Bigauņciems

Bigauņciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā. Izvietojies Jūrmalas austrumu pierobežā starp Rīgas līci un Vecsloceni pie autoceļa P128 2 km no pagasta centra Lapmežciema, 29 km no novada centra Tukuma un 46 km no Rīgas. Ziemeļrietumos pa Siliņupi robežojas ar Lapmežciemu, ar kuru faktiski saplūdis.

Bigauņciems
Vidējciems
Bigauņciems
Koordinātas: 56°59′9″N 23°32′13″E
Valsts	Latvija
Novads	Tukuma novads
Pagasts	Lapmežciema pagasts
Platība
• Kopējā	2,03 km2
Augstums	5 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	461
Pasta nodaļa	LV-3118 Lapmežciems
Bigauņciems Vikikrātuvē

Vēsture

Viduslaikos stratēģiski svarīgais Kaņiera ezera (latīņu: Stagnumn Canygerwe, no līvu valodas "zosu ezers") apvidus piederēja Livonijas ordeņa mestra teritorijai, un caur to gāja senais kara ceļš no Rīgas uz Tukuma pili. Pēc 1660. gada Olivas miera līguma hercogs Jēkabs pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru līdz tagadējās Siliņupes ietekai jūrā, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai.

Bigauņciems (vācu: Bigaun-Zeem), agrāk Bigauņi, izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā kā Slokas draudzes novada zvejniekciems. 1824. gadā atklāja diližansu satiksmi un Bigauņciems izveidojās par rīdzinieku vasarnīcu vietu. 1840. gadā uz Ķemeriem cauri purvam pāri Slocenes upei uzbūvēja ceļu (tagad Vecais Ķemeru ceļš).

Bigauņciema pagastskolā 1897.–1898. gadā par skolotāju strādāja Vilis Plūdons un jūrmalas dzīves pretišķību iespaidā tapa viņa poēma "Divi pasaules" (1899). Zvejniekciemiem raksturīgās ainavas dēļ šajā ciemā uzņemtas vairākas latviešu spēlfilmas — “Zvejnieka dēls”, “Nāves ēnā”, “Svešiniece ciemā”. Pie Siliņupes ietekas līcī ierīkota Kupskalnu dabas taka.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1970 263 —     1979 287 +9.1% 1989 332 +15.7%	Gads Iedz. ±% 2000 423 +27.4% 2011 485 +14.7% 2021 428 −11.8%