Bifenils
Bifenils (difenils, fenilbenzols, lemonēns, 1,1'-bifenils, C6H5−C6H5) ir bezkrāsaina kristāliska viela (spīdīgas plāksnītes) ar īpatnēju, patīkamu smaržu. Bifenils ir bicikliskais aromātiskais ogļūdeņradis ar izolētiem (nekondensētiem) benzola gredzeniem, kas tieši savienoti savā starpā. Nešķīst ūdenī.
Bifenils | |
---|---|
Bifenila struktūrformula Bifenila molekulas modelis (redzams, ka benzola gredzeni novietoti perpendikulāri viens otram) | |
Ķīmiskā formula | C12H10 |
Molmasa | 154,21 g/mol |
Blīvums | 1040 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 68,9 °C |
Viršanas temperatūra | 256 °C |
Atrašanās dabā labot šo sadaļu
Bifenils atrodams akmeņogļu darvā.
Iegūšana labot šo sadaļu
Bifenilu var iegūt, laižot karstus benzola tvaikus pāri piemērotam katalizatoram.
Bifenils rodas, kondensējoties divām jodbenzola vai brombenzola molekulām nātrija vai vara klātbūtnē:
- 2C6H5I +2Na → C6H5−C6H5 + 2NaI
Īpašības labot šo sadaļu
Bifenila molekulā benzola gredzeni spēj griezties ap tos savienojošo saiti. Orto-pozīcijās aizvietotajiem bifeniliem šī rotācija ir traucēta, jo aizvietotāji mehāniski ķeras cits aiz cita, tādēļ šādiem savienojumiem var piemist optiskā aktivitāte.
Bifenila īpašības līdzīgas citiem arēniem (viegli nitrējas un sulfurējas).
Izmantošana labot šo sadaļu
Lieto kā izejvielu ķīmisko krāsvielu rūpniecībā. Bifenila hloratvasinājumus (polihlorētos bifenilus jeb PCB) lieto kā dielektriskus šķidrumus augstsprieguma transformatoru un kondensatoru ražošanā. Šie savienojumi ir stipri toksiski un nenoārdās apkārtējā vidē, tādēļ to izmantošana mūsdienās tiek ierobežota.
Tā kā bifenils nomāc sēnīšu augšanu, to lieto kā pārtikas konservantu (E230), it īpaši citrusaugļu aizsardzībai pārvadāšanas laikā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bifenils.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)