuviešus. 1991. gadā Bikovskas kapsētā uzcelts tiem piemineklis.[2][3]
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Mūsdienās ciemā dzīvo ap 500 iedzīvotāju. Pēc nacionālā sastāva (2010) 47% ir evenki, 32% — jakuti, 14% — eveni un 7% — krievi.
Vērojama iedzīvotāju skaita stabilizēšanās. 1959. gadā Bikovskā dzīvoja 816 iedzīvotāju, 1989. gadā — 627, 2002. gadā — 363, 2010. gadā — 517.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Историческая справка сельского поселения «Быковский национальный (эвенкийский) наслег»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. septembrī. Skatīts: 2021. gada 25. janvārī.
- ↑ НЕКРОПОЛЬ ТЕРРОРА И ГУЛАГА. Кладбище трудмобилизованных и спецпоселенцев в селе Быковский (Быков Мыс)
- ↑ «Кладбище трудмобилизованных и спецпоселенцев в с. Быковский. 1942–1947». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. janvārī. Skatīts: 2021. gada 25. janvārī.